Tas nu atkal ir klāt. Katra kājāmgājēja pieredzei ekstrēmākais mēnesis uz Ikšķiles ielām, ietvēm un gājēju celiņiem, kas pa gadskārtu atgādina, ka ir lietas, kas nemainās – gājēji Ikšķilē aizvien ir diskriminēta sabiedrības daļa.
Ielu un ietvju stāvoklis neiepriecina arī gada sausajos mēnešos, taāu marts, ja ziema iegadījusies sniegaina, ir kas pavisam īpašs. Dienu kūst, nakti piesalst, un gājiens pa pilsētu spēj sagādāt visai asas emocijas. Daudzmaz regulāri kaisītas tiek galvenokārt lielāko ielu brauktuves un – visai taupīgi – gājēju celiņi pilsētas centrā, bet citviet nākas izdarīt īsu izvēli starp starp riskantu slidošanu pa ūdens klātu ledu vai mazāk riskanto brišanu pa sniegu.
Kas tad galvenokārt ir Ikšķiles kājāmgājēji? Bērni, kuri dodas uz skolu kājām, māmiņas ar bērnu ratiņiem un pensionāri, kuri, kā zināms, sava cienījamā vecumā mēdz sirgt ar osteoporozi un tālab katrs kritiens viņiem var izrādīties traģisks.
Katram no mums ir savi maršruti, un daudzi noteikti varētu minēt vēl citus ietvju posmus – bet, piemēram, gauži nepietiekami tiek kaisīta viena no riskantākajām ietvēm, kas ved gar Peldu ielu, estrādes kalna posmā. To dienās noskalo kūstošā sniega ūdeņi, kas naktīs veido kaila ledus uzkrājumus ietves lejasdaļā. Bēdīgs skats paveras uz Ikšķiles centra vienu no visintensīvāk lietotajām ietvēm gar Skolas ielu skolas un pasta pusē.
No šīs ainas izriet gauži loģisks jautājums – kāpēc pašvaldība taupa uz gājēju ietvju kaisīšanas rēķina? Smiltis tiek uzbērtas skopās, šauršaurās taciņās, ledus atskaldīšana no ietvēm netiek veikta vispār. Vai vienai no Latvijas bagātākajām pašvaldībām patiesi trūkst smilšu? Šajā sakarā traģikomisks šķita fakts, ko izlasīju vienā no komentāriem – proti, ka, izsaimniekojusi novadam piederošo Kranciema grants karjeru, dome ielu kaisāmo materiālu patlaban iepērk par 16 Ls/m3. Trūkst strādnieku? Vai krīzes bezdarba fonā neatrastos gana daudz cilvēku, kuri vēlētos nopelnīt, iesaitoties šajos sezonas ietvju sakopšanas darbos?
Bērni veļas ik uz soļa. Kaut, pielāgojoties apstākļiem, esmu iemanījusies laipot veikli kā kaķis, svētdien gadījās pakrist arī man. Pašā Ikšķiles centrā, uz apledojušas ietves, kur vismaz pāris dienas nebija uzbērta ne smilšu sauja. Nepatīkami, bet, varētu sacīt – laimīgi, ja neņem vērā krietni sasisto plecu un zilo elkoni. Varēja būt ļaunāk – kā tai māmiņai, par kuras gūtajām traumām nedēļu iepriekš varam lasīt citā tepat publicētā ziņā.
Bet visvairāk žēl noskatīties, kā pa ietvēm taustās gados vecāki cilvēki. Šķiet, ļaudis ar savu neizmērojamo toleranci pieradinājuši pašvaldību pie aplamās domas, ka šī tolerance ir pašsaprotama. Nezinu, vai pieminētā māmiņa izmantos savas tiesības pieprasīt kompensāciju par kaitējumu viņas veselībai, kas gūta amatpersonu nolaidības dēļ. Bet varētu.
P. S. Skat. Pašvaldību likums, II. nodaļa PAŠVALDĪBU KOMPETENCE, 15 (15). pants, 2. apakšpunkts un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums.
Atbildēt ar klusumu – tas ir ļoti izplatīts saskarsmes ne-veids mūsdienās. Un ne tikai Ikšķiles domē..
Lai slava ikskile.com!:)<br />
Tomēr jāpadomā par specifisko uztveri – kad domē vēršas ar iesniegumu, kā atbilde ir klusums. Kad raksta interneta vidē – re nu! reakcija ir… ko tas māca?
Tātad Dome lasa www_ikskile_com :))<br />
Kā tad savādāk viņi būtu uzzinājuši, ka ietves slidenas?? 🙂
Ir! Ir! Šodien gadījās iet pa centru – cik tīras ietves! Cik daudz smilšu! Cilvēki strādājuši, centušies, paldies!
..nez cik ilgi jāsēž upes krastā, lai ieraudzītu aizpeldam “domes attieksmi”- vienaldzību un ne-atbildību pret saviem tiešajiem pienākumiem?
Patiesībā gudri! Kāda jēga tērēties,lai risinātu problēmas, kuras agri vai vēlu par baltu velti atrisinās Māte Daba? Tagad tādas Lejas ielas iedzīvotāji var nekreņķēties,ka pakritīs. Nu tik jāvelk ārā no šķūnīšiem vecās gondolas :)<br />
Kā māca veca indiāņu gudrība: ja labi ilgi sēdēsi upes krastā, agri vai vēlu ieraudzīsi pa to aizpeldam tava ienaidnieka līķi. Tas par naidīgajiem laika apstākļiem 🙂
Ikšķiles pašvaldībā itin viss notiek ar apdomu un taupīgi!
PA Līvi varbūt taupa pēdējās 3 saujas smilšu pašiem sev 🙂
mjaa …jābūt faķīram, lai ietu pa Lejas ielu, jeb uz augšu pa Strēlnieku..kas notiek? vai tiešām PA Līvi neatrodās sauja smilšu arī mums….
Cik tad vispār Ikšķilē ir to ietvju? 5 vai 6?
Arī braucēji savu reizi ir spiesti izkāpt no autombīļiem…tā pati sieviete-pie skolas,kas lauza kāju, līdz skolai nokļuva ar auto. <br />
Situācija ir vairāk nekā traģiska gan uz braucamās daļas, gan ietvēm…<br />
Ļoti Skumji, ka Ikšķiles domei ir šāda attieksme pret saviem iedzīvotājiem.<br />
Interesanti,kāda ir zilumu, sasitumu, nobrāzumu, lūzumu statistika Ikšķilē?
Jaa, paskatoties pa logu, neapskaužu tos, kas iet kājām. Brrrr:( Ja tev nav auto, tevis nav vispār.
Prokuror, varbūt tev ir iespējas uzsākt spalvainās rokas īpašnieka meklēšanu???
Atbalstu autores viedokli un ieteikumu izmantot likumā paredzētās tiesības. Taisnīgi būtu kompensācijas piedzīt tieši no atbildīgajām personām. Lai sedz vismaz šos nelaimē iegrūsto cilvēku izdevumus. Grants karjera izsaimniekošanas lieta atrodas prokuratūrā, bet, pateicoties nevienam nezināma labvēļa spalvainai rokai, izmeklēšana ir apturēta kopš 2008. gada maija.