Lupīnu ielas stadiona teritorijas detālplānojuma sabiedriskā apspriešana

1265
Bijušais Ikšķiles novada domes deputāts R.Bokmelders.
Bijušais Ikšķiles novada domes deputāts R.Bokmelders.

19.aprīlī Ikšķiles novada pašvaldībā notika sabiedriskās apspriešanas sanāksme, kurā piedalījās 38 cilvēki.

 Ikšķiles novada domes 2011.gada 23.marta sēdē tika pieņemts lēmums “Par detālplānojuma nekustamā īpašuma “Par detālplānojuma teritorijai starp Melioratoru ielu, Kalēju ielu, Meža ielu, Celmu ielu, Lupīnu ielu, nekustamā īpašuma “Stadions” robežu, Ausekļa ielu un autoceļu A6 pirmās redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai”, nosakot sabiedriskās apspriešanas termiņu no 2011.gada 11.aprīļa līdz 2011.gada 2.maijam.

19.aprīlī Ikšķiles novada pašvaldībā notika sabiedriskās apspriešanas sanāksme, kurā piedalījās 38 cilvēki. Sabiedrisko apspriešanu vadīja Ikšķiles novada pašvaldības teritorijas plānotājs Jānis Veilands, kurš sniedza īsu informāciju par izstrādāto detālplānojumu. Šī detālplānojuma mērķis bija izveidot teritorijas izmantojuma vīziju- kā varētu tikt sakārtota Lupīnu ielas stadiona pieguļošā teritorija. Izstrādātais dokuments paredz jaunas ielas izbūvi, savienojot Lupīnu, Ausekļa un Meža ielu, uzlabojot transporta plūsmas problēmu Ādamlaukā, kā arī gājēju, riteņbraucēju celiņu un autostāvvietu izveidi.

Detālplānojuma izstrādi veica arhitektu birojs SIA “P3”.

Savu viedokli izteica arī Ikšķiles novada pašvaldības sporta metodiķe Sanita Tauriņa, Rolfs Bokmelderis, kā arī daudzi citi klātesošie, paužot atbalstu plānotajai iecerei nākotnē veidot Lupīnu ielas stadiona teritoriju kā sporta un atpūtas zonu.

Piedāvājam iepazīties ar sporta entuziasta Rolfa Bokmeldera pārdomām par šīs sabiedriskās apspriešanas sanāksmes rezultātiem.

Par detālplānojuma teritorijai starp Melioratoru ielu, Kalēju ielu, Meža ielu, Celmu ielu, Lupīnu ielu, nekustamā īpašuma “Stadions” (kadastra Nr. 74940120550) robežu, Ausekļa ielu un autoceļu A6 sabiedriskās apspriešanas sapulci

 Jau šī raksta virsraksts nepārprotami norāda, ka apspriežamais jautājums nebūt nebija vienkāršs, un tāpēc arī sapulcē piedalījās daudz interesentu. Vispirms gribētos bilst, ka šo detālplānojumu pasūtīja novada pašvaldība ar mērķi atrisināt augstākminētās novada teritorijas labiekārtošanas un transporta plūsmas jautājumus sporta kompleksa Lupīnu ielā izveidošanas kontekstā. Ar priekšlikumu izveidot sporta kompleksu un sakārtot tam piegulošo teritoriju nāca iniciatīvas grupa, kas ir arī šī raksta autori.

Šī teritorija jau izsenis ir kalpojusi sportiskajām aktivitātēm, ir izveidots futbola laukums un BMX frīstaila trase. Novada straujā attīstība ir novedusi pie nepieciešamības izveidot sporta kompleksu tieši novada iedzīvotāju vajadzībām.

   Mazliet no vēstures. 2009. gada decembrī vairāk nekā 80 sportistu vērsās pie novada pašvaldības ar aicinājumu attīstīt Lupīnu ielas sporta kompleksu. Savu ideju prezentējām Kultūrvides attīstības komisijā un novada domes sēdē 2010. gada vasarā. Gan no Kultūrvides attīstības komisijas, gan no novada domes tika saņemts atbalsts. Lai šo jautājumu risinātu, pašvaldība pasūtīja attiecīgā zemes gabala topogrāfiju, bet iniciatīvas grupa vērsās pēc atbalsta Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK) un konsultējās pie arhitektiem ar pieredzi sporta būvju projektēšanā ar jautājumu, kas vispār šajā teritorijā ir iespējams. Latvijas Futbola federācijas un LOK pārstāvji tika uzaicināti uz Ikšķiles pašvaldību, lai iepazītos ar situāciju uz vietas. Kopīgās diskusijās nonācām pie viedokļa, ka nepieciešams detālplānojums, kurā tiktu atrisinātas ne vien ar sporta kompleksa izbūvi saistītās problēmas, bet arī transporta un gājēju kustība no Ādamlauka. Vienlaikus iniciatīvas grupa kontaktējās ar pašreiz novadā esošo sporta veidu pārstāvjiem un kopīgās diskusijās tika aptuveni definētas tās sporta būves, kuras šajā kompleksā varētu iekļauties. Uzreiz jāpiebilst, ka detālplānojums risina tikai zemes izmantošanas mērķu un transporta un gājēju kustības jautājumus, nevis konkrēto sporta būvju novietojuma un tehniskā izpildījuma jautājumus. Sabiedriskās apspriešanas sapulcē arhitekti, mūsuprāt, pietiekami izsmeļoši atbildēja uz jautājumiem, kas skar detālplānojuma tiešo uzdevumu. Vairāk jautājumu bija tieši par pašu sporta kompleksu. Uzskatām par savu pienākumu informēt arī plašāku novada sabiedrību par mūsu idejām, kā arī atbildēt uz interesentu jautājumiem, uz kuriem laika trūkuma dēļ nebija iespējas pietiekoši izsmeļoši atbildēt sapulces laikā.

   Paša sporta centra izveidošanas nepieciešamību nosaka sekojoši faktori:

  1. Strauji pieaugošais iedzīvotāju skaits novadā.
  2. Sporta bāžu pārslogotība un nepietiekamais daudzums novadā, faktiski ir tikai skolu rīcībā esošās sporta zāles un sporta laukumi.
  3. Lielais bērnu un jauniešu skaits, kuri pašreiz ir spiesti apmeklēt sporta skolas Ogrē un Rīgā.
  4. Ģērbtuvju, dušu, tualešu u.c. telpu trūkums, kā arī apgaismojuma trūkums esošajā Lupīnu ielas sporta laukumā.
  5. Neatrisinātais transporta stāvvietu jautājums, pašreiz izmantojot sporta laukumu.
  6. Pašreiz teritorija nav pilnībā nogrožota un tās daļa uzskatāma par degradētu.

   Kādu mērķi mēs stādām šādam sporta centram?

  1. Apmierināt novada iedzīvotāju vajadzības pēc plaši pieejamas sporta bāzes.
  2. Veidot šo sporta centru, kā vienu no centrālās Vidzemes sporta norišu vietām ar akcentu uz bērnu un jaunatnes, Tautas un veterānu sportu.
  3. Attīstīt šo sporta centru kā bāzi Ikšķiles sporta skolai.

   Kādi būtu iespējamie finansu avoti šādam centram?

    Vispirms jau jābilst, ka tas ir novada pašvaldības ziņā. Katrā ziņā pastāv iespēja pretendēt uz ES fondu līdzekļiem no 2014. gada – taāu tam nepieciešama dokumentu bāze, kas ar šo detālplānojumu tiek gatavota. Tāpat ir iespēja saņemt dāvinājumā mākslīgo standarta futbola laukuma segumu, kas ļoti nepieciešams mūsu klimatiskajos apstākļos. Kā būtisku finansējuma avotu varam minēt privātos sponsorus konkrētiem sporta veidiem. Uzskatām, ka arī pašvaldības interesēs ir atbalstīt šādu sporta centru, jo tie taāu galu galā ir novada iedzīvotāju nodokļu līdzekļi. Un visas sporta būves nebūt nav jāuzceļ vienā gadā, to iespējams darīt pakāpeniski, plānojot investīcijas un ekspluatācijas izmaksas. Konkretizēt šīs izmaksas var tikai pēc tam, kad ir izstrādāti tehniskie projekti- atbilstoši pašvaldības vai investoru definētajiem projektēšanas uzdevumiem. Jebkurā gadījumā, neveicot detālplānojuma izstrādi, augstāk minētie finansēšanas avoti nav pieejami.

   Kādi sporta veidi būtu pieejami šajā sporta centrā?

   Šis ir ļoti plašs jautājums, bet šobrīd ir skaidrs, ka nepieciešamība pēc sporta būvēm ir futbolam, tenisam, BMX, pludmales volejbolam, visiem sporta zāles sporta veidiem florbolu un rokas bumbu ieskaitot. Jābūt skeitparkam, marķētām pēc garuma krosa, nūjošanas, distanāu slēpošanas trasēm, šķēršļu joslām utt. Šī saraksta papildināšana ir pašu novada iedzīvotāju un viņu sportisko aktivitāšu ziņā. Cik mums zināms, tad pašreiz pašvaldība atbalsta visdažādākos sporta veidus dažādiem vecumiem un meistarības līmeņiem – no korespondences dambretes līdz frīsbijam, no vieglatlētikas līdz riteņbraukšanai, no futbola bērnudārza audzēkņiem līdz basketbolam veterāniem virs 60 gadiem, dalību novada sporta aktivitātēs un pasaules āempionātos. Āra sporta veidiem tiek plānots uzbūvēt servisa ēku ar ģērbtuvēm, tualetēm, dušām un treneru kabinetiem.

   Kādi gan bija galvenie jautājumi un raizes, ko izteica daži sapulcē klātesošie?

  1. Projekts tiek virzīts sasteigti un nepārdomāti. Atbilde: Šī teritorija jau gadu desmitus tiek izmantota sporta aktivitātēm. Un tikai tas fakts, ka līdz šim pašvaldībai nebija izdevies vienoties ar kādu konkrētu privāto investoru, mudināja mūs uzsākt šī centra veidošanas aktivitātes, – jau 2009. gadā. Nekādu steigu šeit neredzam, gluži otrādi – sistemātisku un metodisku darbu pēc principa soli pa solim”. Un ko gan dotu nejēdzīga vilcināšanās – ja nu vienīgi to, ka vēl viena jauno sportistu paaudze būtu spiesta braukt uz treniņiem ar sabiedrisko vai vecāku transportu uz Ogri un Rīgu.
  2. Nav apzināti visi iespējamie sporta veidi. Atbilde: Esam centušies maksimāli runāt ar visu novadā pārstāvēto sporta veidu pārstāvjiem, mūsu kontakttālruņi un e-pasta adreses ir publiski pieejami sporta veidu saraksta papildināšanai. Viss darbs veikts ciešā sadarbībā ar novada domes sporta metodiķi Sanitu Tauriņu un sporta skolotājiem un treneriem. Jāsaka gan, ka par sporta būvju celtniecību lems pašvaldība, tātad varat vērsties pie saviem deputātiem ar priekšlikumiem iekļaut vēl kādus sporta veidus.
  3. Projekts tiek virzīts slepus, neatklājot tā mērķus. Atbilde: Esam runājuši ar visām ieinteresētajām pusēm, arī visu domē pārstāvēto partiju pārstāvjiem. Rezultātā balsojums par šī detālplānojuma virzīšanu bija vienbalsīgi “par” (2011. gada 23. marta domes sēdes protokols, 32. punkts).
  4. Kādas neērtības tas sagādās novada un apkārtējo ēku iedzīvotājiem? Atbilde: Ilglaicīgu neērtību nebūs, gluži otrādi – tiks uzlabota satiksmes infrastruktūra, gājēju drošība, novada iedzīvotāji iegūs sakoptu, sporta aktivitātēm piemērotu vietu. Ceram arī, ka sporta centrs kļūs par iecienītu ikšķiliešu pastaigu vietu. Bez āetrkājainiem draugiem, protams. Ar nelielām neērtībām celtniecības gaitā gan jārēķinās.
  5. Tiks izcirsts mežs, cik koku apmēram paredzēts izcirst? Atbilde: Teritorijas daļa, kas pieguļ autoceļam A6 100m joslā netiek būtiski skarta un tā kalpos kā dabiska skaņas aizsargjosla. Ceļu un sporta ēku ierīkošanai paredzēts likvidēt nepilnus 200 kokus, arhitekti savā iespējamajā sporta būvju novietojumā ir centušies maksimāli saglabāt vērtīgos kokus. Jāpiebilst, ka Rīgā viena lielveikala izbūvei izcērt vidēji apmēram 500 labus kokus.
  6. Jau tiek būvēts dārgs stadions pie Ikšķiles vidusskolas. Vai ar to nepietiek? Vai varbūt vajadzēja būvēt tikai Lupīnu ielas sporta centru? Atbilde: Lupīnu ielas sporta centrs nav piemērots skolas vajadzībām lielā attāluma no skolas dēļ. Skolas stadions ir domāts vispirms Ikšķiles vidusskolas skolēnu mācību procesa un ārpusklases darba organizēšanai. Tā izmaksas ir pašvaldības kompetencē, taāu redzot to, ka tiek pārbūvētas daudzas inženierkomunikācijas un ceļi, tās nešķiet nemaz tik dārgas. Skolas stadions noteikti neapmierina nepieciešamību pēc tenisa kortiem, standarta futbola laukuma un ir nepietiekams sporta skolas izveidošanai.
  7. Kāpēc vispār ir iezīmētas kādas sporta būves, ja to izvietojums un nepieciešamība patreizējā etapā netiek apspriesta? Atbilde: Šo izvietojumu arhitekti uzskicēja pēc mūsu lūguma, lai uzskatāmi parādītu, kādi sporta veidi un būves vispār iekļaujas plānojamajā teritorijā.

   Nobeigumā gribētos uzsvērt sporta milzīgo nozīmi jaunatnes ne tikai fiziskajā, bet arī morālajā un patriotiskajā audzināšanā. Tāpat sports lieliski kalpo relaksācijai pēc grūtas darba dienas un možuma uzturēšanai vecāka gadagājuma cilvēkiem. Vēlamies izteikt lielu paldies visiem, kas kuplā skaitā atnāca uz sabiedriskās apspriešanas sapulci – tas vien jau liecina, ka šis jautājums mums nav vienaldzīgs.

Mums kopā izdosies!

Rolfs Bokmelderis

Agris Grīnbergs