Ģimenes svētki Ikšķilē – lieliski aizsākta tradīcija

1187

Rakstu, lai dalītos piedzīvotajā priekā un pateiktos visiem iesaistītajiem par jauko un lieliski organizēto Ģimenes svētku dienu Ikšķilē.

     Sestdien, 8. maija rītā, šim pavasarim neparasti siltā saulīte mudināt mudināja laukā, tāpēc ar savām atvasēm – sešgadnieku un piecus mēnešus veco bēbi – nolēmu doties apskatīt, kas īsti notiek Ģimenes svētkos. Kultūras nama zālē mirkli pirms vienpadsmitiem iejukām gaidpilnu bērnu un smaidošu vecāku kņadā. Laipnu organizatoru uzrunāti tikām gan pie krāsainas svētku dienas programmas, kas labi pārskatāmā veidā mudināja apmeklēt varendaudz interesantu nodarbju visas dienas garumā, gan košas papīra naģenes ar svētku logo, kas ne vien radīja patīkamu piederības sajūtu, bet dienas gaitā labi noderēja arī acu atpūtināšanai spožajos saules staros.

      Rīgas leļļu teātra izrādi “Leļļu spēles gadalaiki” mans brīžam visai skeptiskais sešgadnieks novērtēja ar vārdiem “baigi forša un jautra”. Pēc tās aplūkojām, kā salvešu tehnikā top dekoratīva kompozīcija “Iekrāso Ikšķili”. Interesentu un līdzradīt gribētāju bija tik daudz, ka nepacietīgā mazā brāļa dēļ nolēmām atnākt un savu artavu pielikt vēlāk. Brīdi pakavējušies pie milzu ziepju burbuļu taisītājiem un uzzinājuši kā pie tādiem tikt mājas apstākļos, steigšus devāmies uz radošajām darbnīcām visusskolas telpās. Tur vestibilā mūs ar smaidu sagaidīja atsaucīga skolas dežurante, kas laipni apsolīja pieskatīt vecākā dēla skrejriteni un vedināja pielikt roku kopīgā Ģimenes svētku gobelēna veidošanā. Ievijuši arī savu dzīparu, devāmies raudzīt, kas notiek citās darbnīcās. “Stikla taureņu lidojumā” no līdzpaņemtās stikla burciņas vecākā dēla rokās tapa koši apgleznots “odu lukturītis”. Blakus telpā – leļļu darbnīcā “Cimdiņģimene” no košiem pirkstaiņiem, sintapona un pogām radošu un atsaucīgu skolotāju vadībā dzima mīļš zaķēns mazajam brālim. Kamēr lielais brālis darināja mīļmantiņu, mēs ar mazo ziepju darbnīcā vārījām krāsainas ziepes ar burkāniem, spinātiem, citrusaugļu miziņām un magoņu sēkliņām. Divas stundas aizrautīgi darbodamies, līdz netradicionālo dāvanu saiņošanas un filcēšanas darbnīcām tā arī netikām, jo pulkstens jau rādīja divi un punāi prasīja pusdienas. Mājupceļā padziedājām līdzi Vinnijam Pūkam un bērnu ansambļiem, kas garā un skanīgā koncertā priecēja lielus un mazus visu pēcpusdienu.

      Pēc steidzīgām pusdienām (jo kurš gan grib tērēt laiku tik prozaiskai nodarbei, ja svētku dienas programmā vēl tik daudz interesanta darāmā) skriešus devāmies atpakaļ uz birzīti pie domes. Kamēr jaunākais dēls ratos saldi gulēja, mēs ar vecāko veselu stundu piedalījāmies jautrās sacensībās ar iecienītiem “Dullā desmitnieka” elementiem un saldu šokolādes konfekti katram dalībniekam. Uzvarētājus iepriecināja arī balvas – rotaļu rokas pulksteņi un traktori. Sacensību noslēgumā turpat ar interesi noskatījāmies Nacionālā teātra aktiera Mārtiņa Brūvera atjautīgi veidoto un aizraujošo monoizrādi “Mežonīgie pīrāgi”, no kuras skatītājus neaizbiedēja pat spēji uznākusī lietusgāze. Vēlā pēcpusdienā – cukurvate un gandrīz stundu gara draiskošanās piepūšamajā atrakcijā “Klauns”, un tad jau arī mūsu spēki bija galā. Lai kā gribējās, uz lielo vakara koncetu tomēr vairs neaizgājām. No kaimiņiem pēcāk gan dzirdējām, ka arī tas bijis lielisks. Vakarā vecākais dēls tētim aizgūtnēm stāstīja par svētkos piedzīvoto. Pie miera devāmies laimīgi par jauki pavadīto un iespaidiem bagāto dienu, kurā negadījās redzēt nevienu saskābušu seju, kurā netrūka neparasta baudāmā un darāmā jebkuram vecumam, kura patīkami pārsteidza ne vien ar pasākumu daudzveidību, to pārdomāto un nevainojami raito ritumu, bet arī ar ekonomiskās krīzes laikam neparasti dāsno piedāvājumu – visi pasākumi bez maksas un vēl arī balvas… Liels paldies Ikšķiles pilsētas domei un visiem, visiem, kas mūsu pilsētas ģimenēm dāvāja šo burvīgo svētku dienu! 

Divu dēlu māmiņa no Lībiešu ielas

Kopīgot