17 gadus vecais ikšķilietis Harijs Atelsons ar savu dejotprasmi iekļuva LNT raidījuma Latvijas Zelta talanti superfinālā.
Taāu tas nebūt nav vienīgais Atelsona talants, viņš jau trīs gadus mācās Rīgas Vieglatlētikas skolā un ir Latvijas jauniešu izlases kandidāts 400 un 800 metru skriešanas distancēs.
Ar bītboksu pirms gada Atelsonu iepazīstinājis vieglatlēts Rihards Puikevičs, kas arī piedalījās Latvijas Zelta talantu pirmajā raidījumā, tiesa gan, Rihards neguva tik labus panākumus kā Harijs.
“Ikdienā es trenējos skriešanā. Man mērķis ir Eiropas līmeņa sacensības. Lai piedalītos olimpiskajās spēlēs, ir jābūt lielam talantam, tāpēc man ir svarīgi sasniegt vērā ņemamus rezultātus Latvijā un ar Latvijas izlasi startēt Eiropas līmeņa sacensībās,” tā Atelsons.
Puisis pēc dalības Latvijas Zelta talantu šovā pievērsies dažādām radošām nodarbēm un meklē savu vietu dzīvē.
Viņš ne tikai dejo, nodarbojas ar bītboksu, skrien, bet jau trīs nedēļas ir modelis modeļu aģentūrā Onyx Models.
Vaicājot, kas no visām nodarbēm Harijam tuvāka, viņš nekavējoties atbild, ka dejošana. Kādu brīdi galvā bijusi doma atvērt savu deju studiju, taāu tas Harijam licies pārāk sarežģīts un birokrātisks pasākums. Tāpēc viņš kaļ plānus par nelegālu deju klasīti, kurā varētu mācīt bērniem dejot. Deju nodarbības pasniegtu viņš pats un pieaicinātu arī profesionālus pasniedzējus.
Atelsons nekad nedejo uz ielas, vien mājās, ballītēs un klubiņos, šad tad veikalā, ja dzird sev tīkamu dziesmu.
Paldies par vērtīgo rakstu. Citi novadi var pamācīties,kā ar cieņu izturēties pret saviem kultūras darbiniekiem.Nu jā, bet ne visur mīt tādi patrioti un kultūras kapacitāte tik biezā slānī.Vieni Villeruši vien aizvieto kādu pūru labas idejas un darbus!
Man šķiet, ka labu laiku jau mazdēls (viens no) ir to izsaimniekojis 🙁
Interesanti Jāņa Kugas tēls parādās jaunajā latviešu mākslas filmā “Vienīgā fotogrāfija”.<br />
Kurš gan nav redzējis Viļa Rīdzenieka pazīstamo fotogrāfiju – Latvijas valsts proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. <br />
Bet kāpēc tik unikālu brīdi – savas valsts dzimšanu fotogrāfs iemūžināja tikai vienā fotogrāfijā? <br />
Kas īsti notika proklamēšanas pasākuma laikā? <br />
Mēģinot atšķetināt vienīgās fotogrāfijas vēsturi, filma rāda diennakti, kurā izlēmīgi vīri sarežģītos apstākļos spēja nodibināt mūsu valsti. <br />
Plaši zināmais fakts šoreiz tiek pasniegts caur ļoti konkrētu sadzīvisku norišu virkni ierobežotā laika sprīdī – 17. novembra vakarā un 18. novembra dienā, notikumiem par pamatu ņemot svinīgā valsts proklamēšanas akta praktisko sagatavošanu, varētu teikt, aizkulises un tā svarīgākās daļas norisi. <br />
Vēstures fakti filmā attēloti precīzi, arī epizodei ar lauru koku vešanu ir dokumentāls pamats. Režisore Brigita Eglīte par šo gadījumu lasījusi vēstures dokumentos. <br />
Mākslinieks profesors Jānis Kuga savas dzīves vakarā Albertam Brīvkalnam stāstījis par grūtībām, ar kādām nācies sastapties, dekorējot zāli: “Rīta pusē pie viņa ieradies Atis Ķēniņš un teicis, ka puspiecos pēcpusdienā 2. Pilsētas teātrī Tautas padome pasludināšot brīvu un neatkarīgu Latvijas valsti. Viņš uzaicinājis profesoru šim vēsturiskajam gadījumam dekorēt teātra skatuvi. Jānis Kuga ar kundzi steigušies uz teātri, lai redzētu, kādi materiāli tur atrodami dekorēšanas vajadzībām. Izrādījies, ka teātrī neatraduši nekā tāda, ko šinī gadījumā varētu izmantot. <br />
Māksliniekam pēkšņi iekritis prātā, ka vienīgā dekorācija, ko tik īsā laikā varētu radīt, būtu liels jaunās Latvijas karogs, kas kā mātes villaine pāri visai skatuvei aptvertu un tātad simboliski sargātu Latvijas tautas pārstāvjus…, bet skatuves sānos un priekšā, ja dabūtu, varētu novietot lauru kokus un citus zaļumus.” <br />
Ar grūtībām izdevies atrast un nopirkt sarkano audumu karogam, bet ar lauru kokiem sanācis īpaši laimīgs gadījums. “Redzot kādu smago ormani tos vedam, Ernests Ūdris (J. Kugas draugs un kolēģis) pieskrējis pie braucēja un teicis, lai tikai brauc pie teātra. Ormanis, skaidri nezinādams, kur viņam koki jānogādā, arī paklausījis, un tādā veidā lauru koki pavisam necerēti tikuši iegūti skatuves dekorēšanai.” <br />
Un tad nu filmas autori šīs epizodes izvērsuši.<br />
Jāni Kugu atveido Artis Robežnieks, Emma Kuga – Sandra Zvīgule, ormanis – Jānis Paukštello.<br />
Kugas altārgleznas attēlu ikšķilieši varētu sūtīt kā Ziemassvētku apsveikumu. Tā būtu laba Kugas un Ikšķiles novada popularizēšana.
Ikšķiles pašvaldība gan nezina ,ka mūsu izcilajam novadniekam jubileja.
Lūdzu ievietojiet Kugas altārgleznas attēlu! Iepriekš pateicos! Priecīgus visiem Ziemassvētkus!
Paldies Dagmārai par rakstu un sveiciens Valdim vārdadienā!
Tā būtu laba Ziemassvētku dāvana ikskile.com apmeklētājiem.
ievietojiet Kugas altārglesnas foto!
Kur var apskatīt Kugas gleznoto altārgleznu? Varbūt ikskile.com var ievietot šīs gleznas fotogrāfiju vai reprodukciju.
Vai Ikšķilē vēl darbojas dzejnieka Jāņa Plauža sabiedriskais muzejs?
Būtu labi,ja tiktu publicēts raksts par prof.Sudrabu. Man mājas ir viņa grāmata par ābeļdārzu kopšanu. No tās daudz varēja mācīties. Prof. Sudrabs ir apbedīts vecajos Ikšķiles kapos.
Paldies par interesanto rakstu.<br />
Ikskile.com varētu uzsākt rakstu sēriju par ievērojamiem ikšķiliešiem.<br />
Vai varētu teikt, ka Jānis Kuga ir slavenākais ikšķilietis?
Ļoti interesants raksts! Paldies!
Paldies autorei par izglītojošo rakstu. Kaut vairāk publiskajā telpā izskanētu informācijas par slavenajiem ikšķiliešiem, tas stiprinātu lepnumu un lokālpatriotismu, kā arī informētu t.s. jauninšķiliešus, kas mūsu novadā dzīvo nesen un ,iespējams, nav apzinājuši diženos novadniekus.<br />