Psiholoģiska iespaidošana un pakalpojuma līgumi!

2075
SCP (Vienotība) Jānis Gunārs Rubenis
SCP (Vienotība) Jānis Gunārs Rubenis

Grūti iedomāties, bet tas tiešām notiek Ikšķilē.

Pretenzija.

Sakarā ar psiholoģisku iespaidošanu, kas noveda pie darba vietas pamešanas.

2010.gada 1.aprīlī es Elīna Freidenfelde uzsāku darba tiesiskās attiecības Ikšķiles novada pašvaldības aģentūrā ”Līvi”, uzņēmums sniedz komunālos pakalpojumus dzīvojamajam fondam un daļēji privātmāju sektoram Ikšķiles novadā. Manos darba pienākumos ietilpa personāldaļa, budžets un dzīvojamo māju apsaimniekošanas izdevumu uzskaite, kā to pieprasa MK noteikumi.

Uzsākot darbu sakārtoju personāldaļu atbilstoši likumā paredzētajā kārtībā, izveidojot katram darbiniekam savu mapi – darba līgums, D2 kartiņa, amata apraksts, atvaļinājuma rīkojumi, iesniegumi. Sagrupējot personāldaļas dokumentus pa attiecīgajiem dienestiem. 2010. gadā tika dots mutisks rīkojums no Ikšķiles novada pašvaldības sakārtot personāllietas tā, kā to pieprasa atlīdzības likums, katram darbiniekam noteikt ieņemamo amatu pēc klasifikatora, noteikt algu līmeni, kā to pieprasa atlīdzības nolikums ņemot vērā izglītību un iestādē nostrādāto gadu skaitu. Tas viss bija jāsagatavo līdz 2010.gada oktobrim un jāsniedz atskaite par darbinieku skaitu un algu līmeņiem, kā to pieprasīja Ikšķiles novada pašvaldība. Tas tika izdarīts laikā un iesniegts, nekādu pretenziju no Ikšķiles novada pašvaldības nebija. Uzsākot savas darba gaitas Ikšķiles novada PA „Līvi” bija jūtamas savstarpējas nesaskaņas darbinieku starpā, tas mani sākotnēji neskāra, tās vairāk attiecās uz direktoru un tā brīža galveno grāmatvedi. Ar manu darbu direktors bija apmierināts.

Vēlāk koflikts starp direktoru un grāmatvedi pieauga un to sāku izjust arī es. Pakāpeniski grāmatvede atteicās darīt ar grāmatvedību saistītos darbus. Ar direktora mutisku rīkojumu es daļēji pildīju grāmatvedes pienākumu. Saspīlējums auga, šoreiz jau starp mani un grāmatvedi, man netika doti vajadzīgie grāmatvedības dati, aizbildinoties ar to, ka man nav pietiekamas zināšanas. Redzot, ka tieku ar visu galā man tika nodots vēl kāds darbs-materiālu norakstīšana. Tas tika darīts bez ierunām un ar laiku saspīlējums mazinājās. Pakāpeniski iemācījos darboties ar kases aparātu un pieņemt komunālos maksājumus kasiera prombūtnes laikā. Direktora un grāmatvedes nesaskaņu rezultātā man tika uzdots daļēji sagatavot uzņēmuma gada pārskatu. Pirms gada pārskata iesniegšanas VID to pārbaudīja sertificēts auditors, kas ik gadu pārbauda iestādes finanšu uzskaiti uzņēmumā. Auditēšanas laikā mani izsauca pie direktora, jo tika pārbaidīta mana personāllieta, tai skaitā CV. Uzrādīju savu 3.līmeņa kvalifikācijas apliecību grāmatvedībā un darīju zināmu, ka studēju Grāmatvedības un Finanšu koledžā, savukārt auditors manu izglītību grāmatvedībā atzina par nekam nederīgu, uzskatot, ka mans izglītības līmenis neatbilstot ieņemtajam amatam. Direktors auditora aizrādījumus neņēma vērā apgalvojot, ka ar manu darbu esot apmierināts un es to varu turpināt, pat neskatoties uz auditora aizrādījumiem.

2011.gada vasarā tika nolemts Ikšķiles Novada pašvaldības aģentūru ”Līvi” likvidēt. Tā vietā radot pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Man (personāldaļai) tas tika paziņots pusotru mēnesi iepriekš un uzskaitīti tie darbinieki, turpinās darbu jaunajā uzņēmumā un kuri zaudēs darbu pavisam, saņemot kompensācijas. Kad darbinieki, kuri tika atbrīvoti, saņēma uzteikumu direktora klāt nebija, jo viņš negribēja uzklausīt pārmetumus, direktors lūdza to izdarīt man un dzīvojamo ēku apsaimniekošanas dienesta vadītājam Kasparam Grīnbergam. Šis pienākums nebija patīkams, atlaistie darbinieki izrādīja neizpratni un neapmierinātību, darbavietā valdīja nepatīkama gaisotne. Direktors solīja, ka ar jaunā uzņēmuma izveidi viss būs citādi un te valdīšot vienotība, sapratne un būs labs kolektīvs. Tika solīta arī piemaksa par pienākumiem, kuri nebija manu darba pienākumu sarakstā, taāu es tos pildīju un šo piemaksu saņēma citi.

2011.gada 1.augustā uzsāku strādāt jaundibinātajā uzņēmumā SIA „Ikšķiles māja” un tiku nostādīta diezgan nepatīkamā situācijā. Uzņēmumā ieradās jaunā grāmatvede un valdes priekšsēdētājs (līdz tam P/A „Līvi” direktors) paziņo, ka man ir jāstrādā viņas pakļautībā, kaut gan uzņēmuma struktūra to neparedz. Jāatzīmē, ka jaunā grāmatvede bija izraudzīta jau sen un viņu ar jaunā uzņēmuma valdes priekšsēdētāju (līdz tam P/A „Līvi” direktoru) saistīja ilgi sadarbības gadi kolhozā „Juglas zieds”. Darbs vilšanos par vairākiem agrākajiem valdes priekšsēdētāja apgalvojumiem, solītā piemaksa par papildus pienākumiem netiek piemērota, bet to saņem jaunā grāmatvede – 150ls, kaut gan šo darbu reāli veicu es. Pirmie mēneši iet karsti, jauni darba pienākumi, bet amata apraksti vēl nav, jo grāmatvede nav izlēmusi, kas un ko darīs, nav arī saprotams viņai mutiski deleģētais pilnvaru apjoms.
Nevarētu arī teikt, ka jaunā grāmatvede regulāri strādātu, viņas pienākumos ietilpa rēķinu izrakstīšana par uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem un darba algu kalkulācija. Jāatzīmē, ka grāmatvede bieži nav darbā, jo strādā vairākos citos uzņēmumos, tomēr jutās ļoti pārliecinoši un baudīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja atbalstu, it visā. Viņas uzvedība reizēm ir neizprotama, kad sadzīvisku sīkumu dēļ viņa paceļ balsi uz padotajiem un pazemo viņus, tas visvairāk attiecās uz mani. Grāmatvede ir ļoti nesavaldīga un valdonīga sieviete. Viņas nepamatoto bļaušanu ir piedzīvojuši visi mūsu uzņēmuma darbinieki un arī pakalpojuma ņēmēji, iedzīvotāji. Kamēr strādāju uzņēmumā esmu ļoti sadraudzējusies ar darba kolektīvu un man ar visiem ir labas attiecības, kas acīm redzami vienmēr ir kaitinājis grāmatvedi. Savu nepatiku pret mani viņa regulāri izrādīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājam. Ar vien biežāk no valdes priekšsēdētāja saņēmu nepamatotus pārmetumus un piezīmes – mācies no grāmatvedes, tev vēl daudz kas jāmācās. Pēc pāris mēnešiem uzņēmumā tika uzstādīta grāmatvedības programma, man tika dots uzdevums savadīt, grāmatvedības funkciju veikšana, nepieciešamos datus, tas faktiski ir pašas grāmatvedes uzdevums, taču pildīju man doto mutisko pavēli. Es netiku galā ar saviem tiešajiem darba pienākumiem, jo uzņēmumā strādāju par ekonomistu un mans uzdevums ir sagatavot ikmēneša naudas plūsmas atskaites dažādajiem uzņēmuma dienestiem, jo dienestu ikmēneša tēriņu limita pārsniegšana iespaido uzņēmuma rentabilitāti. Tas bija galvenais iemesls, kāpēc mani pieņēma darbā. Pēc kāda laika tiku izsaukta pie uzņēmuma valdes priekšsēdētāja un man tiek strikti pateikts, ka esmu grāmatvedei pakļauta, lai gan atkārtošu, uzņēmuma struktūra to neparedz. Sāku vadīt programmā datus, mani tiešie pienākumi sāk kavēties, bet es centos visu paspēt un sagatavot arī ikmēneša atskaites par naudas plūsmu, bet tiku pārtraukta, jo grāmatvede uzskatīja, ka tas nav vajadzīgs! Par cik uzņēmuma valdes priekšsēdētājs man skaidri lika noprast, ka man ir jāpakļaujas grāmatvedei, tad atskaites gatavoju tajās dienās, kad grāmatvede nebija uz vietas, jo kā jau minēju, viņa strādā vairākos uzņēmumos. Jāatzīst, ka atmosfēra darba vietā tajās dienās bija ļoti patīkama. 2011 gada novembrī atklājās, ka esmu stāvoklī. Darba vietā ar katru dienu darba slogs pieauga, bet es klusēju, jo tagad, kā vēl nekad man darbs bija vajadzīgs, un arī pēc bērniņa kopšanas tas man būs nepieciešams. Diemžēl ar laiku pašsajūta kļuva sliktāka un biežāk lūdzu palaist mani mājās, protams, izstāstot iemeslus. Grāmatvede atļāva iet, taāu piekodināja, ka darbs ir jāiedzen! Šī gada 26.janvārī jutu, ka ar veselību nav labi, bet turpināju strādāt, beidzot darbu nolēmu aizbraukt līdz slimnīcai, viss beidzās ar to, ka mana trīs mēnešu ilgā grūtniecība bija jāpārtrauc, iemesli tika minēti pārāk daudz stresa un saaukstēšanās. Pēc izrakstīšanas no slimnīcas atgriezos darbā, turpināju strādāt. Pēc kāda laika 12.03.2012 saslima mans dēls un pirmo reizi es paņēmu slimības lapu uz bērna, paziņoju par to lietvedei, kura tālāk nodeva uzņēmuma valdes priekšsēdētājam. Pēc nedēļas atgriezos darbā. 20.03.2012 tiku izsaukta pie valdes priekšsēdētāja, ieejot kabinetā, tur jau sēdēja grāmatvede. Man tika izteikti nepamatoti pārmetumi par manu darbu, un tika pieņemts lēmums samazināt daļu pienākumu, un darba samaksu, pamatojums – netieku galā ar saviem darba pienākumiem, kā arī valdes priekšsēdētājs pēkšņi aizrādīja man par izglītības trūkumu, kas līdz šim nekad nav bijis šķērslis. Man īsti neļāva runāt, paspēju pateikt, ka es tam nepiekrītu un izglītība man ir, un pieredze ari, tas valdes priekšsēdētāju padarīja vēl niknāku un viņš palūdza man atnest izglītību apliecinošus dokumentus. Es aizgāju un paņēmu savu personāllietu un uzrādīju savu 3. līmeņa grāmatveža kvalifikāciju, par to valdes priekšsēdētājs un grāmatvede bija ļoti pārsteigti, arī mani tas izbrīnīja, ka valdes priekšsēdētājs bija aizmirsis, ka man ir šāds sertifikāts, bet pēkšņi būtiska bija kļuvusi mana akadēmiskā izglītība. Sākās apvainojumi, tika turpināts mani nomelnot, sakot, ar to, ka es darba vietā visus darbiniekus pakļauju tikai sev, ka uzvedoties kā ķeizariene! Tas turpinājās vēl un vēl, bet es to vairs nevēlējos klausīties un mēģināju atspēkot apvainojumus, bet man vārds netika dots, punktu pielika tas, ka es neesot sagatavojusi atskaites katram dienestam pēc naudas plūsmas, lai redzētu šī brīža uzņēmuma finansiālo stāvokli, tad es paskatījos uz grāmatvedi, kas sēdēja nodurtām acīm, jo tieši viņa bija tā, kas man šīs atskaites neļāva taisīt, jo viņasprāt tas nav vajadzīgs. Teātris tika noorganizēts ļoti labs, par cik man nedeva iespēju sevi attaisnot un manī klausīties nevēlējās arī vēlāk, es sapratu, ka te nekas nemainīsies, un būs tikai trakāk, pieņēmu lēmumu uz savstarpējas vienošanās pamata aiziet uzreiz. Tā bija mana lielākā kļūda, jo biju stresa stāvoklī un uzskatu, ka tāds bija grāmatvedes un valdes priekšsēdētāja mērķis. Es nožēloju, ka padevos un neaizstāvēju sevi tā, kā to man ļauj darīt likums.

Es vēršos pie „Tiesībsarga biroja” ar lūgumu izskatīt manu gadījumu, jo uzskatu, ka INP SIA „Ikšķiles māja” vadības rīcība bija pretrunā ar jebkādām cilvēktiesībām un cilvēcisko izpratni, ņemot vērā nesenos notikumus manā dzīvē. Tika radīti apstākļi, kas man lika pieņemt sasteigtu lēmumu, kuru tagad nožēloju, jo neesmu pelnījusi nedz tādu attieksmi, nedz darba zaudēšanu.

 Ar cieņu,

Elīna Freidenfelde

P.S: Šī daļa nav ietverta vēstulē tiesībsarga birojam:

20.03.2012 rītā pēc tam, kad biju pieņēmusi pārsteidzīgo un uz emocionālā pārdzīvojuma balstīto lēmumu, pārrunāju to ar darba kolēģiem. Par cik daļu mana atalgojuma veido darbs apsaimniekošanas dienestā, tad izklāstīju situāciju apsaimniekošanas dienesta vadītājam, viņš, protams, bija neizpratnē un devās uz pārrunām pie valdes priekšsēdētāja. Pēc pārrunām valdes priekšsēdētājs apsolīja, ka dos vienu dienu man pārdomām un vajadzības gadījumā ļaus atsaukt manu vienošanos par darba attiecību izbeigšanu. Nākamajā rītā, kad ierados darbā un biju pieņēmusi lēmumu atsaukt savu emociju un netaisnīgo apvainojumu rezultātā pieņemto lēmumu, valdes priekšsēdētājs man paziņoja, ka ir vienojies ar Ikšķiles Novada domes priekšsēdētāju (kurš ir INP SIA „Ikšķiles māja” kapitāldaļu turētājs) un ir saskaņojis lēmumu par manu atbrīvošanu no darba.

Pāris dienas vēlāk, sarunās ar nu jau bijušajiem darba kolēģiem, man darīju zināmu, ka uzņēmumā tiks pieņemts darbinieks, kas līdz šim SIA „Ikšķiles māja” strādāja uz pakalpojuma līguma pamata. Par šī cilvēka pieņemšanu SIA „Ikšķiles mājā” uz darba līgumu tika runāts, bet man, kā personāldaļas vadītājai nebija skaidrs uz kādu vakanci, jo cik man zināms SIA „Ikšķiles mājā” brīvu vakanāu nebija. Tad arī sapratu, ka mani „izēda”, lai atbrīvotu vietu jaunam darbiniekam, kas netīšas sakritības pēc ir arī valdes priekšsēdētāja un novada domes priekšsēdētāja partijas biedrs.

Vai tas ir taisnīgi?