Par Teodora Netes piemiņas akmeni

Senāk

VISI UZ LIELO TALKU!

Sveču mēnesis gaismas zīmē

Vēsture.

Pagājušā gadsimta 70. gadu pirmajā pusē dzelzceļa teritorijā – laukumā, kas atrodas starp sliežu ceļu Rīga-Daugavpils un Stacijas ielu – blakus Ikšķiles stacijas ēkai uzstādīja piemiņas akmeni padomju diplomātiskā pasta kurjeram Teodoram Netem (1886-1926), kurš tika nošauts vilcienā Maskava-Berlīne starp Ikšķiles un Salaspils staciju. Piemiņas akmens izveidošanu pasūtīja un apmaksāja Ikšķiles ciema padome un kolhozs „Juglas zieds”.

Piemiņas akmens autors ir viens no ievērojamākiem mūsdienu latviešu tēlniekiem monumentālistiem, kura vārds un darbi ir pazīstami Latvijā un pasaulē – ikšķilietis Jānis Karlovs; tā arhitekts − daudzu nozīmīgu projektu autors Kārlis Alksnis. Kvadrātiskas formas zālājā uz trim raupji tēstiem laukakmens bluķiem (kājām) uzlikts liels laukakmens. Profesionāļu vērtējumā šis Jāņa Karlova un Kārļa Alkšņa veidotais piemiņas akmens ir viens no mākslinieciski veiksmīgākajiem objektiem Latvijā uzstādīto piemiņas zīmju vidū.

Padomju gados pie akmens notika pionieru sarīkojumi; zālāju ap to, tāpat kā pārējo stacijas teritoriju, apkopj dzelzceļa kalpotāji. Akmens mūžs nav bijis viegls – pirms septiņiem gadiem tā atrašanos stacijas laukumā apdraudēja grupa nacionālistiski noskaņotu ikšķiliešu − viņi pieprasīja pašvaldībai aizvākt „krievu spiega” piemiņas akmeni. Tajā reizē ar vietējās inteliģences atbalstu Ikšķiles pašvaldība piemiņas zīmi nosargāja.

Tad 2005. gada februāra pirmajā pusē (T. Nete nošauts 5. februārī), par lielu pārsteigumu ikšķiliešiem, ap piemiņas akmeni dažu dienu laikā nezināma brigāde iebetonēja melnu metāla žogu – līdzīgu, kādus pagājušā gadsimta sākumā lika ap kapu vietām. Akmens priekšpusē, aizsedzot tā apakšējo daļu, uz iebetonētas metāla kājas uzlika taisnstūra marmora plāksni metāla ierāmējumā ar tekstiem krievu un latviešu valodā, tā patvarīgi mākslas objektam izjaucot kompozicionālo struktūru un deformējot autoru veidoto saikni ar apkārtējo vidi. Tad arī akmens pakājē sāka parādīties mākslīgo ziedu vainagi vai ziedu pušķi un Krievijas karodziņi.

Redzot notiekošo, tēlnieks Jānis Karlovs, pārsteigts un sašutis par viņa darba sabojāšanu un autortiesību klaju pārkāpšanu, rakstiski bija pieprasījis Ikšķiles pašvaldībai demontēt patvarīgi uzliktos papildinājumus, taču Ikšķiles pašvaldības vadība, nokļuvusi tik neparastā un kutelīgā situācijā, pieredzes trūkuma dēļ, iespējams, nemeklēja pareizo atrisinājumu aizbildinoties, ka piemiņas akmens atrodas uz dzelzceļam piederošās zemes. Ikšķiles pašvaldības interneta mājas lapā (toreiz vēl tāda bija) uz kāda ikšķilieša jautājumu, kas pieļāvis piemiņas akmens sapostīšanu, var izlasīt atbildi:

  „2005. gada janvārī Ikšķiles novada domē tika saņemta vēstule no Krievijas vēstnieka Latvijā V. Kaļužnija  ar lūgumu atļaut labiekārtot piemiņas akmeņa teritoriju par godu Teodoram Netem kā bijušajam diplomātam un iekārtot ap akmeni dekoratīvu iežogojumu. Tā kā zemes, uz kuras ir uzstādīts piemiņas akmens, lietotājs ir A/s „Latvijas Dzelzceļš”, tad atļauja par šādu darbu veikšanu tika pieprasīta no A/s „Latvijas Dzelzceļš”, kura tika arī izsniegta.”

Kad sākām skaidrot notikušo, izrādījās, ka toreizējais Ikšķiles domes priekšsēdētājs Jānis Rudzītis un būvinspekcijas vadītājs Pēteris Veidemanis bija zinājuši par Krievijas vēstniecības ieceri, jo bija saņēmuši Krievijas vēstniecības iesniegumu par piemiņas zīmes apkārtnes labiekārtošanu. Bet, tā kā atļauju darbiem netika devuši, tad par notiekošo „svešā teritorijā” nolēma neinteresēties. Savukārt, Krievijas vēstniecība atbildi no Ikšķiles domes netika pat gaidījusi un rīkojās kā iecerējuši. Saprotama ir Krievijas vēstniecības vēlme piedalīties padomju karavīru kapu un citu piemiņas vietu sakopšanā Latvijā (Diena, 11.04.2005, G. Slogas raksts „Memoriāls – politisku ķīviņu ķīlnieks”), taču šī vēlme nedrīkst politizēties, kļūstot patvarīga un demonstratīva.

Lai palīdzētu pašvaldībai rīkoties, ierosinājām sarīkot atbildīgo pušu sanāksmi. Ārlietu ministrijā, kurā vērsāmies pēc padoma, notikušais ar piemiņas akmeni radīja izbrīnu un vajadzības gadījumā tika piesolīta palīdzība. Krievijas vēstniecības remontdarbu vadītājs telefona sarunā jūlijā apgalvoja, ka viņi ir sakopuši vienu dzērāju un narkomānu saķēzītu vietu (!?) un, ka projekts ir saskaņots ar Zorgevica kungu personīgi, kā arī ar Ikšķiles domi. Diemžēl apskatīt šīs atļaujas un apstiprināto projektu neizdevās, tomēr visas puses izrādīja pretimnākšanu un 2005. gada 5. septembrī ieradās Ikšķiles novada pašvaldībā pārrunāt radušos pārpratumu notikušajās patvarīgajās darbībās ar piemiņas akmeni un vietu.

Sanāksmē piedalījās:

  • no Ikšķiles pašvaldības – priekšsēdētāja vietnieks Indulis Trapiņš un izpilddirektors Valentīns Špēlis;
  • no VAS „Latvijas Dzelzceļš” − Nekustamā īpašuma pārvaldes Tehniskās Ekspluatācijas daļas vadītājs, direktora vietnieks Viktors Malzubs, VAS LDz NĪP iecirkņa vadītājs Aleksandrs Pankratjevs;
  • no Krievijas vēstniecības − remontdarbu galvenais inženieris Vladimirs Volkonskis;
  • tēlnieks Jānis Karlovs, Dagmāra Villeruša, Valdis Villerušs.

Sarunu gaitā puses vienojās (ir sanāksmes sarunu detalizēts pieraksts):

  • „Ikšķiles pašvaldība uzdos būvvaldes vadītājam pēc atgriešanās no atvaļinājuma (pēc 12. septembra), nekavējoties sastādīt nepieciešamo dokumentāciju, lai „Netes akmeni” pārņemtu pašvaldības bilancē un sadarbībā ar VAS „Latvijas Dzelzceļš” un pieminekļa autoriem nospraustu nepieciešamo zemes platību, kura turpmāk pāries Ikšķiles aprūpē.
  • Sastādīt nepieciešamo dokumentāciju Krievijas vēstniecības februāra sākumā uzstādītās metāla sētiņas un plāksnes uz metāla kājas novākšanai un sekot, lai lēmums tiktu izpildīts.
  • Sagatavot pasūtījumu, kurā uzaicina tēlnieku Jāni Karlovu un arhitektu Kārli Alksni, sadarbībā ar Krievijas vēstniecību kā sponsorus, veikt labiekārtošanas darbus pie T. Netes pieminekļa.”

Sarunu iznākums:

Pašvaldības vadība atstāja šo Ikšķilei svarīgās vietas sakārtošanu bez tālākas virzības, jo priekšsēdētājs Jānis Rudzītis atteicās izpildīt vienošanos, aizbildinoties, ka nav piedalījies lēmuma pieņemšanā…

Mūsdienas.

Šobrīd ir cerības, ka teju vai piecus gadus ilgusī pašvaldības bezdarbība tiks pārtraukta – Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš janvāra domes sēdē ziņoja par gaidāmajām sarunām ar VAS „Latvijas Dzelzceļš” sakarā ar Pārbrauktuves ielas projektu. Šajā sakarā rakstveidā lūdzu pašvaldības vadību šajās sarunās iekļaut arī jautājumu par Teodora Netes pieminekļa vietas un apkārtnes teritorijas pārņemšanu pašvaldības pārziņā, lai varētu to atjaunot sākotnējā mākslinieciskajā izskatā. Ļoti ceru, ka vieni no Ikšķiles vārtiem – stacijas apkārtne – beidzot varētu tikt sakopta un piemiņas vieta atjaunota sākotnējā izskatā, jo tagad pašvaldībai vairs nav šķēršļu to nokārtot.

Dagmāra Villeruša

Vairāk

15 KOMENTĀRI

  1. O, vienīgais ko vēlējos pateikt, bija ierosinājums dziļāk izzināt un publiskot vēsturisko fonu ap konkrēto piemiņas vietu mūsu pilsētā. <br />
    <br />
    Patiesību, kāpēc abi uzbrukumā nošautie leišu brāļi Gavriloviāi un 2 viņu nezināmie līdzinieki 1926.gada 5.februārī uzbruka labi bruņotajiem padomju tirdzniecības pārstāvniecības kurjeriem ceļā uz Berlīni – Teodoram Ivanoviāam Netem un Johanam Adamoviāam Mahmastalam, mēs laikam uzzināsim tikai pēc Krievijas diplomātisko arhīvu liecību atslepenošanas, bet varbūt arī nekad… <br />
    <br />
    Runājot par pašu pieminekli, – tā ir laika zīme un kā tādu to arī uztveru. Laika zīmes ar to arī ir interesantas, ka laiki mainās, bet zīmes paliek un cilvēkiem ir iemesls apstāties un padomāt. <br />
    <br />
    No skulpturālā ansambļa viedokļa protams piekrītu, ka sēta ir lieka un arī papildus plāksne, ja vajadzīga, tad ne jau priekšā akmenim, jo kropļo mākslinieka sākotnējo pieminekļa vīziju, taāu diez vai tas būtu šā brīža prioritārais jautājums pašvaldībai, kā dēļ iedzīvotājiem būtu jāšķeļas karojošās frakcijās:)<br />
    <br />

  2. Net(t)e laikam ir labāks variants nekā, piemēram, partizāns Noviks. Ja tas Nete brauca kā diplomāts un tā arī mira, tad jau nav lielas starpības, kas viņam somā bija. Tas akmens iznāk kā karavīra piemiņas zīme (labi, kaut vai laupīšanas upura piemiņas zīme). Cita lieta ir, piemēram, Uzvaras piemineklis Rīgā, zvaigznes, ieroāi, sievietei uzbrūkoši atbrīvotāji…<br />
    <br />
    Ikšķilei ir ļoti maz simbolu, tādēļ nav nekādas vajadzības novākt tos dažus, kas ir – estrādi, Netes akmeni. Ja uz šī akmens vietu ir kāds cienījamāks pretendents, tad jau gan. Bet cienījamākie jau vēl visi dzīvi :)<br />
    <br />
    Ja tam akmenim žogu nevajag, tad kādēļ gan lai tas žogs tur paliktu? Un arī krūmus laikam tam akmenim nevajag. Tik tālu laikam konsensuss 🙂

  3. Ļoti iespējams, ka tā ir. Cik zināms no dažiem rakstiem presē ap 90-to gadu, Nete ir bijis parasts, ar materiāliem labumiem pieradināts un pēc tam šantažēts, viglas dzīves tīkotājs. Latvju mākslinieki arī dažkārt ir pārdevušies, tādēļ šobrīd uzsākta “dižā” varoņa pieminekļa glābšanas akcija arī vērtējama viennozīmīgi. Villerušas pieminekļa vērtējums ir, maigi izsakoties, pārdpīlēts-pārāk izteikts reverans Jānim Karlovam. Jānis Karlovs ir veidojis daudzus monumentālus darbus ar ļoti nacionālu nozīmību, tādēļ Netem veltītais akmens drīzāk vērtējams kā komerciāla nodeva pagājušo laiku ideoloģijai un nav uzskatāms par unikālu mākslinieka sasniegumu.

  4. Vide viennozīmīgi ir jāsakopj, bet paralēli būtu interesanti uzzināt vēsturnieku viedokli par pašu Teodoru Netti. Kādu gan diplomātisko pastu 1926.gadā komunisti no Maskavas sūtīja uz Rietumeiropu? Ir dzirdēti apgalvojumi, ka dip.kurjeri uz Šveices bankām pārveda zeltu un dārglietas, ko komunistu vadoņi bija rekvizējuši “Ļeņina idejām naidīgajiem elementiem”. Tad jau sanāk, ka Nette, no idejas vārdā dzīvību atdevuša padomju laiku varoņtēla, kļūst par parasta laupīšanas mēģinājuma upuri, kas gājis bojā mēģinot no citiem zagļiem nosargāt pašu sazagto…

  5. Interesants sižets ar, kā izskatās, laimīgām beigām :)<br />
    Un man cita starpā beidzot arī atbilde uz jautājumu, par ko biju prātojusi, stāvot uz perona: kāpēc gan tā pompozā sēta?

  6. Šodien saņēmu priekšsēdētāja I. Trapiņa atbildes vēstuli par Netes piemiņas akmens teritorijas labiekārtošanu: Šīs teritorijas sakopšana un labiekārtošana šobrīd tiek risināta “..saistībā ar Pārbrauktuves ielas rekonstrukcijas projekta izstrādi un ielas robežu precizēšanu ar VAS “Latvijas Dzelzceļš”. Šajā projektā tiek paredzēts labiekārtot piegulošo VAS “Latvijas Dzelzceļš” piederošo teritoriju ar Ikšķiles pilsētai svarīgiem objektiem pie Ikšķiles stacijas uz nomas līguma pamata. Tiks noformēti zemes līgumi par autostāvvietas izbūvi pie dzelzceļa, stacijas laikuma labiekārtošanu, kur iekļauts Teodora Netes piemiņas akmens, un tualešu sakārtošanu pie stacijas. Pēc zemes nomas līguma noslēģšanas būs iespējams formēt teritorijas labiekārtošanas projektus un risināt jautājumu par T. Netes piemiņas vietas atjaunošanu sākotnējā izskatā.” <br />
    Esmu priecīga un gandarīta par labām ziņām.

  7. nedaudz novirzoties no tēmas,<br />
    kad biju jauns un dumš, 80 beigās ar āomiem bija plāns to pieminekli apsiet ar kolhoza traktoram nospertu trosi un pieāķēt pie vilciena kurš tajā laikā ir piestājis, diez tur būtu kas sanācis?

Atbildēt

Please enter your comment!
Please enter your name here

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

Aktuāli