Par mūsu Ikšķiles novada centra attīstību

(>
ikskile.com
-
Diskusija par Ikšķile novada centra attīstību. Laimonis Šmits, arhitekts
Laimonis Šmits, arhitekts. Diskusija par Ikšķile novada centra attīstību.

Ikšķiles pilsēta pēdējo gadu laikā piedzīvo ļoti strauju attīstību.

Ir ievērojami paplašinājusies pilsētas dzīvojamā apbūve, līdz ar to ir iegūti daudzi aktīvi, labi pelnoši nodokļu maksātāji pilsētas budžetam. Kad pilsētas budžets spēja nodrošināt tikai primārās vajadzības izglītības, sociālajā un sadzīves jomā, nebija pamata sabiedrības diskusijām par pilsētas attīstību. Dzīvojām ar vienu kopīgu domu – kā izdzīvot. Patreiz mūsu pilsētas budžets proporcionāli uz vienu iedzīvotāju pārsniedz pat Jūrmalas un Ventspils budžetu. Pilsētas finansiālās iespējas ir tik ievērojamas, ka varam lemt par pilsētas infrastruktūras sakārtošanu un centra veidošanu. Daudzu Latvijas pilsētu domes, tajā skaitā arī daudz peltā Ventspils dome, pirms sabiedrisko un pat privāto kapitālieguldījumu atļaujas izsniegšanas pilsētā veic iedzīvotāju aptaujas un noskaidro sabiedrības viedokli par paredzamās ēkas, būves vai labiekārtojuma lietderību un arhitektūru. Civilizētā sabiedrībā tā ir vispārpieņemta prakse. Piemēram, Oslo pilsētas iedzīvotāji noraidīja piedāvāto pilsētas bibliotēkas projektu tā skiču stadijā.

Diemžēl par Ikšķiles nozīmīgākās teritorijas plānošanu un tur paredzētām ēkām un būvēm iespējams uzzināt tikai īpaši uzraugot domes rīcību. Izrādot interesi par paredzamajiem ieguldījumiem, to lietderību un veidu, Ikšķiles domē var sastapties gan ar nekur nepieredzētām darbinieku bailēm, gan draudiem tikt izraidītam ar zemessardzes palīdzību. Vai sākt detālplāna sabiedriskās apspriešanas sapulci ar garu iebiedējošu ievadrunu un oponentu runas pārtraukt, draudot ar policiju, atbilst mērķim- labvēlīgi noskaidrot sabiedrības viedokli? Vai centieni piespiest sabiedrību un mūsu valsts likumus samierināties ar pilnīgu ignoranci ir mūsu vēlētu deputātu cienīga rīcība? Šis jautājums rodas ikreiz, kad komunicējam ar vadošajām domes amatpersonām.

Ir nepārprotami secināms, ka minētā rīcība ir vērsta nevis uz pašvaldības pārstāvētās visas sabiedrības interešu nodrošināšanu, bet gan slēptu interešu apmierināšanu. Kā gan citādi var izskaidrot kultūras centra projekta ultimatīvu uzspiešanu. Nelikumības projekta virzībā jau 2007. gada maijā ir konstatējis Iepirkumu uzraudzības birojs, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 12.06.2007. vēstulē Ikšķiles domei ir norādījis, ka „Dome ir noslēgusi līgumu par būvprojekta izstrādi projektam, kura būvniecību tiesiski nebūs iespējams realizēt”. Ir ignorētas vairāk kā 1000 ikšķiliešu parakstītas iebildes un profesionālu arhitektu un kultūras darbinieku negatīvi projekta vērtējumi, tajā skaitā Jāņa Krastiņa (Dr.habil.arch., RTU profesors, LZA akadēmiķis, LAS valdes loceklis) un Latvijas Bibliotekāru biedrības Bibliotēku renovācijas un rekonstrukcijas sekcijas negatīvās atsauksmes. Kultūras centra projektēšana ir sākta bez pārdomātas telpu programmas. Ēkā paredzētās telpas nenodrošinās novada kultūras iestāžu un amatierkolektīvu darbu. Piemēram, bibliotēkai paredzētas tikai dažas telpas pagraba stāvā bez pietiekoša dabīgā apgaismojuma. Ieplānotā bibliotēkas kopējā platība ir divas reizes mazāka par nepieciešamo, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 395. Ēkā nav paredzēti pasažieru lifti un nav nodrošināta pārvietošanās iespēja cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Nav nodrošināta cilvēku evakuācija un ugunsdrošība. Pat tualešu plānojums ir neērts. Toties palīgtelpu platība gandrīz divas reizes pārsniedz lietderīgo telpu platību. Ir daudzas nenoteiktas nozīmes tehniskās telpas, dažas pat bez ieejām.

Lai uzsāktu kultūras centra būvniecību, dome bija spiesta ierosināt Skolas ielas detālplāna izstrādi. Sabiedriskai apspriešanai piedāvātā detālplānā ir iestrādātas nelikumīgi projektētā kultūras centra kontūras, kas pēc būtības ir nelikumība, jo plānošanas primārais uzdevums ir izstrādāt plānotās teritorijas apbūves noteikumus un tikai pēc tam drīkst projektēt atsevišķas ēkas un būves. Detālplānojums ir jāizstrādā saskaņā ar spēkā esošo pilsētas teritorijas plānojumu, tādēļ detālplānojumā nedrīkst paredzēt zaļās zonas samazināšanu kā tas ir paredzēts, lai paplašinātu Strēlnieku ielu un izvietotu stadionu.

Neapšaubāmi Ikšķilē ir nepieciešama jauna ēka kultūras iestādēm, esošās brīvdabas estrādes remonts un modernizēšana, kā arī skolas sporta laukumu paplašināšana un labiekārtošana. Ikšķiles centra plānošana jāsāk ar pārdomātu paredzamās apbūves programmas izstrādi. Jāizvērtē paredzamo ēku un būvju nepieciešamība, racionālas izmantošanas un uzturēšanas iespējas. Apšaubāma ir lielas skatītāju zāles nepieciešamība, bet noteikti ir nepieciešamas telpas amatierkolektīviem un bērnu nodarbību pulciņiem. Noteikti ir nepieciešama laikmetīga bibliotēka. Ikšķilē bērniem trūks vietas bērnudārzā, tādēļ saprātīgi būtu atjaunot bijušo bērnudārzu „Birztaliņa”, bet domei paredzēt telpas jaunajā kultūras centrā. Daudzviet Latvijā labi funkcionē dome, bibliotēka un kultūras iestādes vienuviet. Visu minēto iestāžu uzdevums ir sniegt maksimāli ērtu un kvalitatīvu pakalpojumu iedzīvotājiem. Detālplānā paredzētā birzs nociršana ir nepamatota un nepieļaujama. Skolas mācību programmā noteikto normatīvu izpildei atbilstošs ir sporta laukums ar 250 m skrejceļu un 60 m taisni. To var izveidot paplašinot esošo laukumu, nocērtot tikai dažus kokus. Ielu, ielu krustojuma un auto stāvvietu risinājums jārisina pilsētas transporta sistēmas kontekstā. Detālplānā piedāvātais ielu tīkls neatrisina drošu un ērtu transporta plūsmu un nesamazina transporta intensitāti skolas tuvumā. Autostāvvietu izvietošana vērtīgākajā un visvairāk eksponētajā centra vietā ir nepieļaujama.

Lai izvairītos no ekonomiski dārgiem un pilsētvidi degradējošiem risinājumiem, ir jāpārtrauc nepārdomāta zemas kvalitātes plānošana. Jārosina LR likumdošanai atbilstoša, profesonāla un sabiedrības atzīta plānošana un sabiedrisko līdzekļu izlietošana.

TematiskiVairāk ziņu

31 KOMENTĀRI

  1. Izskatās tiešām, ka “ikšķilietis” varētu būt Karpova kungs. Tikai kā tad viņš var pastrādāt Ikšķiles labā, ja augu dienu un arī nakti (sarakstoties ar radinieci ASV un koordinējot atsauksmju tekstu 🙂 sēž tīklā, klabinot Domes aizstāvības diferambas? <br /> <br />Par lapegli runājot, tomēr tas ir ilgmūžīgs un kvalitatīvs materiāls – nevar noliegt. Taāu vienlaicīgi arī ļoti dārgs materiāls

  2. Es arī dzirdēju, ka “Vanagam” Maksima samaksājusi. Žēl, man patika. Izņemot to, ka pieejams tikai silts alus. Toties, ērta piebraukšana ar auto (pie pašām durvīm) un laipns kolektīvs.<br />
    Par ELVI ielaišanu/neielaišanu Ikšķilē nezinu, bet par cik darbojos tirdzniecībā, saprotu, ka labi vien ir- būtu kārtējais sortimenta veikals ar lielām cenām (skat. Ogrē). Prieks, ka cenšas izķepuroties veikals “Birztaliņa”, kaut gan Patērētāju savienības padomiskais sortiments un vispārējā atmosfēra tur diezgan dominē :(<br />
    Arī sliktu slavu beigusī mazbodīte “Pie omas” ieguvusi jaunus saimniekus, kas kā vismaz tagad izskatās, necentīsies balstīt biznesu uz precēm kam SEN JAU beidzies derīguma termiņš. Man patīk, mazs veikaliņš, bet turas pretī visiem 🙂

  4. Lai gan man riebjas Maximas veikali, uzskatu, ka Maximas parādīšanās Ikšķilē arī puslegālā veidā tomēr ir vērtējams pozitīvi, jo tas veicinās konkurenci Iksķiles veikalu starpā. It īpaši Stūra veikalam būs jāsaņemas, lai noturētu savu pircēju, tātad būs jāuzlabo apkalpošanas kultūra, preāu klāsts un galvenais – CENAS! Lai gan Maxima nekad nav izcēlusies ar labu apkalpošanu veikalos, tomēr cenas tajā ir labas – tātad salīdzinoši zemas. Maximas celtniecība manā skatījumā nekādā gadījumā nav salīdzināma ar kulūras kluāa celšanu uz estrādes un stadiona celtniecību bērzu birzī, jo ir būtiska atšķirība, vai to ceļ par privātu naudu, vai par pašvaldības nodokļu maksātāju naudu. Skaidrs, ka ar pilsētas plānošanu ir būtiskas problēmas, par interešu konfliktiem nemaz nerunājot. Starp citu – vai kādam nav ideju, kādēļ pirms dažiem gadiem Ikšķilē netika ielaists elvi veikals? Vai stūra veikala Liepiņš tur nebija klāt?

  6. Abet domītei laikam galīgi nepielec, ka papīrus jāsakārto laicīgi. Nu neticu, ka visi atbildīgie ļautiņi bija akli un kurli. Nu nevarēja nepamanīt, ka sāk kaut kas Maximai līdzīgs celties tajā vietā. A priekš kam mums būvvalde u.c. iestādījumi, kuri darbojas domes un paspārnē.<br />
    Vai gadījumā šeit nebūtu paslēpies kāds interešu konfliktiņš?<br />

  7. Cien. Nilam K. visā visumā taisnība. Domāju, ka skolai tiešām bija vajadzīga piebūve, lai samazinātu spiešanos skolas telpās. Tāpat skolai nepieciešams SPORTA LAUKUMS. Tikai jautājums – vai SPORTA LAUKUMS vai STADIONS. Piedodiet, bet tālāk sekos uzbrauciens pašvaldības pārstāvjiem un skolas vadībai. Līdzšinējais sporta laukums pie skolas pēc lieluma ir pietiekams, jo, cik zināms, tie, kas nopietni nodarbojas ar sportu un tēmē dabūt tuvākajās olimpiādēs kā minimums vismaz 6 zelta medaļas katrs, trenējas PROFESIONĀLU TRENERU vadībā, un ne jau Ikšķilē, bet tuvāk trenera darba vietai. Nedomāju, ka skolas sporta laukumam vajadzīgi olimpiski izmēri. Tas jau tagad ir skolas nepieciešamībām atbilstošs (par to runāja visiem zināmajā tikšanās reizē domē). Bet runa ir par ko citu. Kur dome bija visus šos vairāk kā 10 gadus, kāpēc visu šo laiku, katru gadu pa mazlietiņam, skolas vadība (kurai tas ir PIENĀKUMS LIKUMĀ PAREDZĒTĀ KĀRTĪBĀ) negāja virsū šai pašai pašvaldībai, ka “nākošgad mums lūdzu to, bet aiznākamgad sakārtojiet sporta laukumā šito”, u.t.t. Tad jau tur viss būtu kārtībā jau tagad. Un te var izdarīt secinājumu – ja neviena no augšminētajām pašvaldības un skolas amatpersonām šos gadus neinteresējās par sporta laukumu, pēc jaunā, olimpiskiem standartiem atbilstošā stadiona uzcelšanas divus – trīs gadus pēc entuziasma saplakšanas atkal viss tiks palaists pašplūsmā.<br />
    Starp citu, šorīt ap 8-00 biju pie skolas. Mans sīkais arī iet skolā. Jā – drūzmiņa bija. Bet tikai pie parādes durvīm. Kāda liga traucē bērnus izlaist no mašīnām skolas lejas galā pie pasta? Un vispār paši vedēji ir stipri vainīgi – satiksmes noteikumi par dzeltenajām līnijām uz brauktuves ir jāievēro. Apstājoties pie skolas, nevajag mašīnu novietot tā, ka puse no tās paliek braucamās daļas vidū. Varbūt, ja pagarinātu apstāšanās joslu pretī skolai par 2-3 mašīnu tiesu, ar to būtu pietiekami, pie noteikuma, ka satiksmes un apstāšanās noteikumi tomēr ir jāievēro. Un galu galā – kāpēc pašvaldības policija nevar no rītiem izsūtīt pāris savus ļoti aizņemtos pārstāvjus nedaudz pasekot situācijai un to normalizēt, lai mazinātu šo drūzmēšanos.

  8. Varu tikai piekrist, šobrīd ir svarīgi panākt, lai pārstrādā detālplānojumu, jo tas plāns, kas ir izveidots, ir lai tikai ātrāk dabūtu kaut ko cauri un varētu celt to kultūras centru, kur būs iespējams iegūt līdzekļus.

    Nedomāju, ka jāņem nopietni piedāvājums ar stadionu, kura projekts ir paņemts no mapes un ielikts parkā.

    Ja paņem plašāk, tad pēdējā laikā visa domes darbība ir vērsta uz acu mālēšanu un mahinācijām.

    Kā labi piemēri ir Maxima, kura pat pēc neliela skandāla un draudiem apturēt būvi tiek turpināta celt. Pēc pēdējās informācijas jau tiekot ievesta prece, pēc kā varētu sekot miglā tīta legalizācija un atvēršana pāris stundas pēc kārtējo papīru parakstīšanas.


    Diemžēl pat skolas jaunais korpuss ir uzcelts nelegāli bez izstrādāta detālplānojuma (vienīgais, kādēļ neviens neceļ traci par skolas korpusu, ir tas, ka visi saprot – skolu vajag paplašināt).

  9. Lai arī cik interesanti nebūtu tas, ka visi šeit komentējošie izskatās ir arhitekti un kokapdares speciālisti un galvenokārt ārkārtīgi izteikti kultūras atbalstītāji, atļaušos šajā augstajā diskusijā ienest nedaudz ikdienas pelēcības. Vai tiešām nevienam nav viedokļa par ceļiem, skolas sporta laukumu un pārējām paredzētajām lietām? Mani kā cilvēku, kas Ikšķilē strādā un bērns iet skolā interesētu arī šīs lietas. Ja godīgi, man kā visai pragmatiskam cilvēkam ir gandrīz vienaldzīga visa šī jezga ap estrādi un kultūras nama projektu, vairāk uztraucos par to, ka kāds dullais braukdams gar pašām skolas kāpnēm var notriekt kādu bērnu, tas, ka bērni sporta laukuma vietā vandās pa kaut kādu bezjēdzīgiem kokiem aizaugušu “parku”, vai arī tas, ka man mašīnai vienā jaukā brīdī kāds ieliksies sānos, jo griežoties no sānceļa nebūs pamanījis un padevis ceļu.

  11. Cien. Ikšķilieti!<br />
    Jebkurš koks saulē, vējā, lietū atrasdamies (un Latvijā pārsvarā tomēr nav saulains un sauss laiks) samērā ātri zaudē savas labās īpašības, ne tikai vizuāli estētiskās, bet arī fiziskās. Un ja kaut ko ceļ tik vērienīgu, tad laikam nedomā, ka 51.gadā atkal tiks ķēzītas ikšķiliešu naudiņas, lai atkārtoti varētu uzvārīties. Kā Jums šķiet?<br />
    P.S.: Sakiet lūdzu, kādā eksaminācijas komisijā Jūs darbojaties, ja citus varat atļauties saukt par anafalbētiem? Starp citu, pēc pieturzīmes liek atstarpīti, lai var atšķirt, kur sākas nākamais vārdiņš.<br />
    Lai Jums laba diena un jauks noskaņojums.<br />
    G.

  12. Rēķināt jau var kaut uz 100, bet lapegles apdare savu jauko skatu zaudē pēc 3-4.gadiem, kad paliek ar nevienmērīgiem pelēkiem pleķiem. Tad jau Latvijas priede, kad paliek vienmērīgi pelēka, ir skaistāka. Neredzu jēgu no S. Lapegles, ja tā jāpiesūcina ar antiseptiķi!

  14. Karpovs domā vēlāk pāriet uz “Līviem”- tad viņam būs darbs un maize gadiem uz priekšu,to lapegli pucējot un šķirbas slaukot ik sezonu… Plāniņš pārdomāts,- ko lai citu dara -pensija draud būt nepietiekoša,kā pats pirms pāris nedēļām Ogres Ziņās gaudies…

  15. Galdniex,runājot par procesu, viss teiktais ir taisnība un projekts arī vēl pajēls.

    Jā, protams, fasādes apdares šķirbās krāsies putekļi, pie kam Sibīrijas lapeglei ir liela tieksme savērpties un tiešām pēc 3-4 viņa paliek nevienmērīgi pelēkpleķaina. Austrijā ir veikali Maxi markt, kuriem uz fasādes ir izmantoti Sibīrijas lapegles apdares dēļi, kamēr viņi ir jauni, tie izskatās burvīgi, bet vēlāk var redzēt, kā savērpušies tie lec nost no fasādes un paliek pleķaini pelēki.

  16. Cienījamie! Par ko lecamies? Esiet tik mīļi, kam nav skaidrs, kas notiek, piem., ar kultūras centra projektu, pdomājiet ar smadzeņpodu. Salieciet visu procesu hronoloģiskā secībā visu ap šo projektu notiekošo, un skaidrība radīsies. Viens gan ir skaidrs – tas redzams visas Latvijas mērogā – Kur mežu cērt, tur skaidas lec. Piedodiet, pareizāk būtu – kur bīda lietas par miljoniem, tur var ko iebāzt kabatā. It sevišķi, ja projekta bīdītāji to dara, kā tagad saka, izteikti necaurspīdīgi. Ikšķilei noteikti vajag jaunu, veiksmīgāku transporta plānojumu, vajag jauku kultūras namu, bet to jādara loģiski un publiski pārspriežot, uzklausot iedzīvotāju domas. Bet notiek pretējais – par katru varu tiek bīdīts pats dārgākais un nebūt ne veiksmīgākais variants. Tai projektā nav vietām pat iezīmētas durvis, kāpnes un logi, kā tam vajadzētu būt, nerunājot par citiem “sīkumiem”. Papriekšu vajag domāt visiem kopā, ar ko taisāmies to māju piepildīt, un no tā arī projektēt tālāk. Un tiešām ir pilnīgi vienalga, kas to māju projektē, galvenais, lai rezultāts ir JĒDZĪGS. Un lai netaisa “copy” un “paste”, citādi bez durvīm, kāpnēm un citiem nepieciešamiem elementiem tas būs tikai akvārijs, kurā pa skursteni saliet ūdeni un salaist zelta zivtiņas.<br />
    Starp citu, viens jautājums cien arhitektiem. Sibīrijas lapegle, ar ko paredzēts apšūt un izdaiļot celtni, ir kokmateriāls ar nelielu blīvumu, kurš pastiprināti uzsūks mitrumu. Pat ja pirms “apšūšanas” to mērcētu kādā hermētiķī. Turklāt tas tad mainītu savu krāsu. Lapegļu audzes Latvijā tākā pēdējā laikā nav manītas. Tātad būs jāieved no Sibīrijas, kur tās aug vairumā. Lapegle nav lēts materiāls, turklāt ceļš līdz Sibīrijai ir tāls. Nu tad loģiski spriežot – tas būs varen dārgs apšuvums. Turklāt tas neturēsies ilgāk par 3 vai 4 gadiem. Līstu starpās pastiprināti uzkrāsies putekļi. To vajadzēs ļoti nopietni regulāri kopt. Un tas arī nav lēti. Jau ļoti daudzi ar līdzīgiem koka apšuvumiem ir pamatīgi aplauzušies. Dotajā mirklī daudziem lapegles vai cita eksotiska koka apšuvums mājām no celtniecības buma laikiem vēl joprojām ir “krutuma” pazīme. Bet Ikšķilē vajag skaistu celtni arī pēc tiem 3 vai 4 gadiem. Un, ja pieņem ka pēc šī laika tie paši kadri sēdēs domē, tad diezin vai viņiem tad gribēsies “TĀDU NAUDU!!!” tērēt atkārtoti tik īsā laika posmā, lai apšuvumu, kurš kļuvis nepievilcīgi pelēcīgs, atjaunotu.

  18. Par glābšanas biedrību nezinu. Vienkārši nevēlos pieļaut,ka domes darboņu izdarību vai neizdarību dēļ tiek neatgriezeniski izpostīta vide,kurā mums un mūsu bērniem būs jādzīvo.Šīs domas vārdā esmu gatava vienoties ar visām Ievām,Adamiem un visiem citiem,kam arī ir tāds mērķis.

  22. Noziegums ir šķērdēt naudu, kad valstī tās nav vispār, mēģinot mums iesmērēt kroplīgus projektus Ikšķiles centrā. Tas ir noziegums bez noilguma pret Ikšķili, jo tad vairs nebūs šīs vietas, ko mēs par tādu saucam.<br />
    Daugavmala ir sabojāta, mežs – sabojāts, sala – sabojāta, par tālākiem Ikšķiles nostūriem, kur sastūķētas tās kastes, ko sauc par mājām, vispār nerunājot. Nu jā, atlicis vienīgi centrs..<br />
    Ikšķilē VAJAG kultūras namu, piemērotu, iederīgu un atbilstošu, ērtu, patīkamu un omulīgu. Ne Karpovas, ne Šmita projektētu, nav jau svarīghi, kas to dara, svarīgi ir KĀ!

Atbildēt

Jūsu komentārs
Lūdzu norādiet savu vārdu