2011. gada 30. septembrī Ikšķilē atklās
Nila Erdmaņa-Stārasta izstādi «Margarita Stāraste zīmē» un Zentai Ērglei veltītu izstādi «Pāri gadiem arī Ikšķilē»
30. septembrī plkst. 12 Ikšķiles vidusskolā atklās Nila Erdmaņa-Stārasta fotogrāfiju izstādi «Margarita Stāraste zīmē», bet plkst. 17.00 Ikšķiles tautas namā- Zentai Ērglei veltītu izstādi «Pāri gadiem arī Ikšķilē». Izstādes būs apskatāmas līdz 2011. gada 28.oktobrim darba dienās no 10.00 līdz 19.00 un sestdienās no 10.00 līdz 13.00.
Mākslinieces mazdēls mākslinieks Nils Erdmanis-Stārasts raksta: «2007. gada pavasarī mājupceļā no Igaunijas nolēmu apciemot vecmāmiņu Bukultos. Toreiz vecmāmiņai jau bija 93 gadi, un es viņu sastapu iegrimušu darbā. Protams, šo brīdi nevarēju palaist tā vienkārši garām— veicīgi aizskrēju pēc fotoaparāta un tūdaļ pustumšajā istabā ķēros pie procesa iemūžināšanas. Tikai pēcāk attapu, ka neesmu redzējis fotogrāfijas, kurās vecmāmiņa būtu fiksēta zīmējot. Šo manis veidoto fotogrāfiju unikalitāte slēpjas apstāklī, ka tās nav inscenētas, tas ir reāls, nesamākslots darba process, kurā centos neiejaukties, skaļi elpojot».
PIC_2263;left;4;
Margarita Stāraste, strādājoot pie grāmatas ilustrācijas.
Viena no ievērojamākajām latviešu bērnu grāmatu ilustratorēm Margarita Stāraste ir dzimusi 1914. gada 2. februārī. 1933. gadā Margarita Barvika iestājās Mākslas akadēmijā. Izstādēs jaunā māksliniece piedalās no 1937. gada, bet pirmās grāmatas ar Margaritas Stārastes ilustrācijām iznāca 1942. gadā «Zelta ābelē» un «Grāmatu draugā». Darinājusi arī dekorācijas un leļļu zīmējumus teātra izrādēm. Savas mākslinieciskās darbības 66 gados Margarita Stāraste ir sarakstījusi un ilustrējusi ap 100 grāmatu. Ilustrācijas tapušas arī vairāk nekā 40 citu autoru darbiem. Daudzas no tām Margarita Stāraste arī uzrakstījusi, tā radot prieku un pirmo iepazīšanos ar grāmatu daudzām Latvijas bērnu paaudzēm. Vēl arvien Zīļuks, Tince, Pintiķi, rūķi, sniegavīri, dažādie kukainīši un citi rakstnieces radītie tēli priecē jaunos lasītājus un sniedz pirmo ieskatu plašajā pasaulē.
PIC_2264;left;4;
Zenta Ērgle (pirmā no labās puses) savu grāmatu izstādes atklāšanā.
Zenta Ērgle (1920—1998) dzimusi Rīgā, 1920. gada 23. decembrī — «pašos Saulgriežos, kad nakts visgarākā un diena visīsākā». Pēc profesijas būdama arhitekte, 20. gs. 50. gados Zenta Ērgle pievērsās literatūrai un ar savām grāmatām bērniem un pusaudžiem kļuva par vienu no populārākajām latviešu jaunās paaudzes rakstniecēm. Kopumā sarakstīti vairāk nekā 30 darbi, kas tulkoti un izdoti 15 valodās 2 miljonos eksemplāru.
Savas arhitektes darbības sākumā Zentai Ērglei uzticēta jaunā Ikšķiles vasarnīcu ciema projektēšana, kas tikai veikta no 1954. līdz 1958. gadam. Visa turpmākā rakstnieces dzīve ir cieši saistīta ar Ikšķile.
Šeit, vasaras mājā dzimušas daudzu darbu idejas, sarakstītas daudzas grāmatas. Bieži pie Zentas Ērgles Ikšķilē viesojusies arī Margarita Stāraste. Kādas kopīgas sēņošanas laikā Ikšķilē radās iecere par kopīgu pasaku grāmatu. Tā radās grāmatiņa «Labi sēņu māmiņai».
Izstāde stāsta par Zentas Ērgles dzīvi, daiļradi, darbību arhitektūrā, daudzajiem «fanu» klubiem Latvijas skolās, ar kuriem rakstniece sarakstījās un bieži brauca ciemos. Varēs apskatīt dažādus priekšmetus, ko
Zenta Ērgle atvedusi no tāliem ceļojumiem Āfrikā, Austrālijā, Jaunzēlandē. Īpaša izstādes sadaļa veltīta Ikšķilei, ar kuru rakstnieces dzīve bija saistīta 44 gadu garumā.
