“Velna milti! Pienāk apkures rēķini, un ķegumiešiem paliek silti,” — šāda vārsma radusies dzejniekam Jāzepam Osmanim, saņemot rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem, kurā ierakstīti apaļi 200 lati.
Lielākā daļa no šīs summas jāmaksā par siltumu, kura aprēķināšanas tarifs šobrīd Ķegumā ir lielākais Latvijā, kaut gan tieši šeit pērnā gada decembrī atklāja jauno Latvenergo celto katlumāju, kas solīja uzlabojumus Ķeguma siltumapgādes sistēmā un tā izmaksās.
Taāu nekāda ekonomija nav iznākusi, jo galīgā maksa par vienu megavatstundu ir 68 lati (ieskaitot PVN) un to veido divas daļas. Latvenergo, izmantojot šķeldu, siltumu saražo par 46 latiem, kas it kā būtu pieņemama cena — vidējā Latvijā. Taāu Latvenergo pats to iedzīvotājiem nepiegādā, bet pārdod komunālajam uzņēmumam Ķeguma stars, kurš, siltumu piegādājot iedzīvotājiem, prasa vēl 14 latu, tādējādi krietni sadārdzinot kopējo maksu. Pieskaitot tam visam PVN, Ķegumā rodas dārgākais siltums valstī. Vissmagākajā situācijā nonākuši pensionāri, kuriem dažam rēķins par siltums veido apmēram 75% un pat vairāk no pensijas. Ķeguma pensionāru biedrības vadītājs Harijs Jaunzems norāda, ka no brīža, kad darboties sākusi jaunā katlumāja un siltuma piegādes sistēma, maksa par siltumu kļuvusi divas reizes lielāka, un tas atstājis graujošu iespaidu uz iedzīvotāju ekonomisko situāciju. Ko darīt: maksāt rēķinu un neēst vai tomēr atstāt naudu iztikai, bet palikt parādā par siltumu, — šis ir galvenais jautājums, kas šobrīd nodarbina ķegumiešus. Aleksandrs Fiļipovs, kurš apsaimnieko vairākas mājas Ķegumā, norāda, ka vairāku dzīvokļu īpašnieki izrādījuši interesi par atteikšanos no centrālapkures un vēlas meklēt citas iespējas. Viņš norāda, ka katram individuāli atslēgties no kopējās apkures sistēmas nebūtu pieļaujams, jo tas izjauktu siltuma balansu, bet ierīkot autonomu apkures sistēmu visā mājā ir iespējams.
Latvenergo ražošanas plānošanas direktors Aigars Kvesko norāda, ka pašlaik tiek pārskatīts uzņēmuma budžets, kas ļauj pārskatīt arī saražotā siltuma izmaksas. Viņš prognozē, ka tās varētu samazināt par 10% jeb aptuveni pieciem latiem par vienu megavatstundu. Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols uzdevis arī Ķeguma stara vadītājam Aigaram Remesim pārskatīt uzņēmumu izdevumus un meklēt iespēju samazināt siltuma piegādes tarifus, jo iedzīvotāju nespēj samaksāt rēķinus kļūst par papildu slogu novada sociālajam budžetam un draudu pašam komunālās saimniecības uzņēmumam.
nedomāju, ka pie mūsu ļaužu izglītības līmeņa ir iespējams efektīvi ekspluatēt nelielu koģenerācijas staciju. Milzīgas izmaksas ir neizbēgamas. Mums vajag elementāru katlu, kurā mest iekšā pagales 🙂 Bet pat Latvenergo vīru profesionalitāti, domāju, vairums ir pārliecinājies praksē un uz savas ādas. Ja viņi kaut ko dara, tad noteikti ā* ž*.
Pati koģenerācijas ideja kā tāda izklausās saprātīga un pat ar zaļu nokrāsu – taāu ja tas ir privāts bizness un pašvaldība, nevienam neko nejautājot, padara iedzīvotājus par šā biznesa ķīlniekiem – drūmi. Tad, kā var noprast, arī Ikšķilei ieplānots Ķeguma un Ogres scenārijs?
Koģenerācija ir vienlaicīga elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana vienotā termodinamiskā ciklā, pielietojot vienu kurināmā veidu. Saražoto siltumenerģiju var izmantot gan sildīšanai, gan dzesēšanai.<br />
<br />
Katru gadu Latviju piemeklē vismaz viena pietiekami spēcīga vētra, kas bez elektrības var atstāt pat veselus ciemus un pilsētas. Risinājumu var piedāvāt koģenerācijas katlumājas, kurās par enerģijas avotu varētu izmantot vietējos atjaunojamos resursus – biomasu. <br />
<br />
Elektroenerģijas ražošana konkrētā vietā būtu arī izdevīgāka, jo garajās elektropārvadu līnijās ir ievērojami enerģijas zudumi – pat līdz 25 %.<br />
<br />
Koģenerācijā iespējami vairāki tehnoloģiskie risinājumi, par kurināmo izmantojot dažādus enerģijas avotus. Latvijai piemērotākais enerģijas avots būtu biomasa, kurtuvē dedzinot tikai mizu, zarus, smalcinātus celmus un citus biomasas materiālus. Taāu klasiskā koģenerācijas katlumājas modelī, kas sastāv no kurtuves, tvaika katla, tvaika turbīnas un ģeneratora, kurā par kurināmo tiek izmantota biomasa, no kopējās iegūtās enerģijas elektrība veido tikai 10 %. Pārējais ir siltums. Salīdzinājumam: ja par enerģijas avotu tiek izmantota dabasgāze, elektriskā daļa veido 30 %.<br />
<br />
Latvijā koģenerācija ir ienākusi, un ir vairākas strādājošas katlumājas, taāu lielākajā daļā gadījumu kā kurināmais tiek izmantota dabasgāze.<br />
<br />
To, ka Latvijai nepieciešamas koģenerācijas katlumājas, kurās par kurināmo tiktu izmantota biomasa, saprot arī valdība. Ekonomikas ministrijas izstrādātajās pamatnostādnēs enerģētikas sektora attīstībai norādīts, ka atjaunojamos enerģijas resursus izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju veicināšanai paredzēta mērķdotācija investīcijām šādu elektrostaciju būvē, izmantojot šim mērķim Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. <br />
Redz kur Ogres komunālsaimnieka taisnošanās par dārgajiem tarifiem 2007/2008 g. apkures sezonā. Pievērsiet uzmanību burtu kombinācijai MRK, kas apsaimnieko kooģenerāciju Ogrē: <br />
<br />
A.Vilcāns uzskata, ka vislielākā ietekme uz zaudējumiem ir SIA “MRK
Informācija par koģenerācijas projektu, pienaks kopā ar jaunajiem rēķiniem.
Kur gan palicis domnieks Bocis? Viņš gan droši vien varētu šo to pastāstīt 🙂
Cik esmu nosapņojis par šo lietu, tad kaut kāds sakars ar to visu esot SIA MRK 🙂 Kas to lai zin vai pareizā burtu kombinācija….
Kur ir pieejama informācija par šo koģenerācijas projektu Ikšķilē?
Kas būs ar mūsu kogenerāciju, vai nebūs arī dārgāk!