Svētdien, 7.septembrī Ikšķiles Sv.Meinarda Evanģēliskā Luterāņu baznīca iesvētīja Draudzes namu.
Atklāšanas pasākumā tika godināti visi, kas atbalstīja nama celtniecību. Svinīgo dievkalpojumu un Draudzes nama iesvētīšanu vadīja LELB arhibīskaps Jānis Vanags, sakot atzinīgus vārdus par paveikto. Dievkalpojumā piedalījās Ikšķiles Sv.Meinarda evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Didzis Stilve, bijušais draudzes mācītājs Elijs Godiņš un Esterlendes draudzes mācītājs.
Draudzes nama ēku projektējis arhitekts Laimonis Šmits, interjeru veidojusi māksliniece Maija Avota. Vienā no telpām izvietoti mākslinieces Astras Rubenes gobelēni.
Ēkā atradīsies mācītāja dzīvesvieta un svētdienas skola. Konkursā par mācītājmājas celtniecību uzvarējusī vietējā firma “Remtalbūve” darbus pabeigusi laikā līdz 1.septembrim.
vai vai vai pati Eiropā neko nav redzējusi – to liecina viņas pļāpas turklāt domā, ka Amerikā nu ir tie arhitektūras labākie piemēri. Vai tik nav tā ka Eiropā tik uzpūtīgi zaļknābji nevienam neinteresē. Aizsedzoties ar ASV vārdu var te visus pamācīt. Nožēlojami. Labāk būtu kautko sakarīgu uzprojektējusi un tad plātījusies.
Mums nekur nav jālido, Dome mums to pasaules gaismu nes ar spaiņiem klāt.
Labrīt Čikāga!
varbūt laiks smelties pieredzē? tagad jau lēti var lidot uz Eiropu.
Atšķirībā no Čikāgas modernajiem risinājumiem tā ir pieņemama “malēniešiem” no Ikšķiles.
tā būve izskatās kā no veca arhīva izvilkta, kas jau bijusi ilglaicīgā lietošanā. ir 2008 gads dāmas un kungi, nevis 1972.
Paldies par visiem padomiem un ieteikumiem. Pieredzes ir dažādas un gaumes arī. Apmetumu ēku fasāžu apdarē neuzskatu par nemodernu un peļamu, īpaši dzīvojamo māju fasādās, kāda ir mācītājmaja. Apmetums un koks ir izplatītākais dārgu un prestižu dzīvojamo ēku fasāžu apdares materiāls visā pasaulē. Apmetumu un koku lieto kopā gan ar flīzēm, gan bruģi. Neapdarīts betons nav raksturīgs dzīvojamo ēku teritoriju labiekātojuma materiāls. Betonu lieto industriālā un lētā sabiedriskā apbūvē. Materiālu izvēli dzīvojamā apbūvē nosaka ne tikai arhitekts, bet arī pasūtītājs. Bieži ēkas iedzīvotāja lēmums ir izšķiroš.<br />
Ar cieņu, Laimonis Šmits
Clvēki laikam strīdās pārpratuma dēļ, vismaz bruģa gadījumā. Slidens droši vien ir domāts granīta bruģis, bet ieklāts ir betona (ķieģelīšu?) bruģis.<br />
<br />
Lūdzu, nesāciet personiskus apvainojumus 🙂 <br />
<br />
Arhitektam droši vien būtu vērts aiziet uz objektu un nobildēt visus strīdus punktus, arī abu ēku kopskatu, un sniegt savu viedokli vēlreiz. Šis raksts tomēr bija par to, ka Ikšķile ir ieguvusi jaunu ēku, un manuprāt tehniskai diskusijai, kas ir izrādījusies nepieciešama, būtu vērts izveidot jaunu rakstu.<br />
<br />
Paldies visiem.
Draudzes nams nav jābūvē kā veikala šķūnis vai kāda jaunizcepta arhitektūras “ģēnija” ekperiments. Šī ēka paredzēta ilglaicīgai lietošanai nevis kā sezonas modes kliedziens.
Ja gribat dot padomus, Jums kautko pašam vajag iemācīties un saprast. 1. kādus nosacījumus uzliek arhitektūras pieminekļa klātbūtne? 2. kaut mazliet jāsaprot arhitektūras un vides veidošanas, attīstības principi, lai objektīvi novērtētu kas ir moderns un kas vecmodīgs konkrētajā kontekstā. Nepietiek būt kliedzošam, uzbāzīgam, izlecošam, lai skaitītitos moderns. Gaumei vajag sniegties tālāk par bleķa un stikla kastu krāvumiem. 3. kaut ko vajag zināt par materiālu virsmu raksturojumu. Iesaku vispirms studēt, iegūt pieredzi darbā un tad pamācīt citus (bruģis slidens?!!!).
Brugis ir slidens. Betonu nevajag taisīt slīpētu, tas ir pretrunā ar jēgu un rievu veidošana nemaksā dārgi. Pilna Eiropa tādu risinājumu. Vēl var likt dedzinātas granīta flīzes ar iefrēzētu rievu. Bet tas tā ka likās pārāk smalks risinājums tik vecmodīgai apmestai mājai.
Patiesībā panduss pie draudzes ēkas ir iesegts ar bruģi, nevis slidenām flīzēm. Pandusam ir ne tikai 5 cm., bet 15 cm augstas apmales. Vienīgā problēma ir par 3 cm. uz vienu metru lielāks slīpums. Tas varēja rasties bruģa blietēšanas dēļ un to var labot. Ēka nav ne pavirši projektēta ne pavirši būvēta. Vai nebūtu korekti izteikt pārmetumus un daudzās pamācības par patiesi slikti izdarītu darbu. Kāds patiesībā ir šīs diskusijas mērķis?
Runa būtībā nav par to, vai slīpums būs 1:20, 1:12 vai 1:8. Viss atkarīgs no objekta veidotāju (visu – sākot ar zīmuli) attieksmes. <br />
Tikai pašreizējos laikos ir modē teikt: Neuztveriet to personīgi, neņemiet pie sirds, tā bija jūsu izvēle, u.t.t. Un tad šajā gadījumā tie veidojamie objekti arī iznāk bezpersoniski. Viens neiedziļinās, ortam lineālam gals nogriezts, trešajamgrunts nosēžas un viņam pie vienas vietas, jo ceturtais reāli nekontrolē.<br />
Negribu lielīties, bet pie savas mājas izdomājām bruģētu celiņu un pandusu ar slīpumu, kas arī gluži neatbilst normatīviem, jo nebija vietas. Toties celiņa segums ir paraupjš, un kopumā sanāca reāli lietojams.
Ja pavazajas pa flīžu tirdzniecības vietā, pārdošanā mēdz būt neslīdošās flīzes, tādas kā smalkāks vai rupjāks smilšpapīrs, kādi 3 veidi. Ir arī pamatīgi rievotas redzētas. Domātas āra darbiem. Ja pamēginātu pa tādām šļūkt ar kailām pēdām vai, atvainojiet, dibenu, tad reāli var palikt bez ādas attiecīgajā vietā. Ļoti laba saķere ar ratiņu riepām. Protama lieta, ka ne jau katrā veikalā tā uzreiz uz sitienu ir. Vajag pazvanīties.
Piedodiet, aimirsu parakstīties.<br />
Laimonis Šmits
Pateicos padomdevējam. Minētie pandusa rādītāji ir ideāli. Man nav sveša Apeirona instrukcija, diemžēl ne vienmēr to var realizēt. Mūsu gadījumā ir jāpārvar 50 cm. līmeņa starpība. Tas prasa 6,25m garu pandusu. Lai precīzi ievērotu instrukcijas noteikumus nepieciešams vairāk vietas nekā bruģētajā priekšlaukumā ir. Vai Jūsuprāt ir iespējams kompromiss par 25 cm. Esošās flīzes nav manis izvēlētas, bet manuprāt būtu labi ieklāt speciāli pandusiem paredzētās neslīdošās flīzes, jo parasta betonēta virsma ar iestrādātām rievām ir grūti kopjama. Slīpēts betons ir slidens un rievu iestrāde slīpētā betonā ļoti dārga. Man, paldies dievam, nav ratiņkrēsla pieredze, bet Jums nevajadzētu domāt, ka vis atkarīgs tikai no vēlēšanās. Vai nebūtu korektāk, ja mēs sarakstītos atklāti. Domāju, ka Jūs pazīstu un zinu Jūsu godprātīgo pozīciju. Būtu labi, ja portāla apmeklētājiem nebūtu jāmin, kas cīnās par taisnīgu lietu un kā veidojas sapratne.
Un lūdzu taisiet slīpumā 1:20, jo tad nevajag margas. Ir gana lēzens.<br />
Apeirons – Vides pieejamības burtnīca #4 Pandusi, kāpnes tilti, 4 lpp.<br />
Uzbrauktuves (pandusa) augstuma attiecība pret garumu ir 1:20. Slīpa<br />
posma garenkritumu var paredzēt līdz pat 1:12 (8%), ar noteikumu, ka<br />
posma garums nepārsniedz 3 m un abas uzbrauktuves puses ir MARGAS.<br />
Ja panduss ir garāks par 6 m, tajā proporcionali izvieto horizontālus<br />
atputas laukumiņus, taāu ne retāk, kā ik pēc 3 m. Pandusu no abām<br />
pusēm norobežo ar bortiņiem vismaz 5 cm augstumā.<br />
Jā pārtaisiet to pandusu, tikai LŪDZU NEFLīZĒJIET, lietus laikā un ziemā pa flīzētu iesegumu ar ratiņiem nevar uzbraukt. To vajag betonēt, un betona virsmā iestrādat rievas perpendikulāri kustības virzienam aptuveni ik pa 7cm. To var izdarīt arī estētiski pieņemami, ja vien ir vēlēšanās.
Pateicos ratiņkrēsla lietotājam par sirsnīgo komentāru. Jums ir taisnība. Pilnīgi piekrītu, ka neesam pietiekoši vērīgi pret līdzcilvēkiem. Tas ir fakts un to apliecina, gan notikumi Ikšķilē, gan komentāru stils šajā portālā. Esmu noskaidrojis patieso baznīcas ēkas padusa slīpumu, tas ir 11% nevis 8%, kā tam jābūt. Tas esot radies, ja tā var teikt, neuzmanīgi izpildot darbus. Vispirms grunts tika uzbērta pareizā augstumā, bet noblietējot bruģi, tas nosēdies. Pēc tam pēc fakta izveidots slīpums un noflīzēts. Objektu pārbaudīju reizi nedēļā un diemžēl nepamanīju atkāpes no paredzētā. Ceru vienoties ar celtniekiem un pārveidot pandusu. Vēl vēlos norādīt, ka neesmu dzirdējis, ka dome būtu piedalījusies būvdarbu finansēšanā. Vai nebūtu pareizāk lūgt draudzi komentēt portālā izteiktos apgalvojumus. <br />
Ar cieņu, Laimonis Šmits
Jūs, protams, varat būt draugi ar Šmita k-gu. Un Jums, protams, var būt pie kājas, kā kaut kur iekļūst cilvēki ratiņkrēslos. BET TIKAI LĪDZ BRĪDIM, KAMĒR RATIŅKRĒSLĀ NENONĀKAT PATS VAI JŪSU TUVIE UN MĪĻIE. Tad Jūs pēkšņi nolaižaties uz zemes un sākat domāt reālajā dimensijā. Lai Jums paveicas TO pārbaudīt!<br />
Ar labākajiem vēlējumiem perspektīvā – iepriekšējais rakstītājs.
Cien. Šmita kungs! Tas nebūt nav uzbrauciens Jums tā ļoti personīgi. Lūdzu Jūs manu komentāru uztvert kā DRAUDZĪGU sarkasmu. Ik dienas mana vienīgā iespēja kaut kur nokļūt ir pārvietošanās ratiņkrēslā. Tad arī vajadzēja pierakstīt klāt pie bildēm, kuras ir parādes, kuras ķēķa durvis. Cik saprotu, šai celtnē laikam ir ieguldīti gan draudzes, gan pašvaldības līdzekļi. Mana pieredze rāda ka Ikšķilē un ne tikai 90% pandusu ir projektēti un uzbūvēti, pašiem autoriem nepārbaudot to praktisko funkcionalitāti. Iesaku izīrēt ratiņkrēslu, un pamēģināt iekļūt dažādās vietās, kuras it kā visas ir iekārtotas ievērojot kādus tur svarīgus noteikumus. Ticiet man – būsiet vīlies. Piemēram, tādā slavenā vietā, kā ELKOR centrs Krasta ielā Rīgā, kas skaitās ļoti pareiza. Tikai pa priekšu jābeidz Švarcnēgera un Cirka skolas. Kurš no projektētājiem ir pats pārbaudījis, cik slidens būs segums lietainā laikā vai ziemas mēnešos? Draudzes namam uzklātais ir lietojams tikai nosacīti sausā laikā.
Jā, jā Gint. Ir, ir buāumūlīši labāki, kamēr lidinās tvanā, bet kad atžirks un jāizdzīvo, tad pie tām zinošajām jānolien.
Nezinu ko Jūs uzbrūkat cilvēkiem. Man liekas, ka no tiem, kas radoši piedalās zīmējumu konkursos ir ļoti lielāka jēga, nekā no tiem, kas māk pareizi uzrasēt projektus. Projektus bez dvēseles. Bet PAREIZI.<br />
Jebkura, kas piedalījusies skaistumkonkursā, noteikti ir pārāka par to , kas zin kā pareizi rīko skaistumkonkursus un kādi ir pasaules skaistuma kanoni.<br />
Tici man, esmu strādājis Latvijas labākajās reklāmas aģentūrās par art direktoru, un zinu, ka laba ideja ir simtreizvairākvērta, kā perfekta darbošanās ilustratorā vai korelī…
Izskatas ka jūsu specializācija ir zīmēšanas konkusi jo reālu un pabeigtu projektu praktiski nav, plenēri, konkursi un skices. <br /> <br /> <br /> <br />Tad jau jebkura meitene kas piedalījusies kādā skaistumkonkursā mājās var apgalvot ka viņa ir skaistumkaraliene!
Kurš gan var spēkoties ar noraidīšanas ekspertu… <br />
Kājas neesat gatavs buāot par iesniegšanu?
Jūs savos komentāros netieši norādāt uz virkni korumpētām pašvaldībām un pat augstskolām. Acīmredzot Jūsu rīcībā ir ļoti nopiena informācija. Vai pats to iesniegsit, vai mums palīdzēt? Un neesiet naivi, ka var noslēpties aiz pseidonīmiem.
“Ticīgajam”. <br />
Ticība tā ir intīma lieta, katrs kas kam tic var jautāt padomu savam Dievam. Kā redzi ticīgie ir tikai cilvēki un nevienmēr var, vai grib rīkoties pēc baušļiem. Kā gan kāds var saprast cilvēku kas nevar paiet ar savām kājām, kamēr viņu nepiesien un neliek braukt ar ratiņiem.<br />
<br />
P.S Vārdos atbalstīt viegli bet kad rublītis par atbalstu jāatdod tad nekā.
Dievs raksta ar lielo burtu. Visi. Pat neticīgie.
Nilam K. <br />
<br />
Projekti ta dažādi, bet attieksme un princips vienāds? Vai arī uz dievu būvnormatīvi un ieteikumi neattiecas?
Droši vien, labi, ka tā, bet neesmu Ikšķilē pēdējos gadus redzējis vairāk, kā vienu cilvēku ratiņkrēslā. Esmu palīdzējis viņam tikt augšā pa kāpnēm. ..nedomāju, ka tas kādam sagādātu lielu problēmu. …neskatoties uz visiem pantusiem…
saruna ievirzās interesanta virzienā. cik dzirdēju no domes deputātiem, tad Šmita kungs esot aicināts piedalīties kultūras nama konkursā. laikam gan bija aizņemts ar bibliotēku projektēšanu. bet lietas kursā bija. bet kāpēc tad nepainformēja domi uzreiz par tiem pārkāpumiem? man ir aizdomas, ka dome nezināja par detālplānojuma nepieciešamību attiecīgajām izmaiņām. arī Šmita kungs nezināja. tapēc arī tagad kļūdas tiek novērstas. kā tad var nelikumīgi iegūt pasūtījumu, ka neviens pat i nenojauš,ka kaut kas nav kārtībā.<br />
<br />
kā tas sanāk, ka Šmita kungs specializēja uz biblitēku projektēšanu, bet ne uz ko citu? Laikam jau tos pasūtījumus ir vieglāk iegūt, ja sieva centrālās bibliotēkas direktore? es jau tik jautaju, jo runas jau pa pilsētu klīst visādas. paši saprotiet. tas godprātīgums sanāk tāds stiepjams jedziens ko?
patiesības skaidrotājam 24.10.2008 17:47 Vai gadienā Jūsu komentārs arī nav anonīms.<br />
<br />
Šiem diviem pieminētajiem projektiem ir dažāda nozīme, viens ir baznīcas īpašums otrs sabiedrības īpašums.
Dzidra Šmita ir Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) direktore. Visas Rīgas centrālās bibliotēkas ēkas un telpas pārvalda Rīgas domes Īpašuma departaments. Departaments pasūta projektēšanas un būvniecības pakalpojumus. RCB esmu projektējis tikai filiālbibliotēkas “Vidzeme” rekonstrukciju pēc Rīgas A/S Pilsētbūvnieka pasūtījuma 2003. gadā, pēc atklāta konkursa. Šmitas kundze nevar ietekmēt konkursu rezultātu Latvijas Universitātes centrālās bibliotēkas, kalpaka bulv.4, restaurācijas, Vidzemes augstskolas un Valmieras centrālās bibliotēkas rekonstrukcijas, Latgales centrālās biblotēkas rekonstrukcijas, Preiļu novada centrālās bibliotēkas, Carnikavas un Ķekavas biblotēku un vēl vismaz desmit bibliotēku projektēšanai. Visi konkursi nenotiek pēc Ikšķiles parauga un pasūtījumus var iegūt arī likumīgā ceļā. Iesaku cītīgi un godprātīgi strādāt, tad vis notiks visiem labvēlīgi.
nepatīk, vai ne? beidzot ir aizskartas inteliģentu jūtīgās vietas. tas ka jūs jau gadiem ilgi melīgi ķengājat Ikšķiles domi un arhitektus jūs galīgi nesatrauc. bet līdz ko atrod blusas pašu kažokā uzreiz kliedz par cieņu un godu. un jusu komentāri diemžēl visi ir anonīmi, ar 2 izņēmumiem. <br />
Latvijā būvniecību regulē būvnormatīvs, vai tā ir taisnošanās? ka nepadomājam par cilvēkiem, bet sekojam būvnormatīvam? ko tad jūs piesienas Ikšķiles domei, ka tā veic savu darbību valstī likumdošanā noteiktaja kārtībā un it kā maz domā par cilvēkiem un neatlicina laiku īpašai komunikācijai ar jūsu pārstavjiem? esat hipokrāti? ko tad piesienaties kultūras nama projektam, kas izprojektēts gan pēc normām, gan pēc citām vadlīnijām, kas rūpējas par cilvēku. būsim objektīvi biedri inteliģenti un šīs mājas lapas turētāji, nevajag vienus vai otrus aplikt tikai draudzības vai naida pēc.<br />
<br />
tā ka esiet tik labi un pārmēriet gan. <br />
nevajag te nemitīgi piesaukt ASV, nogāzt vainu uz kādu citu vairs nav aktuāli, tas tikai pierāda jūsu nespēju pamatoti argumentēt.
Vai Šmita kunga dzīvesbiedre organizē visu bibliotēku projektēšanu? Konkrēti kuru bibliotēku projektus viņa ir pasūtījusi. Te jau sāk izskatīties nopietni. Ka tik nesanāk atskaitīties par goda un cieņas aizskaršanu. Ja esat tik pārliecināts, kādēļ slēpjaties aiz segvārda. Acīmredzot nepietiek kultūras, protat tikai anonīmi kaut ko iespļaut virtuālajā vidē, kaut kur patālu noslēpies.
Latvijā būvniecību reglamentē būvnormatīvs, pārējie dokumenti ir tikai ieteicoši un neviens nevar pieprasīt to kategorisku ievērošanu.
Mēs obligāti pārmērīsim un ja kas neatbildīs, runāsim ar Luterāņu draudzi, celtniekiem un arhitektiem.
Var jau novelt vainu uz draugiem kaut vai no Meksikas. Lietas būtība jau no tā nemainās. Nav jau smuki šita rīkoties, vai ne? Vai arī mēs atbalstām biedrību un Šmita kungu, jo esam draugi, un principā ir vienalga ir vai nav nodrošināta pareiza piekļuve invalīdiem riteņkrēslos.
Vai atkal halucinācijas?
Labrīt ASV draugi!
Cik smieklīgi. Izrādās, ka paša Šmita projektēta ēka nav pareizi izprojektēta un pieejama invalīdiem. Vai cik mēs jauki mākam mēslus gāst uz citu galvas, bet paši nezinam kas un kā jāprojektē. Laikam jau arī bibliotēkas līdzīgi izprojektētas, tās ko sievas kundze pasūta par valsts naudiņu.
ha ha ha<br />
Pat Karpova māk lasīt! Šmit akungam atkal būs aizmirsušās brilles.<br />
Apeirons. Vides pieejamības burtnīca #4 Pandusi, kāpnes tilti, 4 lpp.<br />
Uzbrauktuves (pandusa) augstuma attiecība pret garumu ir 1:20. Slīpa<br />
posma garenkritumu var paredzēt līdz pat 1:12 (8%), ar noteikumu, ka<br />
posma garums nepārsniedz 3 m un abas uzbrauktuves puses ir margas.<br />
Ja panduss ir garāks par 6 m, tajā proporcionali izvieto horizontālus<br />
atputas laukumiņus, taāu ne retāk, kā ik pēc 3 m. Pandusu no abām<br />
pusēm norobežo ar bortiņiem vismaz 5 cm augstumā.<br />
Cienījamo ratiņkrēsla lietotāj. Tautā sauktā draudzes māja ir projektēta un būvēta kā “Dzīvojamā māja ar telpām svētdienas skolai” Tāds bija projektēšanas uzdevums un būvprojekta nosaukums. Atbilstoši ēkai ir projektētas divas galvenās ieejas. Ieeja mācītāja dzīvojamā mājā ir no Kalēju ielas, tā nodrošinot privātumu, bet Svētdienas skolas telpu ieeja ir no baznīcas dārza. Svētdienas skolas telpu grupa orientēta pret baznīcu un funkcionāli saistīta ar baznīcas dārzu, tādēļ ieeja ir izvietota tā. Tieši šī, pret Daugavas prospektu orientētā un ar nojumi segtā ieeja, vizuāli akcentē ieeju ēkas sabiedriskajās telpās, tādēļ nav saprotams kā Jūs saskatāt te “sētas pusi”. Projektā bija paredzēts uzbērt reljefu līdz skolas ieejas līmenim. Diemžēl, neattaisnojās cerība, ka tiks rekonstruēta Kalēju iela un aibērta ieplaka, kurai pieslēdzas skolas priekšlaukums. Līdz ar to tika pieņemts lēmums nepaaugstināt reljefu pie skolas ieejas, bet būvēt kāpnes un pandusu. Latvijas būvnormatīvs LBN 208-00 “Publiskās ēkas un būves” 39. punktā nosaka: “Ārējās uzbrauktuves kāpuma attiecība starp augstumu un garumu gājēju ceļos nedrīgst pārsniegt 1:8(13%), bet ceļos, ko izmanto riteņkrēslu lietotāji,- 1:12(8%)”. Iejas pandus ir izbūvēts, ievērojot minēto normatīvu. Tā slīpums pat nesasniedz maksimāli pieļaujamo. Būvdarbus uzraudzīja arī būvuzraugs un ēku ekspluatācijā pieņēma valsts komisija. Vēl gribu piebilst, ka ēkas otrā stāvā atrodas tikai trīs svētdienas skolas telpas un ierobežoto līdzekļu dēļ tika nolemts patreiz liftu neparedzēt. Arī normatīvi neprasa nodrošināt pieju cilvēkiem ar kustību traucējumiem pilnīgi visām telpām, ja paredzēto pakalpojumu cilvēks var saņemt pieejamās telpās. Izsaku nožēlu, ka iebildes pret draudzes māju satur nelabvēlības un šantāžas pieskaņu. Draudzes māja tapa saskanīgā un draudzīgā procesā. Tajā ir ieguldīti draudzes līdzekļi. Cik draudze varēja atļauties tik konfortabli un grezni būvēja. Manuprāt, ejot ciemos kritizēt viesmīlīgu namu ir maigi izsakoties nepieklājīgi. Ja kāds vēlas nopelt mani personīgi, vērsieties tieši pie manis atklāti, neaizsedzoties aiz iesukām.<br />
Ar cieņu, Laimonis Šmits
Varbūt visi kas pārvietojas ratiņkrēslos, varētu sarīkot nelielu akciju. Sapulcēties vienkopus, un nodemonstrēt iekļūšanas iespējas domes ēkā, skolas ēkā, un arī draudzes namā. Visos šajos gadījumos ir iespēja šajās celtnēs neiekļūt. Lai iekļūtu domē, tas tiek piedāvāts pa sētas durvīm un akrobātiem ratiņkrēslos. Skolā arī, jo piedāvātais panduss ir aiz atslēgas tajā galā, kur bija bibliotēka. Turklāt izteikti stāvāks, nekā jābūt. Un tā saucamais jaunbūvētais lifts ir aiz divām atslēgām. Viena esot pie direktores, kura bieži nav skolā. Otra pie saimniecības pārziņa, kurš arī bieži nav pieejamības robežās. Un skolas apsargs saka – meklējiet paši, kur viņi ir. Un risiniet paši savas problēmas. Un tagad arī Draudzes nams – par visu ir padomāts, ir gobelēni un kas tur vēl. Tikai nebija pieminēts, ka var iekļūt arī ratiņkrēslā, turklāt “kropļiem” iekļūšana šajā svētītajā vietā būs pa sētas durvīm, un ar pakaļu pa priekšu. Jo panduss ir pa stāvu, pareizi braucot, var apgāzties atmuguriski. Vajadzētu Laimonim Šmitam pašam iesēsties ratiņkrēslā, un mēģināt iekļūt šai celtnē.
Kad pēdējo reizi biji Latvijā?
droši var ķerties. tikai nezinu kam jūs domājat ķerties klāt. nedzīvoju privātmājā, bet melioratoru daudzstāvenē. tur kur tagad tās ielas rakā.
Es tā Jūtu ka jāķerās Jūsu privātmājai klāt lai to iztirzātu?
a kur ir tas ko sauc par interjera dizainu? tas kas jāveido, izņemot sienu krāsošana briesmīgos toņos?
āāāā, ēkai ir vairākas galvenās ieejs, tas lai galva sagriežās. Bet rampa gan briesmīgi stāva un bez margām. Un kur var redzēt liftu?
Attēlā Nr.3 ir redzams viss kas Jums rūp, pie tam tieši pie centrālās ieejas.
āāā, pie galvenās ieejas nemaz pandusa nav, tātad invalīdi pie dieva iet pa sētas durvīm. cik cilvēcīgi.
Vai ēkā ir arī lifts invalīdiem? Tas panduss pie ieejas izskatās nepareizi ieprojektēts, nevar uzbraukt ar ratiņiem. Un tās bezgala skaistās gaišzaļās sienas!!!! Ak vai cik skaista un mūsdienīga arhitektūra un interjers.
Un es, protams, neaizmirsu būt klāt šai svarīgajā brīdī. Un nostājos pašā priekšā, lai bildē labi izskatās.