Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 24.novembrī, otrajam galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Meliorācijas likumā, kas paredz mainīt polderu sūkņu staciju ekspluatācijas un uzturēšanas finansēšanas kārtību.
Līdz šim polderu sūkņu staciju darbība tika nodrošināta Zemkopības ministrijas budžeta ietvaros. Taāu paredzēts, ka turpmāk polderu sūkņu staciju ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumus segs poldera platību zemju īpašnieki, kuriem zemes nosusināšana nodrošina iespēja izmantot zemi un infrastruktūras objektus.
Komisijas deputāti vienojās, ka līdz 2010.gada 1.jūlijam Zemkopības ministrija veiks esošo meliorācijas sistēmu izvērtēšanu (tai skaitā polderu staciju un inženierbūvju inventarizāciju) un segs ar to uzturēšanu un ekspluatāciju saistītās izmaksas. Pēc 1.jūlija pusi no izmaksām, kas saistītas ar platību nosusināšanu un ūdens sūknēšanu, segs zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. Savukārt, sākot ar 2011.gadu, zemes īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem būs jāsedz visas sūkņu staciju uzturēšanas izmaksas.
Bet jāatbild Indulim, pirms vēlēšanām plātijās par naudu ko viņam piedavāja. Tagat negrib skaidrot, lai atbild.
Kurš domes priekšsēdis ir atbildīgi par noguldījumiem un par applūstošo teritoriju apbūvēšanu? Skaidrs, ka iepriekšējā dome un tās priekššedis vainojams, jo viss jau ir apbūvēts un noguldīts tajos laikos. Atskaiti jāprasa no Jāņa. Lai veicas!
Polderu stacija mēnesī elektrībā vien patērē ap 200Ls skaidrā naudā,pie patreiz izmantojamā atomatizācijas līmeņa pagājušā gadsimta tehnoloģijas.
Tas būtu interesanti un sāpīgi. Un varbūt palīdzētu domāt, pirms darīt.
Tas vairs nebūs par polderiem – bet, ejot par dambi, nevar nedomāt, kā tas izmainījis Ikšķiles vēsturisko ainavu. Vecā apbūve (īpaši 20. gs. sākumā būvētās rīdzinieku vasarnīcas)acīmredzami tapusi, ņemot vērā gluži citus skatpunktus, un dambis tām brutāli nolaupījis Daugavas perspektīvu. Daži pašā dambja pakājē tā izmisīgi stiepjas uz pirkstgaliem, būvējot otros un pat trešos stāvus, lai atgūtu skatu uz upi. Vai nākamvasar nav iecerēta kāda izstāde par Ikšķiles kultūrainavas vēsturi? Būtu tiešām interesanti.
Rīgas HES ūdenskrātuves projektēšanas sākumā dambis Ikšķilē nebija paredzēts vai bija plānots stipri īsāks. Par tā celtniecību tagadējā Ikšķiles pilsētas teritorijā, ja atmiņa mani neviļ, iestājās arhitekte un toreiz ļoti populārā bērnu literatūras rakstniece Zenta Ērgle. Viņa Ikšķilē projektēja vairākus apdzīvojamos kvartālus. Zentas Ērgles ieteikumi dambja celtniecībā vainagojās ar panākumiem un daudz kas no Daugavas krastu apbūves tika glābts. Ja realizēsies iecere izdot „Ikšķiles almanaha
Paldies Zane!
tikuntā nesaprotu ko jūs tā piesējāties zaļajām salām? Zaļās salas ir kādi 10ha bet Ikšķilē, ja atsēdz sūkņu stacijas applūdīs vismaz 200-300ha, arī tādas vietas kur mājas ir būvētas jau pagājušā gadsimta sākumā!!!<br />
Ieteiktu iepazīties ar Ikšķiles apbūves gaitu visos laikos. Ceru, ka Ikšķilē vēl netrūkst patstāvīgi domājošas publikas.
Sociālismā tur neļāvā būvēt, bet kapitālismā ļāuj!<br />
<br />
Neiet runa par sistēmām, bet gan par kapitāla veidošanu kurš rietumos veidojās gadiem ilgi, bet Latvijā tas tika paveikts padsmit gados!<br />
<br />
Šobrīd mēs redzam, šī procesa negatīvo pusi!<br />
<br />
🙂 No mīlestības līdz naidam!
Nu labi. Pati painteresēšos pie kompetentām iestādēm 🙂 Ja ko labu uzzināšu, ierakstīšu arī komentārā.<br />
Atbildot nezināmajam – Zaļās salas mani neinteresē. Vienkārši man kā iedzimtajai ir daudz pazīstamu cilvēku, kas dzīvo starp Daugavu senlejas stāvkrastu. Kā arī uzskatu, ka Ikšķilei kā pilsētai šī teritorija ir svarīga kā maksimāla pievienotā vērtība. Kā arī mani arvien vairāk besī arā dažu sociālistiskā (nejaukt ar sociālo) domāšana.
Vai vismaz skaidrot situāciju?
Parunāt parunājām – politiku pabīdijām, bet vajag arī rīkoties!<br />
Kā nepieļaut grozījumu pieņemšanu? Vai tiešām vienīgais veids būtu doties protestā līdzi ņemot „bruģakmeni
Neesmu speciālists poderu un meliorāciju jomā, bet domāju, ka šie likuma grozījumi neattiecas uz Latvenergo dambi. Un man liekas, ka lielākās pretenzijas, ka te tie izteiktas ir saistītas ar pašvaldības nepārdomātajiem lēmumiem izsniedzot būvatļaujas, gan aplūstošajās teritorijās, gan arī pie dambja. <br />
<br />
Kasparsf ir izteicis viedokli, ka pašvaldībai nebija likumu un normatīvu, kas liegtu izniegt šīs būvatļaujas, tad tā ir drīzāk pašvaldības neizdarība, jo man šķiet, ka pašvaldībai ir tiesības izdot pašasi normatīvus un savlaicīgi vajadzēja reaģēt… pašvaldībai ir jādzīvo līdzi laikam un jābūt varbūt nedaudz tālredzīgākai nekā NĪ attīstītājiem un NĪ pircējiem. <br />
<br />
Kas attiecas uz maksāšanu, tad kā parasti, šajā kapitālisma pasaulē maksās visi gan vergi, gan vergturi, tikai vergturi šīs izmaksas iekļaus pašizmaksā un caur to novirzīs vergiem apmaksai. Tās tādas filozofiskas pārdomas no tēmas par kapitālisma pasaules uzbūvi. <br />
Neesmu speciālists poderu un meliorāciju jomā, bet domāju, ka šie likuma grozījumi neattiecas uz Latvenergo dambi. Un man liekas, ka lielākās pretenzijas, ka te tie izteiktas ir saistītas ar pašvaldības nepārdomātajiem lēmumiem izsniedzot būvatļaujas, gan aplūstošajās teritorijās, gan arī pie dambja. <br />
<br />
Kasparsf ir izteicis viedokli, ka pašvaldībai nebija likumu un normatīvu, kas liegtu izniegt šīs būvatļaujas, tad tā ir drīzāk pašvaldības neizdarība, jo man šķiet, ka pašvaldībai ir tiesības izdot pašasi normatīvus un savlaicīgi vajadzēja reaģēt… pašvaldībai ir jādzīvo līdzi laikam un jābūt varbūt nedaudz tālredzīgākai nekā NĪ attīstītājiem un NĪ pircējiem. <br />
<br />
Kas attiecas uz maksāšanu, tad kā parasti, šajā kapitālisma pasaulē maksās visi gan vergi, gan vergturi, tikai vergturi šīs izmaksas iekļaus pašizmaksā un caur to novirzīs vergiem apmaksai. Tās tādas filozofiskas pārdomas no tēmas par kapitālisma pasaules uzbūvi. <br />
Vai plakanie Jumti ir uzskatāmi par arhitektūras pērli.
Kur, dzīvojat Jūs?<br />
Kas bija pirmais, dambis vai zaļās salas?
Kur, dzīvojat Jūs?<br />
Kas bija pirmais, dambis vai zaļās salas?
Lasu un roda daudz pārdomu, bet īsā komentārā tās nav ietilpināmas. Vēl tikai gribas pieminēt kā mūsu valstī ir ar kultūras pieminekļiem – ēkām. Sabiedrībai vajag vizuāli autentisku arhitektūru, bet lai par to maksā īpašnieks. Bet ne jau īpašniekamto vajag. Ja sabiedrībai vajag, tad lai caur nodokļiem par to samaksā un skatās uz nebēdu. Tā vismaz notoek vecajā eiropā. Tāpat arī par dambi, ja sabiedrībai vajag elektrību, lai maksā. Visi riska zonā dzīvojošie arī patērē elektrību un savu artavu iegulda. Kāpēc viņiem būtu jāmaksā dubultā? <br />
Un tomēr daļa šeit komentētāju bīda politiku nevis spriež pēc būtības. Žēl, ja tas ir vienīgais veids kā viņi spēj domāt.
Tu tomēr to uzskati par savu mundieri (ZS ne-paveikto), ja jau tik ļoti aizstāvi tā godu? Varbūt palūdz, lai tikpat aktīvi savas bez-darbības skaidrotāji ir arī īstie ne-darītāji (šoseja) un sa-darītāji (celtniecība zem ūdens).<br />
<br />
Ir jābūt ļoti tuvu varai un jāprot dalīties, lai zem šosejas būtu viss īpašums (nevis šoseja 10m no durvīm) un lai par to īpašumu saņemtu visu ieguldīto (nevis kadastra cipariņus).<br />
Interesanti, cik deputātu pārdotajām un piederošajām zemēm traucē E22?<br />
Sanāk, paši deva, paši ņem. Kur bija tie devēji lai aizstāvētu novadniekus. Varbūt tomēr pašvaldībai vajadzētu būt konsekventai, un aizstāvēt sava novada intereses?
Tad jus gribat iestāstīt ka visus neatkarības gadus nedrīstēja dot būvatļaujas gandrīz trešajā daļā lauku teritorijas jo tur kaut kad, nezin kad un kur būvēs ceļu? <br />
Ka tik šobrīd nesanāk ortādi un liela daļa sapņo par to lai ceļš iet pāri viņa mājai, kredītu nomaksās valsts! :-)<br />
Ja runā par šoseju E22, tad tadu cilveku kuriem deva būvatļaujas un teica celiet, bet tagad saka iespejams Jums būs jāšķirās no savas mājas ir vairāki desmiti! Tev Kaspar vajadzēja atnākt uz tikšanos Tīnūžos.<br />
<br />
Lasi šeit:<br />
<br />
<a href=”http://ikskile.com/news/Novada/Viedoklis_par_autocelu_E22.html” target=_blank>ikskile.com/news/Novada/Viedoklis_par_autocelu_E22.html</a>
Vai tiešām kāds domā ka pašvaldība tā vienkārši izlemj tas drīkstēs celt un tas nedrīkstēs? Pašvaldībai lai kauko neatļautu vajag balstīties tikai un vienīgu uz likumu, kādu laiku jau ir likums vai noteikumi par apbūvi applūstošās teritorijās bet šeit nav tas gadījums. <br />
Runājot par šoseju, vai vari minēt kādu piemēru kur kādam ir dota Ikšķiles pašvaldības atļauja būvēt māju un tagad to atņem? Es domāju ka Tu melo? <br />
Protams paldies tev kasparf par šo vēsti visiem neaptēstajiem. Varbūt palūgsim Latvenergo atslēgt arī elektrību?<br />
<br />
Zemes jau atgūt varēja, bet pašvaldībai nevajadzēja atļaut būvniecību. Ļoti līdzīga situacija ir ar to pāšu “Maskavas šoseju E22” kur pašvaldība bezatbildīgi rīkojoties, cilvēkiem atņem majas, kaut gan deva būvatļaujas un teica celiet.
Vai gar dambi zemi pārdeva pašvaldība? Manuprāt, tā bija zeme kuru reizē ar neatkarību atguva viņas īpašnieki un ja Latvenergo nespēj uzturēt Ikšķili līdz Lejas ielai-šosejai neaplūdušu par savu naudiņu nevienam nebūs pretenzijas ja viņi udeni no udenskrātuves izlaidīs.<br />
Vispār daudzi komentētāji šeit parāda īpašu neaptēstību, bet tas jau nav nekas jauns.
Vai ABC grib darīt zināmu, ka ikšķiliešiem nav jāuztraucas par papildus maksāšanām? :)<br />
<br />
Polderu sistēma (to galvenās būves ir dambis un sūkņu stacija) līdz šim bijusi valsts atbildība. Latvijā ir 53 šādi objekti ar kopplatību 50 000 hektāru, tie paredzēti dažādiem mērķiem – daļu apkalpo Rīgas HES ūdenskrātuve, bet virkne atrodas upju un ezeru palienēs. <br />
<br />
Sūkņu stacija “Ikšķile-1” Krasta ielā 15a ietilpst Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju kompleksā. Tā aptver 350 hektārus lielu poldera platību Ikšķiles pilsētas teritorijā. Sistēmā ietilpst aizsargdambis, dziļās drenāžas sistēma un pati sūkņu stacija.<br />
Juristi un kompetentie par mums smaida :)<br />
“Skaista, bet no sūkņu stacijām atkarīga vieta
vairākuma viedoklis ir skaidrs, tad jāsāk rīkoties! Grozījumi vēl nav pieņemti! Vai šeit ir kāds jurists vai cits kompetents cilv., kas varētu pateikt – kā ikšķiles iedzīvotāji var aizstāvēt savas intereses?<br />
<br />
p.s. nesen bija precedents, ka jebkurš (arī privātpersona) no mums var cīnīties par taisnību <a href=”http://www.citadiena.lv/2009/11/26/vel-negribas-pacelt-kepinas/” target=_blank>www.citadiena.lv/2009/11/26/vel-negribas-pacelt-kepinas/</a>
Domāju, ka par polderi, kas nodrošina HES darbību 100% būtu jāmaksā Latvenergo, jo tas ir lai varētu realizēt savu biznesa projektu. Lieciet mieru Ikšķiles domei un cilvēkiem kas dzivo pie dambja. Par poldera uzturēšanu būtu jāmaksā neatkarīgi vai tur dzīvo cilvēki, vai tiek stādīti burkāni. Vienīgais vēl varētu prasīt, lai HES laiž laukā ūdeni no ūdenskrātuves, būs vēl zeme, kur būvēties, jeb lai maksā par poldera uzturēšanu.
A/s Latvenergo koncerna peļņa pagājušajā gadā bija 10,1 miljons latu par 0,7 miljoniem latu vairāk nekā 2007.gadā.<br />
<br />
Latvenergo lēmums nākamajā gadā nepaaugstināt tarifus iedzīvotājiem ir politisks lēmums, taāu vēlāk tarifu pieaugums varētu notikt sprādzienveidīgi, brīdinājis Latvenergo vadītājs Kārlis Miķelsons.
Paldies, Antra, Andri un a_x. Ir vēl Ikšķilē cilvēki, kas spriež pēc būtības. 🙂
Zane izteica ļoti loģisku domu. Meliorācijas likuma otrais lasījums vēl priekšā. Zemkopības ministrija, protams, priecīga uz iedzīvotāju rēķina atslogot savu budžetu no maksājumiem par sūkņu staciju uzturēšanu. Bet tikpat loģiski būtu jautāt, kāpēc līdz šim bija jāmaksā Zemkopības ministrijai, ja enerģētika ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā? Un vai LATVENERGO te vispār nav nekādas solidāras daļas? <br />
Vai pašvaldībai līdz ar citām līdzīgā situācijā nonākušām, aizstāvot savus iedzīvotājus (kas šajā situācijā ir LATVENERGO ķīlnieki) nevajadzētu pārtraukt šo jēru klusēšanu un iebilst pret šo likumprojektu?
Tieši tā! Un kam pieder HES un ar to saistītā saimniecība? Tas, lai arī maksā par savas saimniecības uzturēšanu!
Rīgas HES dambis pēc būtības ir ražošanas līdzeklis. Nevar prasīt, lai kaimiņi apmaksā kāda biznesu. Tad jau es uzbūvēšu savai daudzdzīvokļu mājai uz jumta baseinu un pārdošu abonementus, bet no apakšējiem kaimiņiem iekasēšu naudu par būves konstrukciju nostiprināšanu.
Nu ko jūs par tām dažām majām Zaļajās Salās “cepaties”! Ir tak arī vecā apbūve! Un kad veidoja HES tiem neviens nejautāja: “Vai gribi Daugavu pie namdurvīm!” vienkārši uzpludināja kopējā labuma vārdā! Un kādēļ tagad šiem cilvēkiem jamaksā par to (elektrību), ko lieto visi?
Peldēt var. Bet tikai līdz HESam 🙂
Kas ir demagoģija, vai tas nav jājautā Zaļo salu attīstītājiem, kuri bija drosmīgi un uzsāka ciemata būvi burkānu un biešu lauku vietā? <br />
<br />
Citāts no Zaļo salu mājaslapas:<br />
“Zaļās Salas ir jaunākās paaudzes savrupmāju māju ciemats Ikšķilē.. Mums ir vīzija. Kas ir Māja? Mūsu skatījumā tas ir patvērums. Vieta, kur cilvēks var aizbēgt no ikdienas steigas un rūpēm – rast mieru, atpūsties no apkārtējās pasaules nežēlīgā rirma. Vieta kur nomierināties un atgūt spēkus. Tā ir vieta, kur cilvēks var justies droši, vieta kurā valda harmonija un nepiespiesta atmosfēra. Šeit ir viss, kas nepieciešams, lai cilvēks justos laimīgs. Tā arī ir iespēja būt tuvāk dabai, dzīvot tajā. Mēs ticam šai vīzijai! Zaļās salas – tā ir mūsu iespēja pierādīt šo vārdu patiesumu darbos.” <br />
<br />
Protams, daļu lielās atbildības jāuzņemas arī pašvaldības vadītājiem, kuri atļāva attīstīt būves. Cilvēki grib dzīvot pie ūdens, un tā ir ekskluzīva vēlme, par ko diemžēl ir jāmaksā. <br />
<br />
<br />
Bet paskatieties no pozitīvās puses, mājas ir koka, un var peldēt. 🙂
Attiecībā uz apbūvi pie dambja varu tik teikt, ka te ir tā pati situācija, kas ar kredītu burbuli, t.i vainīgas ir visas iesaistītās puses. Kredītu burbuļa gadījumā bankas izsniedza kredītus nedomājot vai saņems atpakaļ, kredītņēmēji ņema nedomājot vai spēs atdot, un valdība nelikās ne zinis un neierobežoja to. Šajā gadījumā attīstītāji būvēja un pārdeva nedomājot par pircēju dzīves apstākļiem, pircēji savukārt pirka nedomādami kā viņi tur dzīvos, savukārt pašvaldība deva būvatļaujas un nelikās ne zinis ne par vieniem ne par otriem.<br />
<br />
Kā parasti Latvijā šo putru nāksies izstrebt tiem, kam uztrauca šīs lietas un kas bija prātīgi, lai tur nebūvētos, lai tur nepirktu, t.i. mums visiem 🙁 ….. tā pat kā tagad maksāsim ar paaugstinātiem nodokļiem par kredītu burbuli…..<br />
<br />
Plānošanas trūkums un perspektīvais skatījums gan valdības, gan arī Ikšķiles pašvaldības lielākā problēma… arī sarunā ar I.Trapiņu šo uzsvēru… cerams, ka šis domu grauds viņam būs aizķēries un tuvākā laikā, kas mainīsies.
Mani iepriecina deputātes Urtānes attieksme pret nozīmīgu daļu Ikšķiles iedzīvotāju. Zaļo salu un padomju laiku kā citu situāciju pieminēšana runājot par riska teritoriju ir demagoģija. Tukšs augstprātīgas frāzes par dzīvesvietas izvēli un plānotajiem ieguldījumiem. Kārtējo reizi lien laukā nespēja domāt pēc būtības. Varbūt nevēlēšanās?
Kur dzīvojam, par to maksājam! Nevienam citam tak nav jāmaksā par kāda izvēlēto dzīvesvietu polderī! Ja īpašniekam, kad viņš pirka īpašumu, bija zināms, ka dzīvos polderī – bija jādomā par ilgtermiņa investīcijām! Ja dzīvotu Holandē, kur nav variantu – viss ir polderos, valdībai ir motīvs to atbalstīt. Pie mums – padomju laikā privātīpašuma nebija- tad bija cita situācija:) Tagad var ieteikt apdrošināt īpašumu:)Apdrošināšanas likmei bez riska applūst būtu jābut vismaz 2X zemākai neka ar!
Zane, tur kur tagat Zaļās salas, apbūves nebija! Pilsētas daļā apbūve bija. Jautajumu lemj Saeima un gan jau par to runās speciālisti. Pilnīgi skaidrs, ka dažiem pašvaldībā vajadzētu padomāt par iepriekšējo gadu lēmumiem, par kuriem tagat maksāsim mēs.
Gana plaša apbūve riskantajā teritorijā bija vēl pirms HES būvniecības, kā arī krietni būvējās padomju laikā pēc dambja uzbūvēšanas. Draudi aplūst faktiski ir Latvenergo biznesa blakusparādība. Kāpēc privātajiem zemju īpašniekiem par to būtu jāpiemaksā. Tā nebija viņu izvēle nosusināt palienu pļavas vai tamlīdzīgi. Tādu tur vienkārši nebija. Varbūt šī tomēr ir specifiska situācija. Vai te tomēr varētu sagaidīt speciālista viedokli?
likuma grozijumu butiba ir sekojoša- ja sūknē ūdeni, lai uzturetu lauksaimniecibas polderus, kur zeme pieder privatajiem – viņi par to arī maksā – neatkarīgi vai būvē Zaļās salas, vai audzē kartupeļus. Ja būvē – atbildība ir lielāka- tad ir cits režims jānodrošina. Kur un kā pašvaldība apbūvi pieļāva- tas ir pašvaldības atbildības jautājums. Pretplūdu aizsardzība ir cita tēma- ja plūdi notiek lauksiamniecības zemēs – sekas ir vienas- ja apbūves – pavisam citas!Ne velti padomju laikā tur tik pat kā jaunas apbūves nebija – pie dambja 🙂 Nu pie zemes reformas varēja jau šo zemi atstāt pašvaldībai/valstij un bijušajiem īpašniekiem ierādīt citur:)
Zaļo salu esamība diezin vai kādam skauž, jo tuvredzība un analfabētisms nav lietas, kuras varētu būt skaudības objekts. Un šis “ciemats” līdz ar blakus esošajiem ir analfabētisma izpausme, ko radījusi muļķība līdz ar naudas kāri, gan no pilsētbūvnieciskā, arhitektoniskā, vides, ekonomiskā un citiem aspektiem
Vai kādam skauž Zaļo salu esamība? 🙂 Applūšanas gadījumā noslīktu visa Daugavmala, kas atrodas aiz dambja līdz pat kalna nogāzei. <br />
Raksta autors/ievietotājs varētu precizēt savu tekstu: kā tas attiecas uz Ikšķiles novadu, kādas hidobūves un polderi ir novadā, kāda ir to jēga… (Daugavas dambis ir Latvenergo nepieciešamība, viņu bizness,visas Latvijas nepieciešamība)
Nez vai Rīgas HES tehnoloģiskā būve, kas uztur UZPLUDINĀJUMU ir tāda pati būve, kas ierobežo APPLŪŠANU vai PLŪDU DRAUDUS. Neesmu speciālists, bet man liekas, ka ir atšķirība.
nu taāu, ka loģisks likums. Ja gribi lietot, tad pašam jāmaksā.
Atā, atā, Zaļās salas 🙂
Lūk reāla situācija, kur viss novads maksās par Z**o salu uzturēšanu sausumā.