Kristiana Rozenvalda pirmdienas replika: Demokrātiju apdraud vienaldzība

1234
Iedzīvotājus uzrunā Kaspars Upaciers.
Iedzīvotājus uzrunā Kaspars Upaciers.

Politika ik dienu kļūst acīmredzami necilvēcīgāka, savtīgāka, divkosīgāka un angažētāka. Un, kas ir vēl sliktāk, cilvēkus tas nemaz tik ļoti neuztrauc.

Vienus šāda politika apmierina, jo tā ir iespēja tādējādi atrisināt arī savas savtīgās problēmiņas, citi savukārt cer, ka pašiem reiz būs tāda iespēja, un vēl citi cer, ka tas viņus personiski nekad neskars.

Nesen mediji atgādināja, ka Ikšķiles novada domē no “Apvienības Iedzīvotāji” ievēlētais deputāts Kaspars Upacieris, kurš plašāk pazīstams kā Ufo, nevar piedalīties ne domes, ne arī komiteju sēdēs, jo tās tiek sasauktas laikā, kad ik darba dienu rītos no pulksten 7 līdz 11 ēterā skan deputāta vadītais “Radio SWH” raidījums “BB brokastis”. Tikmēr Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš liekulīgi uzsver, ka katram pašvaldības deputāta kandidātam bija jārēķinās ar to, vai viņa pamatdarbs netraucēs pildīt tautas priekšstāvja uzdevumus. Netiek gan atbildēts, kāpēc sēžu laiks bija jāpārceļ uz rītiem, ja iepriekš tās varēja notikt arī pēcpusdienā. Kasparam Upacierim gan esot pamatotas aizdomas, ka tā ir Induļa Trapiņa personiski motivēta atriebība, jo pirms vēlēšanām Ufo esot publiski norādījis “Jaunā laika” priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, ka Indulis Trapiņš partijai nedarot godu, jo esot viens no slinkākajiem sēžu apmeklētajiem iepriekšējā domē. Tagad Indulis Trapiņš var būt gandarīts, jo nu “slinkākais”, protams, ir Ufo pats.

Šādi rīkojoties, Ikšķiles novada domes vairākums likumu, visdrīzāk, nav pārkāpis, drīzāk to pārkāpj Kaspars Upacieris, nepildīdams uzticētos deputāta pienākumus. Taāu šāda varasvīru spēka demonstrēšana nepārprotami nodara kaitējumu gan Ikšķiles novada domei, gan varai kā tādai, jo parāda sevi kā sīku un savtīgu. Neizprotami, bet pat priekšvēlēšanu gaisotnē par šādiem gadījumiem nerunā ne atbildīgā ministre, ne citkārt tik runīgie deputātu kandidāti, klusē prezidents, politikas eksperti, tāpat vārda brīvības un demokrātijas sargātāji. Iznāk, ka šāda tautas priekšstāvja darbības ierobežošana ir visiem pieņemama. Man gan tas šķiet kliedzošs demokrātijas apdraudējums, turklāt precedents ar tendenci attīstīties.

Līdzīgs piemērs nu atkārtojas arī Jūrmalā, kur domes sēde par Romualda Ražuka atcelšanu no Jūrmalas mēra amata tika pārcelta nedēļu vēlāk, jo pozīcijas deputāte Iveta Blaua bija iesniegusi tiesā lūgumu par papildu drošības līdzekļu piemērošanu deputātam Raimondam Munkevicam, no kura balss bija atkarīgs balsojuma rezultāts. Romualds Ražuks uzskatīja, ka Ivetas Blauas iesniegums esot īpašs ārkārtas apstāklis, lai pārtrauktu sēdi. Nu esot cerības, ka Raimondam Munkevicam tikšot atņemtas deputāta tiesības balsot. Amizanti, taāu savā iesniegumā tiesai deputāte Iveta Blaua lūdz ierobežot cita deputāta tiesības, lai viņa savukārt varētu realizēt savējās. Vai ir Latvijā kāds, kurš uzskata, ka šāda tiesas iesaistīšana ir nejauša un nav saistīta ar mēra amata saglabāšanu Romualdam Ražukam? Vai Latvijā dzimst jauna tradīcija, ka nevēlamus deputātus pirms izšķirošiem balsojumiem izolēs?

Tagad nu tie, kuriem Raimonds Munkevics nepatīk, berzē rokas slavē Jūrmalas domes vadītājus par atrasto iespēja viņu šādā veidā izslēgt no spēles. Lai cik nesimpātisks man šķistu kukuļdošanā apsūdzētais Raimonds Munkevics, šāda izrīkošanās man nav pieņemama gan tāpēc, ka viņš Jūrmalas domē pārstāv piekto daļu vēlētāju, gan arī tāpēc, ka esmu drošs par šo: ja Raimonds Munkevics būtu bijis starp Romualda Ražuka atbalstītājiem, deputāte Iveta Blaua nebūtu šādi rīkojusies.

Mani uztrauc nevis Kaspars Upacieris (lai gan vēlēšanās par viņa sarakstu nobalsoja 1050 vēlētāji no 3912; +405; -57), Indulis Trapiņš (475 no 3912; +203; -27), Romualds Ražuks (1023 no 19 557; +592; -67), Iveta Blaua (1838 no 19557; +396; -270) vai Raimonds Munkevics (3926 no 19 557; +1797; -641). Mani ļoti uztrauc nosodījuma trūkums par šādu lietu kārtošanas praksi. Ja jau pilsētu mēri un deputātu vairākums var rīkoties savtīgi, piemērojot konkrētas likuma iespējas par labu konkrētai situācijai, tad ko var prasīt no citiem politiķiem un ierēdņiem citās Latvijas pilsētās un organizācijās? Tāpēc jau tik pretrunīgi ir arī tiesnešu, VID, VDI, PVD, policistu un citu ierēdņu pieņemtie lēmumi – grūti ikdienā saskatīt pieņemto lēmumu atbilstību kādiem ilgtermiņa mērķiem, taāu nepārprotami var saskatīt savtīgumu un divkosību.

Cilvēki Latvijā nopietni satraucas tikai tad, ja varas pārstāvji savtīgi vai kāda angažēti aizskar viņus personiski. Nesen, klausoties sava kaimiņa, “Rīga Taxi” valdes priekšsēdētāja Genādija Aksjonova šausminošos stāstus par Ekonomikas policijas acīmredzami angažēto darbošanos, arī es pieķēru sevi pie atziņas, ka esmu pārāk vienaldzīgs, drīzāk pat vainoju G. Aksjonovu nespējā izvairīties no konfrontācijas ar konkurentiem un viņu angažētajiem valsts dienestiem. Taāu tagad, kad VID jau trešo reizi gada laikā veic, manuprāt, politiski angažētu tematisko pārbaudi žurnālā un portālā “Jelgavnieki.lv”, arī es saskaros ar tādu pat attieksmi – pats, lūk esot vainīgs, jo “Jelgavnieki.lv” ir tik kritiski un piekasīgi pret Jelgavas domi. Pat daudzi draugi un kolēģi mani aicina izturēties ar sapratni, jo šāda varas rīcība pret sev netīkamajiem, daudzuprāt, esot pašsaprotama un tātad arī pieņemama.

Vēl pāris gadus iepriekš līdzīgās situācijās neklusētu pat konkurenti un nelabvēļi, jo tikai tā var cīnīties pret šādu gadījumu atkārtošanos. Taāu šobrīd katrs cīnās pats par sevi un ārkārtīgi maz ir to, kas cīnās pret sistēmu, kas negodīgus, savtīgus un angažētus gadījumus pieļauj.

Nupat jau gluži kā mēra laikā − cilvēki vairāk dzīvo tikai šodienai. Tie, kas pie varas un lemšanas, pieņem savtīgus un uz vienu dienu orientētus lēmumus, piemirstot, ka jau rīt paši var būt tie, par kuriem, visdrīzāk, lems tieši tāpat. Un tie, kas no tā šodien cieš, jau rīt, kļuvuši par lēmējiem, paši nevis mainīs sistēmu, bet gan to izmantos, lai gūtu gandarījumu par vakardienas pāridarījumiem.