Kultūras biedrības atklātā vēstule Nr.5

Atklāta vēstule sakarā ar Ikšķiles novada domes priekšsēdētaja Jāņa Rudzīša atbildes vēstuli Ikšķiles Kultūras biedrības atklātajai vēstulei domes izdevumā Ikšķiles Vēstis Nr.5 (173).
Šī gada „Ikšķiles Vēstu” maija numurā publicēta kārtējā sarakste starp Ikšķiles iedzīvotājiem un domi – 2008. gada 19. aprīlī rakstītā Ikšķiles Kultūras biedrības atklātā vēstule un Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rudzīša atbilde uz šo vēstuli.

Nav saprotams, kādēļ sabiedrībai svarīgu jautājumu apspriešanā jāpraktizē smagnējs epistolāras sazināšanās veids, nevis tieša saruna, verbāla diskusija. Pieredze vairāku gadu garumā ļauj secināt, ka iemesls tam varētu būt: pirmkārt − domes vairākuma lielā augstprātība un pašpārliecinātība; otrkārt − domes vadības nevēlēšanās diskutēt un, iespējams, arī talanta trūkums demokrātiski kontaktēties ar novada ļaudīm. Par to liecina arī domes priekšsēdētāja Rudzīša kunga atbilde atklātās vēstules autoriem, kurus viņš sarkastiski un nievīgi dēvē par sacerētājiem, kas paužot nepatiesas ziņas, liekot vārdu „sacerētāji” pēdiņās.

Sarakstīšanās galvenā tēma nu jau divus gadus ir kultūras centrs un estrāde. Nav

šaubu – labs, jauns kultūras nams jau sen ir ārkārtīgi nepieciešams, un ikšķilieši par to domei būtu pateicīgi paaudžu paaudzēs. Strīdus jautājums ir projekta kvalitāte un domes ierēdņu voluntāri izvēlētā būves vieta. Domes oficiālais, iepriekš paustais viedoklis, ka arhitektu piedāvājums ir izcils tādēļ vien, ka piedalījies atvērtā konkursā, mūs nepārliecina ne mazākā mērā, jo (paskaidrojam zināšanai) atvērtos konkursos var piedalīties katrs, kura darbs atbilst konkursa nolikumam. Tādejādi 2006. gada Latvijas arhitektūras konkursā „Kultūras kalna” projekta autoru vienīgais panākums bija pielaide skatē. Citus argumentus par projekta kvalitāti no pašvaldības neesam sagaidījuši.

Lai mūsu sazināšanās, kaut arī epistolārā veidā, būtu arī auglīga, vēlamies iepazīties:

  1. ar domes programmu par kultūras centra funkcijām, tā sniedzamajiem pakalpojumiem, paredzamo izmantotāju skaitu, sastāvu, attīstības iespējām, kā arī mākslinieciskās pašdarbības nozaru diapazonu;
  2. ar šo aprēķinu metodiku;
  3. ar attiecīgo kultūras, mākslas nozaru speciālistu un darbinieku (bibliotekāru, kordiriģentu, teātra režisoru, scenogrāfu, dīdžeju, bārmeņu u.c.) atsauksmēm, vērtējumiem un ierosinājumiem.

No Rudzīša kunga atbildes ir noprotams, ka kultūras tradīciju uzturēšanai un kopšanai kultūras centrā varētu darboties vien daži tradicionālās mākslas pašdarbības kolektīvi – kori, ansambļi, dejotāji, un amatierteātris. Kādā senākā publikācijā minēta nekonkretizēta tēlotājmākslas studija. Uz šo darbības vietu droši vien pretendēs tradicionālo vizuālās mākslas nozaru – gleznošanas, grafikas, zīmēšanas un veidošanas pulciņi, kuru kopdarbošanās vienā telpā nav praktiski iespējama. Kādu statusu projekta pasūtītāji piešķīruši aktuālajai laikmetīgajai mākslai? Ko piedāvās tiem, kas vēlēsies darboties vizuālās komunikācijas, datormākslas un līdzīgās nozarēs?

Kultūras darbības izsmeļošu programmu vēlams publicēt „Ikšķiles Vēstīs”, lai ikšķilieši būtu informēti par domes piedāvājumu.

Rudzīša kungs atklātās vēstules autoriem pārmet nepatiesu ziņu paušanu, ka 2007. gada 21. februāra atklātajā vēstulē esot bijis izteikts protests pret kultūras centra metu konkursu.

Atgādinām atklātajā vēstulē rakstīto par konkursa uzvarētāju: ..arhitekte Zane Karpova ir Ikšķiles domes izpilddirektora Jāņa Karpova meita. Šeit skaidri saskatāms interešu konflikts. Ar šiem vārdiem ir izteikta neuzticība konkursam, un to nesaprast var tikai tad, ja negrib saprast.

Otrs Rudzīša kunga apgalvojums − estrāde 1981. gadā nav celta sabiedriskā kārtā.

Atbilde. Tā kā šī būve tapa Rudzīša kunga acu priekšā, tad jādomā, ka, viņš, iespējams, kādu iemeslu dēļ negrib atcerēties, kā tas notika. Atgādinām. Estrādes radīšanas idejas iedvesmotāja bija režisore Marga Tetere-Valdmane. Viņas iecere daudzus sajūsmināja, tai skaitā vietējo organizāciju un uzņēmumu vadītājus. Ikšķiles Izpildu komiteja atvēlēja nepieciešamo zemes platību skaistā, augstā vietā, no kurienes tālu skan. Arhitekts Arturs Freimanis bez atlīdzības režisores vīzijai piešķīra grafisku formu, tas ir, izstrādāja projektu, kuru realizēja daudzās sabiedriskās talkās. Celtniecības darbu aktīvākais dalībnieks bija aktieris Kārlis Valdmanis. Talkās nāca skolotāji, pensionāru kopa Valijas Stubures vadībā, daudzi dažādu profesiju un vecuma ikšķilieši. Ar tehniku, materiāliem un profesionālu celtnieku palīdzību sabiedriskajā būvē piedalījās kolhozs „Juglas zieds”, Meliorācijas sistēmu pārvalde, Ceļu iecirknis. Viss notika brīvprātīgi, pat bez īpašas darbu koordinācijas. Noliegums, ka estrādi necēla sabiedriskā kārtā, ir klajš apvainojums desmitiem un simtiem ikšķiliešu.

Aplams ir arī domes priekšsēdētāja apgalvojums, ka ..jau 1981. gadā, ceļot estrādi, Daugavas senleja tika pārveidota. Atbildes autoram darām zināmu, ka estrāde atrodas nevis „lejā” , bet „kalnā” – senkrasta augšējās daļas malā vairāku desmitu metru attālumā no ainaviski vērtīgās nogāzes, kuras augšpusē aug lielas, skaistas priedes. Arī Kultūras biedrības atklātajā vēstulē nav rakstīts par senleju, bet gan par senkrastu. Marga Tetere-Valdmane bija ļoti saudzīga pret dabu, tādēļ netālu esošie celtniecības darbi nekādi neskāra šo skaisto senkrasta gabaliņu, kas laimīgā kārtā neapbūvēts līdz šodienai saglabājies pašā pilsētas centrā. Skatoties no ielejas, no kapu puses, nerodas pat aizdomas, ka netālu no nogāzes malas atrodas estrāde. Domes cilvēkiem derētu ar šo vietu labi iepazīties un estētiski novērtēt. Par to, ka estrādes radīšanas laikā senkrasts ir saudzēts, joprojām liecina 2. pasaules kara laika ierakumu pēdas. Žēl, ka šī teritorija netiek pienācīgi kopta.

Atbildes rakstā domes priekšsēdētājs mēģina rezumēt un palepoties ar pašreizējā sasaukuma laikā padarīto. Atsaucoties uz „Latvijas Zemnieku savienības” priekšvēlēšanu programmu, viņš uzskaita paveikto un apgalvo, ka solītais ir izpildīts.

Pārlasot LZS priekšvēlēšanu programmu, izrādās, ka ikšķiliešiem vienu no svarīgākajiem solījumiem Rudzīša kunga komanda ir aizmirsusi izpildīt: Uzlabot ielu un ceļu segumu visā novada teritorijā. Sakārtot Rīgas ielas un vecās Daugavpils šosejas ceļa segumu, izveidot ietves un uzlabot ielu apgaismojumu, tādējādi veidojot Daugavai pieguļošās teritorijas kā pievilcīgu tūrisma un atpūtas vietu. Pēc ūdensvada un kanalizācijas izbūves, rekonstruēt Skolas ielu un tai pieguļošo teritoriju. LZS deputātu vairākums domē nav spējis nodrošināt, lai ielas pilsētas teritorijā kopumā būtu kaut cik ciešamā stāvoklī, nemaz nerunājot par ceļiem visā novadā. Solījumi labot un uzturēt kārtībā ielas un ceļus acīmredzot ir kā māneklis, kuru pastāvīgie deputātu kandidāti pirms vēlēšanām izvelk no aizmirstības, bet pēc vēlēšanām iebāž atpakaļ nebūtībā.

Liekas, ka vairāk kā trīs gadu garumā veiktos PII „Urdaviņa” rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbus Rudzīša kungs uzskata par veiksmi. Trīs gadus atpakaļ, 2005. gada aprīlī, „Ikšķiles Vēstis” ziņoja, ka vasaras beigās „Urdaviņa” būs uzcelta no jauna. Pēc dažiem mēnešiem avīzē jau bija informācija par rekonstrukcijas pagarināšanu līdz

17. decembrim. Šādi pagarinājumi atkārtojās daudzas reizes, izraisot bērnu vecāku sašutumu un sūdzības masu medijos līdz pat 2008. gadam, tādējādi ilustrējot LZS frakcijas Ikšķiles domē nevarību un nemākulību.

Aicinām domniekus ieklausīties pašu izvēlētajā pirmsvēlēšanu aicinājumā: Laiku, ko vērtēs nākamās paaudzes, veidojam mēs paši – un darām to visi kopā.

Atbildēt

Jūsu komentārs
Lūdzu norādiet savu vārdu