Aigara Taukuļa kongresa uzruna

Šodienas dzīves realitāte ir novedusi pie tā, ka esam spiesti veidot jaunu partiju. Jā, varbūt tas ir izmisuma solis, bet neredzu citu izeju, jo vēlāk tādas iespējas vienkārši var nebūt. Kāpēc? Mūsu politiskā elite Latviju vienkārši iztirgo. Iztirgo par JŪDASA GRAŠIEM.

Šodienas realitātē jau 1/3 trešdaļa  Latvijas ir tikai ģeogrāfisks nosaukums. Varas partijas ir ieslēgušas pašsaglabāšanās režīmu un šajā režīmā tām darbojas tikai 3 smadzeņu rievas: dzimumtieksme uz valsti , gremošanas un demagoģiskas muldēšanas.

Par kādām valsts un tautas interesēm mēs varam runāt? Jau 20 gadus esam mānīti, ka nu tūlīt Latvija tiks izvesta saulītē. Diemžēl realitāte velk uz aizsauli. Varbūt,  ka tur labprāt viņi redzētu mūsu pensionārus, jo tad taču uzrastos nauda, lai varētu veikt pēcpuses un kaktusa krustošanas eksperimentus uz MARSA , kas piešķirtu Latvijai atpazīstamību visā galaktikā. Mēs visi gribam dzīvot neatkarīgā, suverēnā valstī. Tikai, ko priekš katra nozīmē Latvijas SUVERENITĀTE?! Man ir par maz ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem Rīgas torņos un salūtu 18.novembrī, mani neapmierina, ka katrs neatkarības gads iezīmēts ar kārtējo kredīta miljardu, mani neapmierina, ka Latvijas pilsoņi miera laikā masveidā izbrauc no valsts, lai nodrošinātu savu un savu tuvinieku izdzīvošanu.Un to, ka manu TĒVZEMI SAUC PAR MUĻĶU ZEMI  ,gan uz vietas  , gan ārpus LATVIJAS es uztveru ļoti dziļi personīgi. Mums-gan darba devējiem , gan darba ņēmējiem trūkst motivācijas maksāt nodokļus un apzināties, ka esam kļuvuši par ķīlniekiem paši savā valstī , ka jaundzimušie šajā valstī jau piedzimst , kā parādnieki.

Varbūt kāds no varas elites var pateikt, kur ieguldīti šie miljardi? Domāju, ka nē! To var pateikt tikai „ Neo” un Sudrabas kundzes komanda .

Mūsu valsts ekonomiskā situācija šodien ir salīdzināma ar Valsts prezidenta pili. Lepni plīvo karogi, bet pati ēka sabrukuma stāvoklī, draudot kuru katru mirkli sagrūt un aprakt savus iemītniekus.Bet mums ir jāceļ gaismas pilis un jābūvē akustiskās koncertzāles. Tajā pašā laikā daudziem bērniem un pensionāriem dzīvojot pusbadā. Būsim godīgi-valsts viņus un arī mūs aplaupa , kaut gan būtu jāaizstāv tos, kas to vēl vai vairs paši nespēj. Tā ir tā politiskā atbildība, vai godīgi teiksim pilnīga bezatbildība. Pensiju vecuma palielināšana, vai to samazināšana ir konkrēta savas valsts pilsoņu aplaupīšana. Zivs pūst no galvas un bezatbildība, alkatība, kā arī nesodāmība varas aprindās bojā arī pārējos pilsoņus. Tā ir drausmīga slimība.

Visi mēs izdzīvošanas vārdā  esam spiesti kļūt par lielākiem vai mazākiem blēžiem. Diemžēl tā ir skaudrā dzīves realitāte.

Valsts prezidents aicina politikā jaunas sejas stājoties jau esošajās partijās. Lai mani atvaino prezidents, bet vai no šeit zālē esošajiem ir kāds, kas tic , ka iestājoties kādā no varas partijām viņš var dot reālu pienesumu LATVIJAS VALSTIJ. Lai prezidenta kungs parāda , ja var un parāda godīgi, kura no varas partijām nemelo, neblefo  un kurai viņš uzticas. Pēdējie notikumi Latvijā gan par to neliecina. Kāpēc man būtu jāuzņemas atbildība par viņu veiktajiem varoņdarbiem pēdējos 20 gados Jā, pie mums valda dziļa ekonomiskā ,morālā un politiskā krīze , bet lai no tās izkļūtu, valdība ar politiskiem lozungiem aicina sildīt ekonomiku. Diemžēl ar „Kampara kompresēm” var sildīt tikai pēcpusi, varbūt valdība un saeima pamodīsies no četru gadu letarģiskā miega, jo šis ir vēlēšanu gads. Bet ko mēs varam gribēt no viņiem, ja Latvijas virsdārzniecību vada Āzis, aitas apsargā Vilks, bet naudas lietas pārzina Buratino un visa valsts turība apskatāma tai vietā kur pērtiķim beidzas mugura. Tikai izteikti sarkanā krāsa liecina ,ka pēc kampara kompresēm šajā vietā apmatojums nav atjaunojies lai kādā „VIENOTĪBĀ” arī šie darboņi būtu centušies.Un uz visu to noraugās  zvērināta labsirdīgo lācīšu apvienība, kam piešķirta svētās govs neaizskaramība un mūža tiesības sūkāt balandu sīrupā mērcētu ķepu. Smejies vai raudi , bet te nu mēs esam.

Mēs varam apskatīt jebkuru valsts nozari un visur viss ir šūts ar puvušiem diegiem. Visur valda bezsaimnieciskums, korupcija un bezatbildība. Visu cieņu Sudrabas kundzei, bet kāda jēga ir viņas darbam, ja rezultāts ir tāds, kāds tas ir. Likumus jau arī pieņem tie paši vēži tikai no blakus kulītes.Un ja tādas organizācijas , kā KNAB,  PROKURATŪRA UN VALSTS KONTROLE  nedarbosies roku rokā kā vienots pulksteņa mehānisms, tad par visu to var tikai pasmaidīt. Pasmaidīt? Par ko?- realitātē par sevi.

Gala iespaids ir tāds, ka Latvija nav nekāda valsts, bet politikāņu pārvaldīta domīnija, kur valdību var komandēt dažādas ārvalstu apvienības .Aizgājis tik tālu, ka pat budžetu nevaram vai pat nedrīkstam sastādīt. Kam gan jūs tādi ministri sēžat, ja pat valsts budžeta sastādīšanai jāmeklē „Laimes lāci”,  ja kareivi ,kas  atgriežas no militārās misijas Afganistānā un pie viņa atrod dažas patronas var tiesāt par ieroču kontrabandu, ja pilsoni, kas savām vajadzībām ved zāles, kas var uzlabot viņa veselību tiesā par narkotiku kontrabandu, bet narkodīleri, kurš aizturēts Latvijā ar preci, kas varētu nonāvēt 4000 cilvēku soda ar 4 gadiem nosacīti. Tad gribot negribot jājautā-cik tiesisku valsti mēs esam radījuši pa 20 gadiem un kādi kretīni darbojas tās pārvaldē. Visam tam vēl kronis -Latvijā ļaujat dibināt pretvalstiskas organizācijas un ņirgāties par Latvijas pilsoņiem un patriotiem.

Jauna partija ir vajadzīga, lai pārtrauktu šo bardaku, bezatbildību un nesodāmību. Un tāpēc mēs –uzņēmēji nestāvēsim malā. Protams , arī uzņēmēji ir  dažādi ar visām cilvēkam piemītošajām vājībām.Ir uzņēmēji , kas strādā zem politiskā jumta un palīdz politiķiem mazgāt budžeta naudu , bet lielākā daļa sitas paši.  Īsts uzņēmējs vispirms ir savas valsts patriots, kura biznesa plānā nekad nebūs TĒVZEMES iztirgošana. Uzņēmēji atšķirībā no šodienas varas politiķiem māk naudu gan pelnīt, gan saprātīgi tērēt, gan apmaksāt kredītus, kas ir viņu goda lieta un uz šī fona ir pamats balstīt ekonomikas atveseļošanu. Uzņēmējdarbību nevar balstīt ar politiskiem lozungiem, tai pašā laikā ar reālajiem darbiem virzot to ēnu ekonomikā. Nevar uz uzņēmēju skatīties kā uz noziedznieku, jo viņi ir tie , kas rada darba vietas un maksā nodokļus valsts kasē. Nevar solīt pirms vēlēšanām stabilitāti, bet pēc vēlēšanām aplaupīt pensionārus un arī pārējos pilsoņus ieviešot jaunus nodokļus. Ja ir grūtības, tad ar tautu ir jārunā, bet pie mums viss notiek slepeni. Grūtības ir jāpārvar solidāri. Kam vajadzīgs tas lozungs-„Viens likums-viena taisnība”, ja kādam jāiztiek ar 100 ,-LVL mēnesī, bet citi var saņemt tūkstošus. Un tāpēc mēs esam par reālu tautvaldību, kuras priekšgalā ir visas tautas vēlēts prezidents. Mēs esam par pārtikušu pilsoņu valsti, kuri savu pārticību nodrošina ar godīgu darbu , bet valsti uztur ar motivētu nodokļu maksāšanu. Ja nemācēsim tautu pārliecināt par savām idejām un to patiesumu, tad vainosim tajā paši sevi , bet ja spēsim iemantot vēlētāju uzticību ,tad jāapzinās tā darba smagums un atbildība , kas uzgulsies uz mūsu pleciem. Ulmaņlaiku LATVIJA MANTOJUMĀ atstāja pat zeltu ko Latvijā neražo. Ko nākamām paaudzēm var atstāt šodienas varas elite? Viss būs jāsāk ne tikai no nulles,  bet no mīnuszīmes ko saņemsim mantojumā ja tauta mums uzticēsies. To parādīs nākošas vēlēšanas. Mēs esam savu bērnu un mazmazbērnu nākotnes vārdā ķērušies pie svētas lietas un mūsu mērķi ir patiesi.
Un lai mums šai lietā iemiesojas mūsu senču spīts un gars un palīdz mūsu sentēvu dievi-PĒRKONTĒVS UN LAIMAS MĀTE.  Paldies, ka uzklausījāt!

Redakcijas piebilde (Iepriekš publicētā versija bija iesūtīta bez kļūdu labojumiem)