Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajā kārtībā, kas paredz ik gadu līdz 15. jūnijam izstrādāt jaunu kadastrālo vērtību bāzi nākamajam gadam, Ministru kabinets šo otrdien pieņēmis atbilstošos noteikumus.
Kadastrālā vērtība tiek izmantota nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai, piemērojot attiecīgu procenta likmi – zemei, ēkām, inženierbūvēm, no šā gada – arī mājokļiem. Dokumenta izstrādātāji norāda: bāzes vērtības samazinājums nenozīmē, ka proporcionāli samazināsies arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājums.
Normatīvajā aktā noteiktas jaunās bāzes vērtības, korekcijas koeficienti un lauku nekustamo īpašumu grupas vērtību zonējumi, kā arī visu pārējo nekustamo īpašumu grupu vērtību zonējumi, kas izstrādāti no 2007. gada līdz 2009. gadam. Noteikumi ietver arī ēku un inženierbūvju tipu bāzes vērtības, kas izstrādātas 2010. gadā. Saskaņā ar Kadastrālās vērtēšanas noteikumos noteikto ciklu 2010. gadā no jauna izstrādāti vērtību zonējumi lauku nekustamo īpašumu grupai (lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes vērtību zonējumi).
Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu un ievērojot Kadastrālās vērtēšanas noteikumu prasības. Noteikumus izstrādājuši Valsts zemes dienesta (VZD) un Tieslietu ministrijas speciālisti.
Vērtību zonējuma kartes noteikumiem nav pievienotas papīra veidā. Tāpat kā iepriekšējos noteikumos, norādīts, ka vērtību zonējumi elektronisku dokumentu veidā tiek glabāti Valsts zemes dienesta arhīvā un Valsts kancelejas arhīvā, kā arī tiek publicēti VZD interneta mājaslapā www.vzd.gov.lv.
Kopš 2006. gada aprīļa kadastrālo vērtību bāzi izstrādā vienlaikus zemei un ēkām visā valsts teritorijā pa nekustamā īpašuma grupām (lauku nekustamie īpašumi, dzīvojamā apbūve, rūpniecības apbūve, komercdarbības un sabiedriskā apbūve). Kadastrālo vērtību zonējumus pārskata reizi āetros gados, bet bāzes vērtības aktualizē katru gadu, ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus darījumu informāciju.
Vērtēšanas noteikumi nosaka, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma tirgū vērojams cenu kritums, tad, nosakot zemes un ēku bāzes vērtības nākamajam gadam, izvērtē iespējamo cenu kritumu uz nākamā gada 1. janvāri, skaidro Tieslietu ministrija. Šādu principu zemes un ēku bāzes vērtību noteikšanā sāka izmantot, jau nosakot bāzes vērtības 2010. gadam. Tāpēc nekustamā īpašuma tirgus cenu kritums, kas bija vērojams 2009. gadā, jau tika ņemts vērā, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2010. gadam.
Atbilstoši VZD apkopotajai nekustamā īpašuma tirgus darījuma informācijai, 2009. gada otrajā pusgadā bija vērojama nekustamā īpašuma tirgus cenu stabilizācija – cenas nesamazinājās, bet nebija arī cenu pieauguma. 2011. gadam noteikto zemes un ēku bāzes vērtību samazinājums attiecībā pret 2010. gada bāzes vērtībām ir daudz mazāks, nekā tas bija, nosakot bāzes vērtības 2010. gadam, konstatēts noteikumu pavaddokumentu izklāstā.
Zemes un ēku bāzes vērtības 2011. gadam nevienā vērtību zonā nepalielinās, aptuveni 70-80% zonu izmaiņu nav, 15-20% zonās bāzes vērtību samazinājums ir līdz 10%, bet atsevišķās zonās bāzes vērtību samazinājums ir līdz 25%. Kadastrālo vērtību kopsummu samazinājums 2011. gadam valstī tiek prognozēts aptuveni āetri procenti.
Individuālās apbūves zeme 13 teritoriju grupās
Valdībā iesniegtajā pārskatā par kadastrālo vērtību bāzes izstrādi 2011. gadam skaidrots, ka tirgus cenu izmaiņas valstī ir atšķirīgas, tāpēc noteiktas teritoriju grupas, ņemot vērā līdzības nekustamā īpašuma tirgus attīstībā, nekustamā īpašuma vērtību ietekmējošos faktorus un individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes maksimālās bāzes vērtības.
Valsts sadalīta šādās teritoriju grupās:
Republikas pilsētas:
1) Rīga; 2) Jūrmala; 3) Jelgava, Ventspils, Liepāja; 4) Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jēkabpils.
Pārējās pilsētas:
5) pilsētas, kurās individuālo dzīvojamo māju apbūves bāzes vērtība pārsniedz 5,0Ls/m2 (Aizkraukle, Bauska, Cēsis, Grobiņa, Ikšķile, Baloži, Ogre, Olaine, Pāvilosta, Salaspils, Saulkrasti, Sigulda, Tukums);
6) pilsētas, kurās individuālo dzīvojamo māju apbūves bāzes vērtība ir robežās 1,0 -5,0Ls/m2 (piem., Alūksne, Balvi, Gulbene, Kuldīga, Saldus, Brocēni, Talsi, Aizpute, Dobele, Limbaži, Madona, Līvāni, Preiļi);
7) pilsētas, kurās individuālo dzīvojamo māju apbūves bāzes vērtība nepārsniedz 1,3Ls/m2 (piem., Durbe, Mazsalaca, Piltene, Auce).
Lauku teritorijas:
8) Pierīgas lauku teritorijas ("dārgās" Pierīgas pašvaldības – Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Mārupes, Stopiņu novadi un Babītes, Ķekavas, Salaspils, Saulkrastu pagasti);
9) lauku teritorijas, kurās individuālo dzīvojamo māju apbūves bāzes vērtība pārsniedz 3,0Ls/m2 un pārējās bijušā Rīgas rajona lauku teritorijas (Mālpils, Sējas novadi un Engures, Lapmežciema, Tīnūžu, Ogresgala, Ozolnieku, Baldones, Ināukalna, Krimuldas, Daugmales u.c. pagasti);
10) piejūras lauku teritorijas (piem., Jūrkalnes, Kolkas, Liepupes, Medzes, Mērsraga, Nīcas, Rojas pagasti);
11) lauku teritorijas, kurās individuālo dzīvojamo māju apbūves bāzes vērtība ir robežās 1,2-3,0Ls/m2 (piem., Aizkraukles, Drabešu, Valmieras, Codes pagasti);
12) lauku teritorijas, kurās individuālo dzīvojamo māju apbūves bāzes vērtība ir robežās 0,5-1,1Ls/m2 (piem., Nītaures, Vecsaules, Burtnieku pagasti);
13) lauku teritorijas, kurās individuālo dzīvojamo māju apbūves bāzes vērtība nepārsniedz 0,50 Ls/m2 (piem., Aglonas, Cīravas, Kalvenes, Asares pagasti).
Individuālās apbūves zemes bāzes vērtības salīdzinājumā ar spēkā esošajām valstī vidēji samazinās par āetriem procentiem. No 1302 vērtību zonām 882 zonās zemes bāzes vērtības nemainās. 198 vērtību zonās zemes bāzes vērtību samazinājums ir līdz 10%, 187 vērtību zonās samazinājums ir no 10 līdz 15% un tikai 35 vērtību zonās samazinājums ir no 15% līdz 25 procentiem.
Individuālās apbūves zemes bāzes vērtību samazinājums no republikas pilsētām ir Rīgā (izņemot atsevišķas zonas, piem., Vecrīgu, "kluso" centru, arēnas "Rīga" rajonu), Jūrmalā (izņemot piekrastes zonas ar bāzes vērtību virs 45 Ls/m2), Jelgavā (izņemot centru), visā Liepājā, trīs Ventspils zonās un Rēzeknes centra zonās.
Lauku teritorijās visbūtiskāk zemes bāzes vērtības samazinās Pierīgas lauku teritorijās, kur ekonomiskās izaugsmes laikā bija visaktīvākais nekustamā īpašuma tirgus un šobrīd ir vislielākais apbūves zemes piedāvājums.
Individuālās apbūves zemes bāzes vērtību diapazons valstī ir no 0,20 Ls/m2 līdz 350 Ls/m2 (Vecrīga). Jūrmalā maksimālā zemes bāzes vērtība ir Lielupē un Dzintaros (piejūras teritorija ar pirmo apbūves līniju) – 90 Ls/m2.
Savukārt individuālo dzīvojamo māju bāzes vērtības samazinās praktiski visās republikas pilsētās, izņemot Rīgu. No pārējām pilsētām lielākais bāzes vērtību samazinājums (15-22%) ir Balvos, Ludzā un Līvānos.
Individuālo dzīvojamo māju bāzes vērtību diapazons valstī ir no 16 Ls/m2 līdz 525 Ls/m2 (Vecrīga).
Daudzdzīvokļu māju bāzes vērtību diapazons valstī ir no 13 Ls/m2 līdz 475 Ls/m2 (Vecrīga). Komercobjektu apbūves zemes bāzes vērtību diapazons ir no 0,20 Ls/m2 līdz 500 Ls/m2 (Vecrīga). Biroju ēku bāzes vērtību diapazons ir no 14 Ls/m2 līdz 480 Ls/m2 (Vecrīga).
Meža zemei bāzes vērtība nemainās
Lai novērtētu lauku nekustamo īpašumu grupas objektus, tiek izmantoti divi vērtību zonējumi – lauksaimniecībā izmantojamās zemes zonējums un meža zemes zonējums. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes zonējumā atbilstoši izmaiņām administratīvo teritoriju robežās noteiktas 587 vērtību zonas.
Izstrādājot lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību zonējumu, esošo 12 vērtību līmeņu vietā ir noteikts 21 vērtību līmenis (14 vērtību līmeņi lauku teritorijās un 7 vērtību līmeņi pilsētās). No 511 lauku teritorijām 48 teritorijas paliek esošajā vērtību līmenī (bāzes vērtības nemainās). Pārējās lauku teritorijās bāzes vērtības samazinās vidēji par 10% – vidējas kvalitātes zemēm.
No 76 pilsētu teritorijām 39 pilsētas paliek esošajā vērtību līmenī. Bāzes vērtības pārējās pilsētās samazinās vidēji par 47 procentiem. Bāzes vērtības par 30-33% samazinājušās 9 pilsētās (tajā skaitā – Rīgā). Bāzes vērtības par 50% samazinājušās 25 pilsētās (tajā skaitā – Jūrmalā, Daugavpilī, Ventspilī). Bāzes vērtības par 63-70% samazinājušās Jelgavā, Liepājā un Rēzeknē.
Savukārt meža zemes bāzes vērtības 2011. gadam nemainās, jo galvenais meža zemes vērtību noteicošais rādītājs – kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas Ls/m3, atbilstoši Zemkopības ministrijas iesniegtajai informācijai un Centrālās statistikas pārvaldes informācijai, ir vidēji par 20% augstākas nekā 2005.-2006. gada iepirkuma cenas, no kurām noteiktas pašreiz spēkā esošās meža zemes bāzes vērtības, izklāstīts Noteikumu par kadastrālo vērtību bāzi 2011. gadam sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā
Nodoklis nemazināsies proporcionāli
Provizoriskā kadastrālo vērtību kopsummu izmaiņu tendence aprēķināta, izmantojot Kadastra informācijas sistēmā 2010. gada 13. aprīlī reģistrēto informāciju par kadastra objektus raksturojošiem datiem.
Kadastrālo vērtību kopsummu izmaiņu dati (par zemi un ēkām kopā) pašvaldībās liecina, ka samazinājums (latos) ievērojami atšķiras. Valstī kopā tas ir 4,42 procenti. Lielākais samazinājums (9-10 procenti) ir Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē, Ventspilī, Līvānu novadā, mazākais (līdz 2 procentiem) – Baldones, Carnikavas, Ikšķiles, Jaunpils, Jelgavas, Lielvārdes, Ozolnieku, Priekuļu, Rojas, Rūjienas, Sējas, Stopiņu novadā.
Noteikumu izstrādātāji norāda, ka tirgus cenu krituma ietekmē atsevišķās teritorijās atsevišķām nekustamo īpašumu grupām samazinās bāzes vērtības, attiecīgi samazinās arī kadastrālo vērtību kopsummas. Tomēr tas nenozīmē, ka nākamgad proporcionāli samazināsies nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi un maksājumi, jo nodoklim ir pieauguma ierobežojums 25% attiecībā pret iepriekšējā gada maksājumu. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu (un maksājumu) samazinājums 2011. gadā (ar nosacījumu, ka 2011. gadā netiek mainīta nodokļa likme) tiek prognozēts attiecībā uz nodokļa sadaļu par dzīvojamām mājām un dzīvokļiem teritorijās, kurās samazinās šo objektu bāzes vērtības.
Jāpiebilst, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 14. jūnijā, atbalstīja ieceri zemes nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu 25% apmērā (tas ir spēkā vēl tikai šogad) attiecināt arī uz 2011. gadu. Grozījumus NĪN likumā paredzēts pieņemt šo ceturtdien, 17. jūnijā.
Iedzīvotāju izpratnei un pašvaldību rocībai
MK protokollēmuma projektā tika paredzēti arī vairāki uzdevumi valsts iestādēm.
Tieslietu ministrijai kopīgi ar Latvijas Pašvaldību savienību jāizvērtē nepieciešamība veikt grozījumus MK 2007. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 735 "Noteikumi par valsts vai pašvaldības zemes nomu", izvērtējot iespējas atvieglot zemes nomu privātmāju īpašniekiem.
Valsts zemes dienestam jāievieto interneta mājaslapā informācija par kadastrālās vērtības aprēķināšanas principiem, kā arī līdz 2010. gada 1. septembrim jānosūta katrai pašvaldībai informācija *.xls formātā par nekustamā īpašuma objektu (zemes vienības, būves un telpu grupas) prognozētajām kadastrālajām vērtībām pēc kadastra datu stāvokļa 2010. gada 1. augustā. VZD atbilstoši normatīvo aktu prasībām jānodrošina iedzīvotājiem iespēja iepazīties ar nekustamā īpašuma objektu prognozētajām kadastrālajām vērtībām šī dienesta datu izplatīšanas portālā www.kadastrs.lv.
Noteikumu par kadastrālo vērtību bāzi 2011. gadam finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem paredzēts aprēķināt, balstoties uz Finanšu ministrijas izstrādājamo un Ministru kabinetā līdz 2010. gada 1. septembrim iesniedzamo MK noteikumu projektu "Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi un saskaņošanu ar pašvaldībām". Finanšu ministrijai jāņem vērā, ka prognozēto kadastrālo vērtību aprēķināšanai un nodošanai pašvaldībām VZD ir nepieciešams ne mazāk kā mēnesis, pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa prognozes aprēķināšanai ir nepieciešami ne mazāk kā divi mēneši no prognozēto kadastrālo vērtību saņemšanas brīža.
Autors: Lidija Dārziņa
