Valdis Kaprālis

No 12. aprīļa līdz 10. jūnijam Ikšķiles evaņģēliski luteriskajā baznīcā ir apskatāma ikšķilieša Valda Kaprāļa gleznu izstāde.

Valdis Kaprālis dzimis 1954. gada 2. jūnijā.  Viņa vecākus – tēvu Jāni, prasmīgu galdnieku un namdari Kārzdabas pagastā un māti Gunu, vietējās pamatskolas skolotāju – uz Sibīriju izsūtīja kopā ar vecomāti Martu 1949. gada 25. martā. Tālajos Austrumos – Amuro-Baltijskas ciemā pie Amūras upes pietekas Urkāns, piedzima Valdis un māsa Ruta, kura patreiz dzīvo Kārzdabā, vecāku mājās, Cesvaines novadā. Vecaistēvs Kārlis tajā laikā atradās parādu cietumā par savas zemnieku saimniecības nenomaksātām nodevām padomju varai un tādējādi paglābās no izsūtīšanas. Mātes brālis kara gados nonāca Vācijā, kur dzīvo vēl tagad, bet tēva brālis, kurš lielu daļu savas dzīves ir veltījis Latviešu biedrības vadīšanai Losandželosā, dzīves vētrās kara gados nonāca Amerikā. No izsūtījuma Kaprāļu ģimene atgriezās 1958. gadā. Valda sieva Inese (dzimusi Sibīrijā tajā pašā slimnīcā, kur viņas nākošais vīrs) ir ārste; ģimenē izaudzinātas meitas Zane un Marta.

1961. gadā Valdis Kaprālis uzsāka skolas gaitas Kārzdabas pamatskolā. Cesvaines vidusskolu viņš absolvēja 1972. gadā. 1977. gadā LLA Sabiedrisko profesiju fakultātē ieguva dekoratora-noformētāja kvalifikāciju, bet 1978. gadā − Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātes ar ievirzi ainavu arhitektūrā (diplomdarba tēma „Cesvaines parka atjaunošana”) diplomu. Studiju gados Valdis papildināja zināšanas ainavu arhitektūrā Ļeņingradā, iepazīstoties un konsultējoties ar ievērojamiem ainavu arhitektiem. 1987. gadā viņš ieguva otru augstākās izglītības diplomu ar kvalifikāciju pašvaldības vadībā. Pēc studiju beigšanas Valdis atgriezās Cesvainē un strādāja saimniecībā „Cesvaine” pie sava diplomdarba tēmas realizēšanas – parka iekopšanas, alejas, dīķu, tiltu atjaunošanas, ainavas skatu līniju veidošanas.  

1985. gadā Cesvaines pilsētciemata dome jaunievēlētā priekšsēdētāja Valda Kaprāļa vadībā aktīvi uzsāka kultūrvēsturisko pieminekļu atjaunošanu − Cesvaines baznīcas (arhitekte M. E. Meņģele) un pils atjaunošanu un restaurāciju, novada trīs kapsētu, kur atrodas piemiņas zīmes un pieminekļi novada ievērojamiem cilvēkiem, sakārtošanu. Cesvainē atvēra zinātniskās restaurācijas pārvaldes filiāli. Pilsētā atjaunoja vēsturisko centru, asfaltēja ielas, veidoja ietves. Iekārtoja veselības un sociālās aprūpes centru, izveidoja veco ļaužu pansionātu. Pēc V. Kaprāļa iniciatīvas trīs Cesvaines skolas pārņēma pašvaldības pārziņā, kas tajā laikā bija notikums valsts mērogā. Izveidoja mūzikas skolu.  

1999. gadā Valdis Kaprālis saņēma uzaicinājumu strādāt Latvijas Vides aizsardzības fondā Rīgā par direktoru. Nācās šķirties no Cesvaines, pārcelties uz Rīgu, pēc tam uz dzīvi Ikšķilē, jo darbs fondā pavēra lielas darba un izaugsmes iespējas. Attīstot sadarbību ar Baltijas un Ziemeļvalstīm, īpaši ar Vācijas Vides fondu, Latvijā jau ir realizēti daudzi projekti, īpašu uzmanību pievēršot projektiem ar jaunām tehnoloģijām, tai skaitā, piemēram, Ikšķiles novada Tīnūžu attīrīšanas iekārtu būve. No 2005. gada Valdis Kaprālis strādā Rīgas domē par Administratīvās komisijas Vidzemes priekšpilsētas apakškomisijas priekšsēdētāju.   

Valdis Kaprālis ir viens no Latvijas Tautas frontes Cesvaines nodaļas dibinātājiem. Kopš 1994. gada viņš ir LNNK biedrs, patreiz TB/LNNK Ētikas komitejas priekšsēdētājs, ilggadējs partijas valdes loceklis. Kandidējis 6. un 7. Saeimas vēlēšanās.   

1994. gadā apbalvots ar LR Ministru kabineta Atzinības rakstu par darbu Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanā un pašvaldības demokrātijas nostiprināšanā. Saņēmis vairākus LR Pašvaldību savienības Goda rakstus par darbu pašvaldībā.  

Kopš bērnības Valda Kaprāļa aizraušanās ir glezniecība. Jau mācoties 11. klasē, pirmā viņa gleznu izstāde bija ceļojusi pa Lietuvu un Igauniju. Studējot Jelgavā, apmeklēja vakara kursus Mākslas akadēmijā un Jelgavas mākslas studiju. Pēc LLU beigšanas kopā ar savu skolotāju Hariju Šulcu izveidoja Cesvainē mākslas studiju. 1980. gadā V. Kaprāļa gleznas pārstāvēja Madonas rajonu Baltijas republiku mākslas studiju izstādē Viļņā. Nozīmīgākās personālizstādes: Brēmenes priekšpilsētā Vaijē (Vācija), Kulēnā (Francija) 1994. gadā, Madonas Mākslas un novadpētniecības muzejā 1994. gadā, Agijas Sūnas galerijā Rīgā 1998. gadā, J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja zālē un Dabas muzejā 2000. gadā, Rīgas Rātsnamā 2008. gadā, Imantas kultūras centrā un Ikšķiles evaņģēliski luteriskajā baznīcā 2009. gadā. Darbi izstādīti Cēsīs, Balvos, Alūksnē, Pļaviņās. Eļļas glezniecībā Valdis Kaprālis pazīstams kā ainavists un kluso dabu gleznotājs, kas tiecas pēc vispārināta dabas tēla atklāsmes reālistiski tvertos dabas skatos, kopjot tonālās glezniecības principus.  

No 2001. gada Kaprāļi ir ikšķilieši, dzīvo meža ielokā, Krūmu ielā.