Par Ikšķiles novada kultūras centru 14.augustā diskusija Arhitektu namā

Projekta izstrādātāji birojs “INDIA”, recenzents profesors Jānis Krastiņš, diskusijas vadītājs Jānis Alksnis, ierosinātājs biedrība “Par sakārtotu un laikmetīgu vidi Ikšķilē”.

LATVIJAS ARHITEKTU SAVIENĪBA
PROTOKOLS

Rīgā, 2008. gada 14. augustā plkst. 19.00
Diskusiju vada – J. Alksnis
Protokolē – S. Berga
1. J. Alksnis atklāj diskusiju klubu: aicinu Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Diskusiju klubā apspriest biedrības “Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” (biedrība) ierosinātu tēmu – izvērtēt Ikšķilē organizētā projektu konkursā uzvarējušā biroja “India” izstrādāto skiču projektu Ikšķiles novada kultūras centram. Ierosinājums izteikts vēstulē, kurā īsumā aprakstīta projekta izstrādes gaita, sākot no konkursa līdz šim brīdim. Šajā procesā minētas vairākas nepilnības, juridiskās kļūmes, un to dēļ projekts šobrīd nonācis strupceļā. Vēstulē tiek apgalvots, ka projektu nedrīkst tālāk izstrādāt, jo teritorijai, kurā paredzēta kultūras centra būve, nav izstrādāts detālplānojums, lai precīzu zinātu apbūves parametrus, noteikumus utt. Projekta sakarā rakstītas vairākas vēstules, arī publiski izskanējusi par to informācija, saceļot ažiotāžu, tāpēc piedalīties aicināti gan Ikšķiles novada domes pārstāvji, gan projekta autori, gan biedrības pārstāvji. Manuprāt, pareizi būtu diskusiju veidot tā, ka vispirms dot vārdu arhitektiem, kas zina šo projektu, lai izteiktu savas domas par to, kā patīk konkursa projekts un kā to vērtē no pilsētbūvnieciskā, apjoma, arhitektūras un semantikas viedokļa. LAS lūdza profesionāļiem, kas vēlētos izpētīt projektu dziļāk, sagatavot recenziju – Krastiņa kungs atrada tam laiku. Pēc tam ierosinu dot vārdu biedrības pārstāvjiem, lai formulētu jautājumus Ikšķiles novada domes pārstāvjiem, vaicāt, ko darīt, lai projekts tiktu tālāk realizēts tādā vai savādākā veidā. Aicinu arhitektus izteikties par projektu. Projekta autore Inga Stakione-Līdaka ir gatava atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, nevis pati sākt izklāstīt projekta būtību. Vai kāds arhitekts var izteikt savas domas?
2. V. Neilands (arhitekts): lai autori iepazīstina ar projektu, pēc tam recenzents.
3. J. Krastiņš (arhitekts, projekta recenzents) – diskusijas tēma ir konkrēts projekts, ar ko iepazīstina autors.
4. I. Stakione-Līdaka (arhitekte, būvprojekta vadītāja): nē, saskaņā ar Diskusiju kluba nolikumu, kas publicēts LAS mājas lapā, diskusijas ierosinātājs iepazīstina ar izskatāmo jautājumu. Ierosinātāji nav pat mūs informējuši. Ja viņi ir ierosinājuši, tātad ir kompetenti to darīt. Es klausīšos un papildināšu.
5. N. Ikstena (rakstniece): varbūt varam nestrīdēties par procesuāliem jautājumiem, bet lūgt autoriem – arhitektiem un pašvaldības pārstāvjiem pateikt nelielu ievadu, jo tā vienmēr ir bijusi problēma, mēs – ikšķilieši nekad neesam saņēmuši izklāstu no projekta arhitektiem.
6. R. Bokmelderis (Ikšķiles novada domes Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs): esam pasūtījuši projektu, noslēguši attiecīgu līgumu un saņēmuši darbu. Nesaskatu šeit dziļas problēmas, izņemot par detālplānojumu, bet tas tiks virzīts nākošajā domes sēdē. Ir grupa Ikšķiles iedzīvotāju, kam nav zināmas skaidrības par projektu, varētu uzdot jautājumus projekta autoriem. Šī ir arhitektu diskusija, gribētu dzirdēt arhitektu viedokli, nevis pašvaldības. Pašvaldības uzdevums ir uzcelt kultūras centru ar tiem resursiem, kas mums ir. Bijām izsludinājuši konkursu, kurā visi varēja pieteikties un uzzīmēt labāk. Daudz varam diskutēt par katru fragmentu, bet šodien mums būtu jārunā par visu ēku kopumā. Domes vārdā aicinu diskusijas ierosinātājus izteikt savus komentārus un jautājumus.
7. J. Alksnis: lūdzu tēmas ierosinātājus pateikt, kas neapmierina ikšķiliešus projekta attīstības gaitā.
8. L. Šmits (arhitekts, biedrības biedrs): mums nav neskaidrību, mums viss ir skaidrs. Pirmkārt, mēs, ikšķilieši, esam atvēlējuši pilsētas centrālo daļu gadsimta nozīmīgākās būves projektēšanai, piecu miljonu ēkas projektēšanai un būvniecībai. Apbilstoši tam no  paša sākuma sagaidījām, ka projekts tiks virzīts pietiekoši nozīmīgi un atbildīgi. Negribu iedziļināties, jo divu gadu garumā dažādas ministrijas un citas institūcijas ir skatījušas šo jautājumu un nedomāju, ka tagad LAS ir pa spēkam to atrisināt, bet mēs sagaidījām, ka pirms projektēšanas tas tiks publiski apspriests, sastādīts atbilstošs dokuments – projektēšanas uzdevums, taāu mēs tādu līdz šim brīdim neesam redzējuši. Mēs kā Ikšķiles iedzīvotāji esam ievēlējuši domi. Mums nav juridisku tiesību meklēt projektētājus, apejot mūsu oficiālo pārstāvi – domi, un mēs, to ievērojot, esam griezušies domē vairākkārt, taāu nekorekti noraidīti, tad vērsāmies caur presi, arī netikām uzklausīti.
9. J. Alksnis: kad projekts tika izstrādāts, bija sabiedriskās apspriešanas stadijas. Vai tad programmu nevarēja koriģēt? Vai tad, kad jau arhitekti izstrādāja risinājumus, nevarēja griezties pie viņiem, ja jūs dome neuzklausīja?
10. L. Šmits: nav bijušas izvērstas diskusijas par projektu. Apjoms, ko atradām portālā a4d, bija mazs, nevis pilns apjoms atbilstoši noteikumiem, skiāu projekta apjomam. Ikšķilē nav bijušas nevienas šādas diskusijas, nav dota nekāda iespēja izteikties, mēs tādu prasījām atkārtoti.
11. J. Alksnis: kas vēl ir konflikta pamatā? Tas, ka Ikšķiles novada dome neuzklausīja iedzīvotājus sabiedriskās apspriešanas procedūrā, kas vēl?
12. L. Šmits: vieta nav vienkārša. Tā nav mūsu kaprīze vai untums. Ikšķilei ir vajadzīga kultūras iestāde, bet šīs nesadarbības rezultātā esam ieguvuši absolūti nefunkcionālu un nelietojamu ēku. Nevaru runāt par arhitektūras koptēlu, bet par lietojamību, uzturēšanas izdevumiem, funkcionalitāti. Tā ir nelietojama, dārga. Nevar izdarīt tik lielus ieguldījumus ēkai, kas pēc tam neko nedos.
13. I. Stakione-Līdaka vaicā Ikšķiles novada domes pārstāvjiem: vai tiešām jūs saņēmāt vēstuli no biedrības ar lūgumu rīkot apspriešanu un tā tika noraidīta?
14. J. Rudzītis (Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs): mēs rīkojām metu konkursu, mums bija sabiedriskā apspriešana, diemžēl tajā maz piedalījās, taāu informācija par to bija gan publicēta avīzē, gan mūsu Interneta mājas lapā. Vienīgais mīnus ir tas, ka darba uzdevumā Būvvalde neiedeva teritorijas plānojumu, bet Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija to uzdeva, un mēs to iesākām labot. Bija topogrāfija uz viena zemes gabala, tā kā nekas traģisks nav noticis. Paši zināt, kā tajā laikā Latvijā bija ar arhitektu varēšanu, viņiem bija zelta laiki, bija ļoti aizņemti. Par to, ka šāds projekts tapa, zināja arī Šmita kungs. Konkursā diemžēl piedalījās tikai divi dalībnieki.
15. N. Ikstena: es atvainojos, šis ir piecu miljonu projekts, un mēs kā nodokļu maksātāji par to maksāsim. Pirms diviem gadiem šī apspriešana bija maza rūtiņu burtnīca, kur divi cilvēki atnāca un ierakstīja savu viedokli. Ikšķile ir plaukstoša pilsēta, kurā dzīvo daudz sakarīgu cilvēku, kuriem ir viedoklis par to, ko viņi tur gribētu redzēt. Otrkārt, par vietu nekad netika izsludināta apspriešana. Tā ir vēsturiska vieta, apspriešana par to nekad netika izsludināta. Piecu miljonu projekts ir liels projekts valsts mērogā, ne tikai vienas mazas pašvaldības mērogā, ko tā nespēj pacelt. Jau Šmita kungs teica, ka šai ēkai nav nekāda funkcionāla pamatojuma, tas būs milzīgs nepiepildīts šķūnis, zinot Ikšķiles tuvumu Rīgai. Mēs Ikšķilē nevaram atļauties kultūras kalnu, mēs varam atļauties mazu projektu, omulīgu vietu ar bibliotēku.
16. J. Rudzītis: tā kā esmu domes priekšsēdētājs jau astoņpadsmito gadu, par finansēm man ir priekšstats – esam aprēķinājuši, ka nav jāaizņemas.
17. R. Bokmelderis: aicinu runātājus pieteikties, nosaucot savu vārdu. Ļoti vēlētos šodien dzirdēt arhitektu viedokli.
18. V.Kaprālis (biedrības pārstāvis): esmu priecīgs, ka Ikšķilē mums būs kultūras centrs, bet, kad redzēju, kā projekts tālāk virzās, sāku domāt, ka Ikšķilei kādreiz bija vēsturiskais centrs, patreiz šāda centra nav. Redzam, ka mums ir estrāde, tajā mākslīgi tiek iesēdināts šāds projekts, blakus stadions. Kur šim objektam apkārt būs infrastruktūra? Ikšķiles centra apbūve, kā tas viss Ikšķilē saiet kopā, par automašīnām arī jāpadomā. Vai tieši šajā vietā, kur jau ir estrāde, kāpēc to jaukt? Es zinu, ka iepriekš jau ir bijis projekts, kas tur notika? Vajadzētu uzlabot esošo estrādi, bet šai ēkai domāt citu vietu.
19. J. Alksnis: mans personīgais viedoklis – aizbraucot uz Ikšķilu, redzot piebraukšanas ceļu un iztēlē iedomājoties tur Ikšķilei nozīmīgu ēku, varu pateikt, ka man novietne patīk. Apstaigājot šo vietu un redzot estrādi, kurā nekas nenotiek un sētnieks gāž sadzīves atkritumus pāri malai uz to vietu, ko jūs saucat par senleju, man liekas, ka tos 9.6 m kompensēs, lai tur varētu uzlikt jauno estrādi.
J. Alksnis dod vārdu recenzentam Jānim Krastiņam.
20. J. Krastiņš: atkāpe – tas viss sākās ar vēstuli LAS valdei š.g. jūnija vai jūlija sākumā. LAS valde nolēma reaģēt un lūdza mani, jo es to vietu nedaudz pazīstu. Vieta ir ļoti sarežģīta. Uzņēmos darbu, pēc tam parādījās vairākas autoru vēstules, kas apšaubīja manu kompetenci, norādot, ka jāuzaicina ne tikai Krastiņš, bet arī kāds arhitektūras speciālists, tomēr atļāvos iepazīties ar projektu. Tagad esmu saņēmis vēstules, kas apšauba manu kā recenzenta ētiku, bet par to nerunāsim, tas nav diskusiju kluba temats, jo tādā veidā nenonāksim pie rezultāta. Aicinu runāt profesionāli par projektu. Kad jau biju gandrīz iepazinies ar visu projektu, parādījās daži papildus materiāli, ko autori iesūtīja. Tie mani nomierināja, jo sapratu, ka bez paskaidrojuma teksta, kas nebija manā rīcībā, esmu pareizi uztvēris un neesmu savos konstatējumos kļūdījies.
Pirmkārt, gribētu sākt ar pilsētbūvniecisko situāciju. Tiktāl projekta autoriem ir taisnība, iebraucot Ikšķilē, kas tad ir sabiedriskais centrs, tur ir kultūras nams, kāds cits objekts var atrasties šajā vietā? Tur ir skola, tur pat aiz stūra ir pašvaldības ēka. Tur ir kultūras nams, kāds nu tas ir, tāds ir, tā arhitektūru nevar vērtēt profesionāli, bet cilvēki to ir radījuši savām rokām un zināmai cieņai pret to ir jābūt. Šajā gadījumā tas paliek absolūti indiferenti. Kas notiks šajā vietā? Blakus ir skola. Ir jābūt principiāli citam risinājumam, nevar vienkārši pieņemt, ka te mums ir zemes gabals, un mēģināt iemānīt kaut ko iekšā. (J. Krastiņš rāda skici ar priekšlikumu vienam no iespējamiem detaļplānojumiem). Tas gan neattiecas uz tēmu, bet ieraudzīt šajā vietā, kas blīvi apaugusi ar kokiem, stadionu, tas ir pārpratums. Šodien stadionus ar daudz skatītāju vietām būvē ārpus pilsētas, pat ārpus pilsētas robežām. Šeit nav nekādas piekļūšanas.
21. R. Bokmelderis: tas ir skolas sporta stadions.
22. J. Krastiņš: skolai nav vajadzīgs 400 metru skrejceļš.
23. R. Bokmelderis: tur ir 200 metru, lūdzu, paskatieties uzmanīgi detālplānā.
24. J. Krastiņš: tiek piedāvāts esošās estrādes vietā uzbūvēt jaunu celtni, pašreizējā ir nolaista, tur nekas nenotiek. Arguments, ka tā ir tik tālu nolaista un tās vietā vajag kaut ko citu, neiztur kritiku. Mežaparkā vienu brīdi arī solījās viss sabrukt. Pašvaldības pienākums ir rūpēties, lai tas nebūtu nolaists. Nelaime ir tā, ka šajā pašā vietā tiek piedāvāta jauna estrāde. Papētīju augstuma atzīmes. Skatītāju vietām vajadzīgs zināms kāpums, projektā piedāvāts 31 m, bet pašlaik esošā horizontāle jau ir 34 m, t.i. 3 m augstāka. Tas nozīmē, ka jaunā estrāde tiek ieraksta pašreizējā reljefā pa 3 m, un autori paši raksta 9.5 m pāri esošās senleja nogāzei. Iedomājoties, ka 3 m norok un pēc tam 10 m uzber visam klāt, škiet, ka tāda iejaukšanas dabas vidē ir dīvaina, tas būtu barbarisms pret vidi. Jautājums, vai tas ir nepieciešams. Tiktāl par pilsētbūvniecisko vidi. Tas ir ārkārtīgi tuvredzīgs skats nākotnē no pilsētbūvniecības viedokļa.
Tālāk pati ēka. Cokolstāvs, kur var nokļūt publiskajā bibliotēkā. Visā neiedziļināšos. Saņēmu arī projektu autoru atbildes, kurās īsumā bija teikts tā – Krastiņš saka, ka tas ir subjektīvi, bet es saku, ka labi.
25. I. Stakione-Līdaka: tā nav taisnība, Krastiņa kungs, ko jūs tagad sakāt.
26. J. Krastiņš: man ir līdzi izdruka.
27. I. Stakione-Līdaka: lūdzu pabeidziet, es pēc tam.
28.  J. Krastiņš: par cokolstāvu, no tā var nokļūt publiskajā bibliotēkā un uz estrādi. No šīs pašas vietas, kur publiski iet uz estrādi, ir arī visas piegādes zonas kultūras namam. Sīkāk nerunāšu par platībām un to, kā telpas ir sagrupētas, tikai pateikšu, ka šeit ir paredzēts tikai viens lifts ēkā. Lai piegādātu inventāru, ir divas iespējas (J. Krastiņš rāda planšeti), vienas durvis ved uz darbnīcu, otras – uz noliktavu. Ja atbrauc uz koncertu ar lielāku mūzikas instrumentu, ir jāšķērso darbnīca vai noliktava. Zig-zag ceļš. Autoru iebilde pret šo recenziju bija, ka ir tikai viens 90 grādu pagrieziens, es saskaitīju trīs (J. Krastiņš rāda planšeti). Ilgi domāju par tranšeju, vai tā būtu piegādei, izrādās, ka tā ir fiziskā iespēja iekļūt ēkā cilvēkiem, kas pārvietojas ratiņkrēslos. Izbrauc pa tranšeju, un tad ir iespēja caur kopēju liftu uzbraukt augšā. Vēl par sabiedriskajām tualetēm. Invalīdi tajās var nokļūt tikai tad, ja brauc garām publiskajām kabīnēm. Projekta autori apgalvo, ka visā Eiropā un Amerikā tas ir atzīts risinājums. Parasti esam pieraduši redzēt, ka šiem cilvēkiem ir priekšrocības.
Galvenais stāvs, kad nonākam iekšā. Arhitektūru katrs vērtē subjektīvi, bet man likās kompozicionāli ārkārtīgi neveikls un neveiksmīgs risinājums ieejas zonai. Otrs līmenis ir zemāk, šeit atrodas Informācijas centrs, kases, garderobe – jākāpj lejā, jākāpj augšā. Ir jau teikts, ka būšot stikla siena, bet tas nav būtiskākais. Nonākam lielajā priekštelpā, un pats dīvainākais, lai nokļūtu lielajā skatītāju zālē jānāk no šīs puses (J. Krastiņš rāda planšeti). Lielā starptelpa pēc autora teiktā esot skaņas izolācijai. Zālē var nokļūt no skatuves puses, un, lai nokļūtu uz balkona, jāiet cauri visai zālei – šādu risinājumu redzu pirmo reizi. Ir vienas evakuācijas kāpnes. Tā ir elementāra loģika, ka no vienas puses iet uz skatuvi, no otras nāk zālē skatītāji.
Par zāli – tā ir ārkārtīgi pārsteidzoša. Plakaniem griestiem, relatīvi zema, redzēju arī tehnisko projektu. Balkonā acīmredzams, ka no pirmās rindas redz, bet no pārējām neredz. Ja ir tāds pats kāpums zālē un tik pat lēzens balkonā, tā ir elementāra loģika, tur nav ko diskutēt. Autori apgalvo, ka no visām vietām redz.
Tik tālu par šo stāvu. Tad mums priekšā ir liela telpa, samērā interesanta, ko autori nez kāpēc sauc par ātriju. Pa to uzkāpjot augšā, nonāk izstāžu zālē, tad ir dažādās mēģinājumu, pulciņu un laulības telpas. Tās ir telpas, kuras izmanto ievērojami biežāk, nekā skatītāju zāli, tās parasti neizvieto no ēkas ieejas visattālinātākajā vietā. Autori saka, ka arhitektūra būšot tik interesanta, ka būs emocionāls pārdzīvojums, radošas emocijas. Nerunāšu, bet ir daudz izgaismojuma problēmu. Arī akustiski – šāda zāle ar plakaniem griestiem, tur taāu nav vietas lai piekārtu akustiskos vairogus, es paredzu, ka tur akustika būs apšaubāma. Arī pati skatuve, absolūti izslēdz iespēju tur spēlēt teātri. Ja tā ir tikai skatītāju zāle ar estrādi, tad nav vajadzīga tik loti dziļa skatuve.
Vēl otrajā stāvā, lai iegrieztos izstāžu zālē, jāiziet cauri vēl vairākām zālēm ar skaistiem nosaukumiem – Spoguļzāle, Tradīciju zāle, un, kad ieiet zālē iekšā, tad kā baznīcā galā ir logi. Dabiskā apgaismojuma apstākļos gaisma spiež acīs, autori saka, ka tos ar žalūzijām aiztaisīs ciet. Pats interesantākais bija, ka otrajā stāvā ir tehniskās telpas, sākumā nevarēju saprast, bet autori paskaidroja. Tur būs vēdināšanas iekārtas aiz stikla sienas, autori saka, ka tas būs spoguļstikls, tam cauri neredzēs. Kā var iekļūt telpā, kur izvietots inženiertehniskais aprīkojums? Viena iespēja ir caur lūku grīdā, otra – caur jumtu. Līdz tam es neaizdomājos, ka caur jumtu var nodrošināt piekļuvi tehniskajām telpām. Sīkāk nepieskaršos celtnes arhitektoniski mākslinieciskajam veidolam, jo tas vienmēr būs subjektīvi.
29. J. Alksnis: vajadzīga toleranta sasaiste ar esošo kultūras namu. Runājot ar projekta autoriem, konkursa metu priekšlikumā ir bijusi sasaiste ar veco ēku, tika prasīts to nodrošināt, viņi tādu ir veidojuši, bet pēc konkursa izrādījies, ka laikam zemes plāni bijuši nepareizi, tur ir divas juridiskas vienības, tāpēc ir koriģēts un sasaiste izņemta.
30. R. Bokmelderis: tā ir sabiedriska ēka, pieder biedrībai, tā nepieder domei.
31. J. Krastiņš: tā ir sabiedriska ēka, kas pieder biedrībai. Ja jūs – pašvaldības cilvēki atbildat, ka tā nepieder domei, tas nav jūsu privātīpašums, tas ir sabiedriskais īpašums. Ja jūs atbildat, ka tas nepieder domei, tad kā vispār iespējama pilsētplānošana kā disciplīna? Manās rokas nonāca daži dokumenti, kur viņi ir piedāvājuši sadarbību, arī ministrijās vēstulē ir prasība pēc šādas sadarbības.
32. N. Ikstena: vairāku gadu garumā ir bijuši biedrības sadarbības piedāvājumi  atjaunot veco kultūras namu, kas ir totāli noraidīti no domes puses. Ir bijuši ēkas projekti, jo mūsu ideja ir tāda, ka varam saglabāt esošo ainavu un veco kultūras namu, kas nav arhitektūras pērle, bet ko var atjaunot ar mūsdienīgām metodēm, radot nelielu, bet brīnišķīgu vietu Ikšķilē, kur cilvēkiem baudīt kultūru un kur būs bibliotēka. Es esmu strādājusi pie Ventspils Rakstnieku mājas. Ja mēs Ventspilī vecajā rātsnamā uzcēlām rakstnieku māju,  kur brauc rakstnieki no visas pasaules, par 500 tūkstošiem, tad jūs piedāvājat uzcelt Ikšķilē kultūras kluci par 5 miljoniem. Šeit pat neviens nerunā par Zanes Karpovas un viņas tēva saistību, šeit runā, ka šis projekts neiederas ainavā, tas nav funkcionāls, tas ir ārkārtīgi dārgs. Mēs to negribam un cīnīsimies pret to visiem spēkiem.
33. J. Alksnis: cik biedru ir jūsu biedrībā?
34. N. Ikstena: es neesmu biedrības biedre.
35. E. Zēģele (Ikšķiles kultūras biedrības priekšsēdētāja): vēlos paskaidrot par skici, kurā bija jaunais kultūras nams savienots ar veco biedrības namu. Man bija privāta saruna ar Rudzīša kungu (Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs), kurā viņš prasīja, vai pastāv iespēja veidot kopīgu kultūras namu un jauno piebūvēt pie vecā. Es teicu – jā. Apmēram pēc mēneša es tiku uzaicināta uz domes sēdi, kur parāda jaunu projektu, manā priekšā tiek nolikti dokumenti, kur projektētāji uzrakstījuši, ka veco Kultūras biedrības namu plānots nojaukt. Es tam nepiekritu.
36. R. Bokmelderis: tie ir meli, vai Jums ir tāds dokuments?
37. J. Rudzītis: par mājas saistību ar biedrības namu – mēs to bijām uzmērījuši, Zēģeles kundze to atļāva.
38. E. Zēģele: jā, es atļāvu uzmērīt, bet nevis nojaukt.
(Vairāki runātāji sāk runāt vienlaikus.)
39. J. Alksnis: šeit neizskatīsim jūsu juridiskās nianses, redzu, ka neesam spējīgi runāt profesionāli par ēkas arhitektūru. Varu piekrist Krastiņa kungam, kurš vēlējās sarunu ievirzīt pareizā gultnē, jo šovakar atrodamies Latvijas Arhitektu savienībā. Neesam spējīgi runāt par ēkas arhitektūru, jo profesionāļi arhitekti neizsakās. Vēlos dot jaunu uzstādījumu diskusijai. Krastiņa kungs jau teica – mēs katrs lietas un formas uztveram emocionāli un subjektīvi. Manuprāt, semantiski ēkas apjoms ir skaidrs, neiedziļinoties jūsu savstarpējās nesaskaņas par vietas izvēli, es redzu šeit kultūras celtni, bet mēs nevaram diskutēt par arhitektūru, jo ikšķilieši ir pret ēku šeit vispār.
40. N. Ikstena: mēs neesam pret ēku vispār.
41. L. Driķe (ikšķiliete): esmu ikšķiliete kopš 1978. gada. Esmu tā otrā, kas parakstījusies kladē (sabiedriskā apspriešana), lai gan es atceros, ka tur bija vairāk parakstījušies. Esmu redzējusi projektu, man bija tāda iespēja, es nebiju nekādā ziņā izņēmums. Es projektā saskatīju tieši funkcionālo iespēju Ikšķiles kultūras attīstībai. Šodien, klausoties kompetenta arhitekta vērtējumu, sapratu, ka laikam esmu dziļi  kļūdījusies, tāpat kā visi pārējie, kas teica, ka nu mums beidzot Ikšķilē būs viena moderna, visām vajadzībām paredzēta kultūras māja. Ikšķilē vēl aizvien viedokļi ir dažādi, ir kas noliedz, ir kas atbalsta. Vēl maza nianse par terminu Ikšķiles senkrasts –  diemžēl tas tika pārveidots, būvējot pašreizējo estrādi 80. gadu sākumā.
42. J. Alksnis: diskusija ir tāpēc, ka ir noticis konkurss, kurā arhitekti izpaudušies un grib šeit uzprojektēt ēku, bet tas ir nonācis strupceļā, jo pašvaldībai un pilsētas iedzīvotajiem ir dialoga trūkums, nav noskaidrota programma, nav noskaidrotas vēlmēs. Nezinu, kā var atrisināt šīs domstarpības. Lūdzu projekta autorus kaut ko teikt par funkcionālo risinājumu, lūdzu īsu komentāru.
43. I. Stakione-Līdaka: šobrīd esmu atbildīga par to, lai atspēkotu Krastiņa kunga apgalvojumus, no kuriem daļa ir subjektīvi, daļa ir diskutējami. Ceru, ka Krastiņa kungs apzinās, ka ar savu recenziju, kura ir arī publiskota, savā ziņā mūsu darbu ir novērtējis kā pilnīgi nekam nederīgu. Esat publiskojis savu recenziju, bet sākumā neesat pat uzrādījis, kādus materiālus izskatījāt. Par novietojumu – tas ir domes kompetencē izlemt varam vai nē jauno ēku bloķēt pie esošās ēkas. Par to, ka pilnībā tiek iznīcināts reljefs, visu norokot trīs metru dziļumā – tas ir aplams apgalvojums, tehniskajā projektā ir redzams, kur tiek, kur netiek mainīts. Ja jūs papētītu projekta materiālus, jūs redzētu, ka visā kalnā tiek mainīts tikai mazs gabals un tikai tāpēc, lai varētu izvietot jaunas sēdvietas. Kā jūs tikko dzirdējāt, arī šobrīd reljefs tur jau ir mainīts. Neviens neko brutāli tur netaisās nošķūrēt trīs metru dziļumā. Runājot par plānojumu, jāpiemin šī tranšeja, kas domāta ratiņkrēslu ieejai – tas ir aplami, ratiņkrēslu lietotāji var nokļūt ēkā pa centrālo ieeju tāpat, kā visi pārējie, viņi netiek diskriminēti, pēc tam pa liftu var nokļūt tālāk. Runājot par tualetēm, jūs recenzijā neesat norādījis ne, kādus materiālus esat izmantojis, ne, kādu metodisko literatūru, ne, kādu pieredzi. Mēs, izstrādājot projektu, esam izmantojuši Latvijas standartus, Latvijas būvnormatīvus, arī Apeirons izdevumus, kur viņi paši rekomendē, ka negrib, lai viņiem būtu atsevišķas tualetes, viņi vēlas iet uz tualeti turpat, kur  visi pārējie, ko mēs arī ņēmām vērā. Par zāli – akustiskā slūža ir šeit (rāda planšeti), šeit ir mazā zāle, kuru lielos pasākumos var izmantot kā pulcēšanās vietu. Projektā pašlaik nav izstrādāts detalizēti, kā skatuve funkcionēs, skatuves muti var izstrādāt tādu, kā nepieciešams, arī visas vajadzīgās kabatas. Zāle nav projektēta teātrim, tāds arī nebija uzstādījums. Visa ēka kopumā ir projektēta tā, lai būtu ērta tiem ļoti daudzajiem kolektīviem, pulciņiem un pārējiem, kas to varēs izmantot, nevis dažiem, kas iekļūst pa dienesta ieeju. Šī ēka ir domāta iedzīvotājiem. Visi ienāk pa vienām durvīm, visi bauda, visi var ieiet lielajā zālē, visi var nokļūt otrajā stāvā. Ēka veidota tā, lai kaut no viena punkta, visi varētu baudīt skaisto skatu. Par to, ka balkonā nevares neko redzēt, mēs kā būvprojekta izstrādātāji uzņemamies atbildību, ka tur varēs redzēt.
44. E. Zēģele: kurās telpās nodarbosies deju kolektīvi?
45. I. Stakione-Līdaka: Spoguļzālē.
46. E. Zēģele: vai tur blakus ir dušas telpas, vai tur blakus ir ģērbtuve, kur izvietot skapīšus 32 cilvēkiem?
47. I. Stakione-Līdaka: pirmkārt, mēs izpildījām pasūtītāja programmu, otrkārt, visā projektēšanas gaitā ļoti daudz diskutējām ar kultūras darbiniekiem, notika sapulces, kas fiksētas rakstiski, nekādus risinājumus paši neizdomājām.
48. J. Alksnis: vai kultūras darbinieki aptaujāja savas pilsētas kolektīvus, lai uzzinātu, ko tie vēlas?
49. Dz. Čudare (kultūras darba koordinatore Ikšķiles novada domē): strādāju Ikšķiles domē par kultūras darba koordinatoru, strādāju astoņus mēnešus, bet mani direktors pieaicināja jau tad, kad tika izstrādāts projekts, ļoti daudz tika diskutēts, arī ar Ogres, Liepājas un Jelgavas rajona kultūras darbiniekiem, lai dotu arhitektiem uzdevumu. Esmu arī dejotāja 40 gadus un varu pateikt, ka ir ļoti labi, ja ir skapīši, bet dejotāji tos neizmanto.
50. E. Zēģele: ja skapīši ir, tad izmanto. Ja mēs gribam būvēt vecu lauku kultūras namu, tad, protams, ka nē.
51. N. Ikstena: kā tas nākas, ka Ikšķilē dzīvo daudz rakstnieku, mākslinieku, arhitektu, kam ir profesionāls viedoklis un kam nav vienaldzīga Ikšķiles nākotne, kas vēlas saglabāt šo ainavu un jaunu kultūras namu, bet, kas ir pret šo projektu, tika vākti paraksti, bet jūs aptaujājāt Jelgavas kultūras darbiniekus? Mēs iepriekš jūs vaigā neesam redzējuši un šodien uzzinām, ka jūs esat Ikšķiles kultūras nodaļas vadītāja, tā nav mūsu problēma, tā ir jūsu problēma.
52. J. Alksnis: šīs problēmas nav saistītas ar projektu.
53. D. Gauds (arhitektūras students): man liekas dīvaini, ja recenzents vērtējis un analizējis konkursa planšetes piedāvājumu.
54. J. Alksnis: nē, tā nav.
55. D. Gauds: skaidrs, gribēju teikt, ka parasti tehniskās problēmas risina darba gaitā, jo lielos projektus tās parasti ir daudz un dažādas, tāpēc uzreiz nevar teikt, ka projekts ir slikts.
56. I. Stakione-Līdaka: vai jums bija tehniskais projekts, ko jūs redzējāt, Krastiņa kungs?
57. J. Krastiņš: kad biju jau ieguldījis lielu darbu, izpētot materiālus, man piezvanīja Laimonis Šmits un jautāja, cik tālu esmu ticis, teica, ka tagad ieguvuši arī tehnisko projektu. Es konstatēju, ka tas būtiski neatšķiras no tiem materiāliem, tikai daži aplami grafiki daudzos griezumos utt., pārbaudīju vairākas kvadratūras, sakrita pa kvadrātmetru daļām. Šeit nav tā, ka runājam par vienu, bet tehniskais projekts ir kaut kas cits.
58. I. Stakione-Līdaka: ja jūs būtu redzējis tehnisko projektu, tad ir aplams apgalvojums, ka ir plakani griesti. Pašlaik izstrādā projektu divām zālēm ar visām no tā izrietošajām sekām.
59. J. Alksnis: ja Ikšķiles pašvaldība pasūta kultūras centra projektu un pašvaldībai ir tāda plaisa ar iedzīvotājiem, ka tie pat nezina gada garumā, kurš cilvēks pašvaldībā atbild par kultūras jautājumiem, nav viņu redzējuši, tad kāda var būt diskusija par to, kas ir vajadzīgs ikšķiliešiem utt.? Arhitektam vienmēr ir grūti strādāt pie tik nopietnas programmas, ja pasūtītājs ir inerts. Pasūtītājam ir jāiesaistās, jālīdzdarbojas, jāapzina vajadzības. Te nevar vainot arhitektu. Vai jūs situācijā, kad jutāt, ka jūsos neviens neklausījās, vērsāties, meklējat kontaktu ar projektētājiem?
60. V. Neilands: es gribu runāt par arhitektūru.
61. M. Avota (biedrības „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” valdes priekšsēdētāja): vērsāmies pie pašvaldības ar daudzām vēstulēm, nevis pie projektētāja, jo mēs esam iedzīvotāji un mums ir saikne ar pašvaldību. Mēs pusslepus uzzinājām, ka bez sabiedriskās apspriešanas ir mainīta vietas izvēle. Juzdami, ka mums ir ignorance, dibinājām biedrību ar šādu nosaukumu sevis aizstāvēšanai, tāpēc tikai tagad. Kā mēs varam kontaktēties ar arhitektiem, ja mēs nezinājām, ka top šāds projekts?
62. N. Ikstena: ja jūs gribējāt profesionālu diskusiju, tad jau pirms gada šāda diskusija bija jūsu profesionālajā arhitektu portālā, to joprojām var izlasīt Internetā. Profesionāla diskusija neizslēdz šo diskusiju, kad pasūtītājam nav nekādas daļas gar sabiedrības viedokli. Ja arhitektu birojs vēlas realizēt projektu bez sabiedrības atbalsta, tad ir arī jautājums par šī arhitektu biroja kompetenci un profesionalitāti.
63. R. Bokmelderis: paldies Krastiņa kungam par slēdzienu. Domāju, ka tas ir profesionāls un par jautājumiem varētu runāt, bet gribu atgādināt, ka pašvaldība kā pasūtītājs nevarēja mūžīgi mīcīties uz vietas. Mums diemžēl ir vienīgais kultūras nams Latvijas valstī, kas savā laikā, pateicoties Ikšķiles novada domes ļoti pozitīvajai attieksmei, tika atgriezts atjaunotajai biedrībai. Mums bija sadarbības līgums.
(Runātājs tiek pārtraukts.)
64. E. Zēģele: septiņu gadu laikā, kamēr bija sadarbības līgums………..
(Vairāki diskusijas dalībnieki sāk runāt vienlaicīgi. Diskusijas vadītājs aicina     ievērot kārtību.)
65. R. Bokmelderis: jā, naglu neiesitām, jo neizdevās tikt iekšā kultūras namā, bet apkuri un elektrību mēs maksājam. Jums kā profesionāļiem jāsaprot, ka šeit nav konflikta starp Ikšķiles iedzīvotājiem, šeit ir iniciēts konflikts starp kultūras biedrību un pašvaldību. Mēs pārstāvam arī iedzīvotājus, kas dzīvo Tīnūžos, Ozolniekos, kas dzīvo daudzdzīvokļu namos. Mūsu kā pasūtītāja uzdevums ir pēc iespējas ātrāk iet uz priekšu. Bija diskusija, ar kultūras darbiniekiem tika izrunāts, kur atradīsies telpas u.c. jautājumi. Tas, ka diskusija vienā brīdī pārtrūka, tā ir abu pušu problēma. Esam atvērti diskusijai ar Ikšķiles novada kultūras biedrību. Mīļā kultūras biedrība, mīļie cilvēki, nāksim un strādāsim kopā, risināsim, nevis vāksim parakstus! Es Ikšķilē dzīvoju kopš 1979. gada, es redzēju, kā to estrādi būvē. Ikšķilieši, ko jūs te darāt?
66. J. Alksnis: arhitekti vēlas izteikties par projektu, aicinu to uzklausīt.
67. V. Neilands (arhitekts): izbrīnu rada kārtējā sapulce, kas notiek arhitektu namā, taāu ir pašvaldības attiecību kārtošana. Bet, ja visam par katalizatoru kalpo viens projekts, tad paldies, ka jūs atnācāt uz Arhitektu savienību un paprasījāt padomu, un žēl, ka to neizdarīja paši arhitekti, bet biedrība.
Pašā sākumā jau pieļautas kļūdas, un viss patreizējais kašķis ir tikai sekas. Kādas bija prasības? Sanāca kabinetā un uzrakstīja. Kādu konkursu var sarīkot, ja ir divi projekti? Tas nav konkurss, kamēr nav vismaz pieci projekti. Pēc divām planšetēm nevar izvērtēt projektu, neesat jūs tādi profesionāļi. Jau pašā sākumā viss salaists grīstē. Izbrīnu rada tas, ka visā dalību ņem paši arhitekti.
Cienījamais recenzents par pašu arhitektūru arī nerunā, viņš runā par plānojumu u.c., par problēmām, kas var rasties, bet visa pamatā ir arhitektūra. Ja būtu izcils projekts, tad te neviens nerunātu, arī ne par radu būšanu, bet nav izcils projekts. Arhitekts nes atbildību tikai par 25% no projekta. 75% ir pasūtītāja atbildība. Pasūtītājs nosaka programmu, vajadzības un atbild ar savu parakstu un reputāciju. Par projektu – atbaidošs, kroplīgs. Paskatieties kaut vai – divas galvenās ielas, bet kur ir ielas fasāde?
68. J. Alksnis: vai ir vēl arhitekti, kas vēlas izteikties?
69. Z. Šmita (arhitekte): neesmu biedrības biedrs vai cilvēks, kas ir principiāli pret projektu, bet esmu sekojusi līdzi šim projektam, sākot no skiāu projekta, beidzot līdz šai diskusijai. Uzklausot autorus, rodas jautājums – ja jūs sakāt, ka esat vadījušies no prasībām, ko dome izstrādājusi sadarbībā ar visām organizācijām, pulciņiem utt., tad kā pēc tik labi sagatavota materiāla, ir tapis plānojums, tik liela ēka tikai ar vienu liftu, kur vienlaicīgi pārvietos visi – dekorācijas, cilvēki ratiņkrēslos, mātes ar bērniem? Kāpēc tik daudz telpu ir caurstaigājamas? Kas tās par caurstaigājamām pulciņu nodarbību telpām? Grūti iedomāties, kā vienlaicīgi var notikt izstāde, nodarbības dejotājiem un tēlotāja māksla?
70. J. Alksnis: neatceros precīzi, bet vienā no atklātajām vēstulēm paši projekta autori pieminēja faktu par zemas kvalitātes konkursiem, tā ir vispārēja problēma, kā celt konkursu līmeni. Varu piekrist Neilanda kungam, ka tas ir zemā kvalitātē noorganizēts konkurss. Tagad visi mēs esam situācijas ķīlnieki. Ne dome, ne iedzīvotāji nav pienācīgā efektivitātē vērsušies pie projektētāja, lai projektēšanas stadijā novērstu trūkumus.
71. N. Ikstena: mēs vērsāmies pirms pusotra gada, mēs par to jau runājām.
72. R. Bokmelderis: sakiet, lūdzu, kad izsludinājām konkursu, kāpēc tik maz arhitektu piedalījās? Informācija bija Iepirkumu uzraudzības birojā un citviet.
73. V. Neilands: par jūsu konkursu uzzinājām pēc fakta.
74. N. Ikstena: cienījamais sapulces vadītāj, gribu vērst jūsu uzmanību, ka šis ir tas retais gadījums, kad sapulces emocionālais un profesionālais fons sakrīt, no tā arī izdarīsim secinājumus.
75. P. Bajārs (arhitekts, SIA „India” valdes priekšsēdētājs): mēs sazināmies tikai ar preses palīdzību, es nekad jūs neesmu redzējis ar ieteikumiem savā birojā. Neilanda kungam par konkursiem varu atgādināt, ka arī Mežaparka estrādei bija trīs konkursi, tikai trešajā bija 17 darbi.
(Vairāki diskusijas dalībnieki sāk runāt vienlaicīgi.)
76.  R. Bokmelderis: mēs varam arī neuzcelt.
77. N. Ikstena: priekšlikums – dome nokārto savas saistības ar SIA „India”, dome atrod vienošanās ceļu par kultūras biedrībai piederošo zemi un veco ēku un izsludina jaunu konkursu, ņemot vērā šī projekta tik pretrunīgo sabiedrības attieksmi un profesionālo vērtējumu, iet tiesisko ceļu.
78. J. Alksnis: konkursa nolikumā parasti iestrādā, cik jābūt iesniegtiem darbiem, lai konkursu uzskatītu par notikušu. Man ir jautājums par minimālo darbu skaitu, ko vajadzēja iesniegt.
79. V. Neilands: konkurss noslēdzies veiksmīgi, ja visi to grib būvēt.
80. J. Alksnis: ierosinu šo jautājumu un diskusiju protokolu izskatīt atsevišķi sasauktā LAS valdes sēdē, iespējams tad nonāktu pie kāda rezultāta, jo, manuprāt, projektētāji nav vainīgi pie šīs situācijas, viņi ir izdarījušo, ko spējuši. Šovakar nevaru uzņemties atbildību sagatavot rezolūciju, apkopojot trīs viedokļus. Jautājumu jāizskata valdes sēdē, jāizdomā, kā rīkoties, lai visu intereses tiek ievērotas.
81. J. Krastiņš: nākamā valdes sēde paredzēta 27. augustā. Diskusiju klubs varētu pieņemt rezolūciju, ko valde apstiprina. Jābūt rezolūcijai, ko iesaka cilvēku kopums.
82. L. Belēviāa (arhitekte): LAS diskusijā mēs runājam par projektu, bet ļoti daudz klātesošo nav arhitekti, vai šobrīd varam, balsojot vai piekrītot vairākumam, zināt Latvijas arhitektu viedokli?
83. J. Alksnis: lūdzu, izsludināsim a4d izteikt viedokļus.
84. V. Neilands: nevajag rezolūcijas, visi guva atziņas, arī dome. Ja dome vēlas, lai tiek ievēlēta pēc gada, var izdarīt secinājumus.
85. J. Krastiņš: vajadzētu pieņemt rezolūciju, ko pēc tam varētu apstiprināt valde un sagatavot atbildi uz saņemto vēstuli. Šeit ir klātesošie, kas ieinteresēti par šo jautājumu. Valdi ir ievēlējuši LAS arhitekti.
86. P. Bajārs: lai tad valdei veicas ar lēmumiem, pirms gada bija diskusija par konkursiem, speciāli pārlasīju valdes sēdes protokolu, bet problēma nekur nav pazudusi.
87. R. Bokmelderis: pirms gada mums bija diskusija ar SIA „India” par projektēšanas izmaksām, bija LAS ieteikumi par ieteicamajām cenām. Pēc tam laikrakstā „Diena” un citur parādās informācija, ka tādi nemaz nevarēja būt. Kam jūsu valdes lēmums būs saistošs? Visiem Latvijas arhitektiem, pašvaldībai, birojam „India”, biedrībai?
88. J. Alksnis: jūs esat nākuši prasīt mums padomu, un mēs jums atbildēsim. Jums tas būs saistošs, nevienam citam.
89. R. Bokmelderis: pašvaldība darbojas Latvijas Republikas likumdošanā noteiktā kārtībā.
90. J. Krastiņš: vai jūsu jautājums bija, vai LAS regulē projektēšanas izmaksas? Nē, neregulē un pat nedrīkst. Pirms gada bija kopsapulce par to.
91. R. Bokmelderis: ja LAS valdes lēmumā pasaka, ka „India” projekts ir slikts, mēs tad domes lēmumā pasakām, ka sludinām jaunu konkursu, un viss notiks vēl 4-5 gadus vēlāk. Kam LAS lēmums būs saistošs – mums? Mums jau ir konkurss par būvniecību, to uzrauga arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kuras lēmumi mums arī būs saistoši. Ja jūsu lēmums būs pretrunā par ministrijas lēmumu……
(Vairāki diskusijas dalībnieki sāk runāt vienlaicīgi.)
92. J. Alksnis: jūs prasījāt mūsu profesionālo viedokli, nevis saistību ar visādiem Ministru Kabineta noteikumiem.
93. E. Treimanis (arhitekts): esmu pieminētās valdes loceklis. Domāju, ka diskusija par lēmumiem ir pilnīgi nevajadzīga, jo diskusija nav lēmējorgāns nevienā veidā, tikai iespēja apmainīties ar domām un izdiskutēt jautājumus. Šajā gadījumā ir pat liela nepieciešamība, jo var redzēt, ka lieta nav skaidra, kurš te ir īstais pasūtītājs. Domāju, ka vajag apturēt visu un izdiskutēt pēc iespējas vairāk, kur un ko te grib būvēt un par kādu naudu, jo arhitektūras kvalitāte nav izmērāms jēdziens, tā darbojas saskaņā ar to, kam tas domāts, kā uz to raugās pasūtītājs, cik apmierināta ir sabiedrība. Runājot par projektu, es personīgi neesmu aizstāvis tam, ka izsaka paviršus viedokļus. Projekts sākas ar ideju, tas ir process, un noslēdzas ar būvi. Par to, kas uzzīmēts, ne vienmēr var teikt – pareizi vai nepareizi. Ir lietas, ko var uzlabot, bet jau no paša sākuma ir jābūt skaidrībai, kas ir tas labais projektā, kāda ir būtība un kāpēc esam gatavai piedot tam trūkumus. Man personīgi nav skaidrs, kas tur ir domāts, es neredzu. Ja man pasaka „kultūras kalns”, tad man, atvainojiet, tas neizsaka pilnīgi neko. Varu novēlēt turpināt diskusiju, taisīt jaunus projektus, izteikt domas. Domāju, ka LAS valde nevar pieņemt rezolūciju, kas būtu kādam saistoša, bet var darīt zināmu sabiedrībai, ka ir notikusi diskusija un izteikti tādi un tādi viedokļi, kas lielā vairumā bijuši kritiski. Ko darīt tālāk, tas jādomā cilvēkiem, ka te iesaistīti.
94. V. Vīnbergs (arhitekts): par to, kas ir vai nav saistošs LAS un tās valdei. LAS nodarbojas arī ar sertifikāciju, pagaidām nē, bet cerams, ka rudenī atsāks. Valde var ierosināt izskatīt jautājumu Sertificēšanas komisijā, jo saskaņā ar Krastiņa kunga slēdzienu projekts ir pretrunā ar visiem projektēšanas principiem. Diskusiju klubs var pieņemt rezolūciju, ko valde izskata, par sertifikāta atņemšanu Zanei Karpovai, jo viņa nodarbojas ar šādiem noziedzīgiem pasākumiem, projektē ēkas, kas ir pret LBL. Tikai jautājums – viņa ir doktorante, jūsu studente?
(Vairāki diskusijas dalībnieki sāk runāt vienlaicīgi.)
95. E. Bērziņš: arī esmu valdes loceklis. LAS nav sabiedriska organizācija, LAS ir sabiedriskā labuma organizācija. Arī šodien kaut kas labs ir noticis – vai jūs to pieņemsiet? Arī jaunajiem kolēģiem ir labums, tikai uztver to pārāk emocionāli. Arī man ir labums. Saprotu, ka universitātē vajadzētu vairāk mācīt to, kas ir arhitekta būtība, tad šodien nedzirdētu teicienus kā atbildi uz jautājumu, ka mums bija tāda programma. Programmas materiāliem jābūt profesionāliem, tas ir kopdarbs. Šeit mēs redzam procesu, kā nevajadzētu notikt. Uzskatu, ka arhitektūrā nedrīkst būt vienāda domāšana, tiklīdz sāksies vienāda domāšana, tās būs arhitektūras beigas. Tajā pašā laikā diskusijā mēs sakām – patīk – nepatīk, sakām savu viedokli. Ja atzīstam arhitektūru par mākslu, tad vienīgais veids, kā uz mākslu var iedarboties, ir kritika. Tas ir caur sevi jāizlaiž, tas ir sabiedriskais labums, ko var dot LAS.
96. N. Ikstena: vēlos izteikt pateicību LAS, jo no projekta sākšanās brīža, šī ir pirmā vieta, kur varam satikties ar domes pārstāvjiem un viņiem ir iespēja uzklausīt profesionālās un emocionālās piebildes. Ceru, ka no šī punkta projekts vairs nevar turpināties, kā iesākts. Jābūt pilnīgi citam ceļam, kā veidot šo kultūras celtni Ikšķilē. Vēlreiz paldies LAS, jo mēs divus gadus esam situšies ar pieri pret sienu un šī ir pirmā vieta, kur redzams viss, kā ir no profesionālā un emocionālā viedokļa.
97. L. Belēviāa: līdz šim izteikusies tikai maza daļa arhitektu, tas neatspoguļo situāciju kopumā.
98. K. Upacieris (radio SWH): domāju, ka šādas kultūras celtnes tapšanas procesā jāpiedalās tiem, kas ikdienā dzied, dejo vai darbojas citos pulciņos. Esmu bijis gandrīz visos Latvijas kultūras namos, un reti kurā ir laba funkcionalitāte. To nevar zināt arhitekts, to zina tie, kas ikdienā tur piedalās. Kāpēc objektam nevar atrast citu vietu, kāpēc jānojauc estrāde, kas ir pietiekami liela un kurā pēdējā laikā bijuši kolosāli pasākumi? Tas man nav skaidrs. Jābrīnās par Ikšķiles pilsētas domi, kāpēc tā jau sākumā nepieaicināja kultūras cilvēkus. Ikšķilē jau sen vajadzīgs kultūras centrs. Šie cilvēki ir pret šo projektu, nevis pret kultūras celtni kopumā. Mēs labi zinām, kā notiek konkursi. Un vēl, ja jums mājās kāds slikti izflīzē ateju, tad jūs saucat flīzētājus, lai pārtaisa. Nevajag ņemt nost licenci, bet lai pārtaisa.
99. L. Belēviāa: vai jūs varat viennozīmīgi pateikt, ka tas nefunkcionēs, vai jūs varat objektīvi vērtēt? Šeit ir tikai šaura arhitektu daļa.
100. K. Upacieris: viss kaut kā funkcionē, arī šī celtne, bet ne jau normāli kultūras pasākumiem. Bēdīgi slavenais Triangula bastions krastmalā arī kaut kā funkcionē.
101. J. Alksnis: priekšlikums – dot kādu laiku, nedēļu vai divas, lai arhitekti varētu vēl izteikt viedokļus, lai tos apkopotu. Pēc diskusijas būs pieejams protokols, to varēs izlasīt. Pēc tam, kad viedokļi apkopoti, jautājumu varam vēlreiz pacelt LAS izvērtēšanai.
102. V. Villerušs (mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmija): atvainojos par dažu domes amatpersonu runām, mēs esam nākuši pie jums lūgt diskusiju un mēs gribam šīs diskusijas rezultātu. Mēs lūdzam pieņemt rezolūciju, varbūt ne tagad, bet šīs diskusijas rezultātā. Tiem arhitektiem, kas vēlējās izteikties, bija iemesls šeit ierasties un izteikties.
103. L. Belēviāa: es saprotu, ka opozīcijai ir aizdomas par nedemokrātiskiem procesiem, bet šobrīd es redzu vienādu situāciju, tas nav demokrātiski, arhitekti šeit ir maz pārstāvēti.
104. L. Šmits: mēs esam vērsušies pie LAS, kas organizēja šo pasākumu. Ir izteicies recenzents, atnākuši arhitekti, kas to uzskatīja par vajadzīgu. Mēs bijām orientējušies uz profesionālu diskusiju par projektu, bet sapulces procesā esam maz runājuši par profesionālam lietām, tāpēc palūgšu ievērot kaut kādu sapulces kārtību, vēlētos no LAS saņemt rezultātu.
105. J. Alksnis: jūs iegūsiet. Šīs diskusijas protokols un viedokļi, kas nav viennozīmīgi vērtējami.
106. R. Bokmelderis: man kā pašvaldības pārstāvim ir svarīgi zināt jūsu profesionāļu viedokli, un domes amatpersonu vārdā varu teikt, ka mēs šo viedokli respektēsim. Ja rakstāt savu slēdzienu, tad lūdzu, lai tas būtu pamatots, jo šobrīd mums uz rokas ir attiecīgās ekspertīzes slēdziens, jo bija pasūtīta projekta ekspertīze. Tas pievienots projektam un tajā teikts, ka projekts ir atbilstošs. Mums ir Iepirkumu uzraudzības birojs, KNAB, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kurā var vērsties, ja esam pārkāpuši juridiskos jautājumus. Mums jūsu viedoklis ir svarīgs.
107. J. Karpovs (Ikšķiles novada dome): ekspertīze tiešām mums ir. (Nolasa arhitektu vārdus, kas veikuši ekspertīzi.) Atzinums ir pozitīvs. Te ir strupceļš, jābūt zināmam kompromisam, kā iet tālāk, lai nezaudētu 3 – 5 gadus. Kāpēc izveidojusies šī situācija? Opozīcija saka, ka viņi ir darbojušies visos virzienos, izņemot saskarē ar Būvvaldi un domi. Manā laikā uz domi bija atnākuši divi cilvēki runāt par šiem jautājumiem. Viens bija arhitekts Šmita kungs, kas viennozīmīgi mēģināja uzspiest savu domu un nāca ar mikrofoniem, otrs bija Villerušs, kas vispār nevarēja pateikt, ko viņš gribēja.
(Vairāki diskusijas dalībnieki sāk runāt vienlaicīgi.)
Sapulce jāsadala divās daļās. Viena ir par arhitektūras vērtībām, kas ir strīdīgas. Otra puse ir tāda, ka jo vairāk klausos, jo vairāk man liekas divas lietas. Viena ir tāda – sākumā runājām ar kultūras biedrības vadītāju Zēģeles kundzi, kas piekrita, ka mēs taisām kopā ar veco kultūras namu, bet pēc tam uzstādīja noteikumu, ka sākumā ir jāizremontē vecais kultūras nams, tad sadarbība pārtrūka. Man liekas, ka kultūras biedrība ir nonākusi lielā tūtē. Ja mēs uzceļam jauno kultūras namu, tad vecais ir tūtē. Otra puse – īstie procesa virzītāji šeit nesēž.
(Vairāki diskusijas dalībnieki sāk runāt vienlaicīgi.)
Domāju, ka šodien dzirdēšu kaut ko jaunu. Krastiņa kungam varu teikt, ka ir arī cita modernāka uztvere, jūsu recenzija no sākuma līdz beigām ir absolūti vienpusēja, kopumā šeit runā tikai emocijas.
108. I. Didrihsone (projekta autore, arhitekte): projekta autori lūdza pēc palīdzības, mēs to izvērtējām un procesā iesaistījāmies. Esmu uzstraukusies, jo LAS man vienmēr šķitusi kā iestāde, kas var atšķirt graudus no pelavām un spēs saprast arhitektus, kas iekļuvuši starp diviem dzirnakmeņiem. Es jūtos slikti, zinot, cik Latvija ir ļoti maza.
Par manu atbildību par šo projektu – ticiet man – katrs stūrītis ir izjusts un saprasts. Kas tur būs, tas ir subjektīvi. Bet ir objektīvas lietas – tie ir būvnormatīvi, visa veida normas, rekomendācijas un standarti, kas ir absolūti visi izmantoti. Tā, kā arhitekts veido telpu, tas ir pārsteigums, ko visi iegūst. Kad jūs atnākat pie daktera, vai jums ir tiesības viņu nosaukt par šarlatānu? Nē jums nav tādu tiesību, jo viņam ir atbilstošs diploms. Es domāju, ka mūsu profesionalitāti jūs nevarat apšaubīt.
109. E. Zēģele: vai būvnormatīvi nenosaka to, ka tā māja nesabruks? Bet te ir runa par to, ka cilvēkiem, kas tur būs, tiem nebūs ērti!
110. N. Ikstena: es domāju, ka jums kā jaunākam arhitektu birojam saņemt šādu profesionālu kritiku ir noderīgi. Padomājiet par sekām, jūs taāu redzat diskusijas būtību. Ja dome, ja SIA „India” to neņems vērā, mēs turpināsim cīnīties. Ja jūs, valde, varat pieņemt lēmumu, paldies, ja nevarat – tad arī paldies!
Diskusiju slēdz plkst. 21.25.
Diskusijas vadītājs    J. Alksnis
Protokolēja     S. Berga

Ar materiāliem var iepazīties
www.architektura.lv/Ikskile/Ikskile_estrade_tehniskais_atzinums.pdf
www.architektura.lv/Ikskile/Ikškile_Skolas_iela_detalplanojums_ieteikumi.pdf
www.architektura.lv/Ikskile/Ikskiles_kulturas_centrs_PROJEKTA_APRAKSTS.pdf
www.architektura.lv/Ikskile/Ikskiles_kulturas_centrs_projekta_gaita.doc
www.architektura.lv/Ikskile/PLANSETE_1.pdf
www.architektura.lv/Ikskile/PLANSETE_2.pdf
www.architektura.lv/Ikskile/PLANSETE_3.pdf
www.architektura.lv/Ikskile/PLANSETE_4.pdf
www.architektura.lv/Ikskile/IkskilesCentraDetPLan2008_jul-DP-3-1.pdf
www.architektura.lv/Ikskile/IkskilesCentraDetPLan2008_jul-DP-3-2.pdf

Atsauksme par Ikšķiles novada Kultūras centra projektu
(projekta autore – arhitekte Zane Karpova;
būvprojekta vadītāja – arhitekte Inga Stakione-Līdaka, SIA INDIA)

I.  Pilsētbūvnieciskais risinājums
Kultūras centra jaunā ēka paredzēta pie Lībiešu ielas, esošās brīvdabas estrādes vietā. Aiz jaunās ēkas paredzēta arī jauna estrāde, kuras skatītāju vietas aizvirzītas tālu pāri Daugavas senkrasta malai, gar kuru pašlaik stiepjas esošās estrādes skatītāju amfiteātra pēdējās rindas un apeja aiz tām. Lai nodrošinātu nepieciešamās vismaz 3500 skatītāju vietas, projektētās jaunās estrādes un skatītāju vietu pirmās rindas līmenis (31,7 m) paredzēts vismaz 3 m zemāk par pašreizējo zemes atzīmi, bet pēdējā skatītāju rinda – vismaz 5 m virs senkrasta nogāzes. Tādējādi projekta apraksta 8. lpp. minētais projekta autoru apgalvojums, ka „paredzēts saglabāt nogāzes ainavu un atvērto skatu uz Daugavu”, „minimāli iejaucoties reljefā”, neatbilst pašam projektam. Patiesībā šajā vietā tiks pilnīgi iznīcināts līdz šim saglabātais senkrasta dabiskais reljefs un ainava izkropļota ar dabas vidē neiederīgu būvi.
Kultūras centra ēka veidota, gan arhitektoniski, gan funkcionāli neņemot vērā esošo Ikšķiles kultūras biedrības namu, kas paliek indiferents pret jaunceltni. Savukārt jaunceltne vizuāli aizsedz un nobloķē ērtu piekļūšanu no jauna veidojamajai brīvdabas estrādei. Lielākās skatītāju plūsmas uz estrādi virzītas cauri kultūras centra ēkai no ziemeļu puses Lībiešu ielā vai pie ēkas pret dienvidiem pavērstā šaurleņķa stūra Peldu ielā. Ieejā no ziemeļu puses apmeklētājiem, lai nonāktu skatītāju vietās, pa šaurām kāpnēm jāpārvar vismaz 4 m līmeņu starpība. Skatītāju plūsmas tieši krustojas ar izpildītājmākslinieku piekļūšanas ceļiem estrādei. Piekļūšana skatītāju vietām no senkrasta zaļumu puses ir ierobežota. Tādējādi jaunās estrādes normāla un droša funkcionēšana nav iespējama.
Estrādes tuvumā nav atrisināti transporta jautājumi. Kultūras centrs nav nodrošināts ar nepieciešamajām autostāvvietām.

II. Kultūras centra projekta arhitektoniski mākslinieciskā un funkcionālā kvalitāte
Ēka veidota vispārināti vienkāršās kastveida formās, kuras, acīmredzot nolūkā radīt savdabīgāku veidolu, ir nedaudz salauzītas. Formu salauzījumi ir diezgan samāksloti un semantiski neprecīzi. Arhitektoniskā izteiksme nerada iespaidu par kultūras nozīmes celtni. Kompozicionāli īpaši neveikls ir ieejas zonas atklātās telpas pārseguma pieslēgums celtnes ziemeļaustrumu fasādē. Savukārt telpiski izvērstajā un pret estrādes skatītāju vietām labi eksponētajā portikā ēkas dienvidu stūrī atrodas vienīgi evakuācijas izeja no ēkas, kā arī noliktavu un darbnīcu durvis.
Ēkas arhitektoniski māksliniecisko kvalitāšu uztvere atsevišķiem indivīdiem nereti ir diezgan atšķirīga. Tāpēc vērtējums jebkurā gadījumā var būt vismaz diskutabls. Taāu telpu funkcionālā izkārtojuma analīzē izmantojami absolūti objektīvi kritēriji, ar kuriem var pamatoti argumentēt secinājumus. Secinājums par kultūras centra jaunceltnes plānojumu ir viennozīmīgs: šādu ēku vispār nebūs iespējams apmierinoši izmantot. Elementāru plānojuma kļūdu uzskaitījums būtu ļoti apjomīgs, jo ēkā nav nevienas cik necik apmierinoši izplānotas telpu grupas vai atsevišķas telpas.
Galvenie kļūdu cēloņi ir absolūti aāgārni pieņemtie plānojuma pamatprincipi:
1) Skatītāju un izpildītājmākslinieku plūsmas ēkā nokļūst vienā un tajā pašā virzienā un savstarpēji krustojas. No sabiedrisko ēku plānošanas ābeces zināms, ka apmeklētāju un pakalpojumu plūsmas satiekas pakalpojuma saņemšanas vietā, nonākot tajā no pretējām pusēm.
2) Biežāk izmantotās telpas – mēģinājumu zāle, mākslas studija, ikdienas darba telpas, izstāžu zāle, kā arī sanāksmju, ceremoniju u.c. telpas – izvietotas vistālāk no ieejas un atrodas celtnes augšējā stāvā.
Aāgārnajiem plānojuma pamatprincipiem seko neskaitāmas funkcionālas un telpiski konstruktīvās struktūras kļūdas. Dažas no tām ir:
A. Celtnes cokolstāvā.
A.1.   Bibliotēkas telpu grupā:
A.1.1. bibliotēkas ieeja šaurleņķa iedziļinājumā ēkā ir ļoti neērta,
A.1.2. bibliotēkas priekštelpa-halle (82 m2) ir nevajadzīgi liela (aizņem ¼ daļu no visas bibliotēkas platības),
A.1.3. cauri halles iestiklotajai sienai aiz šaurleņķa kakta ārtelpas rēgojas nedefinētas nozīmes „atpūtas zona”, aiz kuras savukārt paslēpta pilnīgi tumša „darba telpa”,
A.1.4. publiskā bibliotēkā nav nepieciešama atsevišķa grāmatu krātuve (paredzēta neērta konfigurācijas 45 m2 liela telpa),
A.1.5. lasītāju datortelpa ir bez dabiskā apgaismojuma,
A.1.6. publisko bibliotēku minimālā platība ir vismaz 400 m2, bet projektā paredzēts tikai ap 170 m2 lietderīgi izmantojamo bibliotēkas telpu.
A.2. Palīgtelpu grupā:
A.2.1. darbnīcas un estrādes noliktavas telpas ir caurstaigājamas un vienlaikus ir vienīgās komunikācijas no piegādes ieejām uz skatuves apkalpes kravas liftu,
A.2.2. ceļam no piegādes ieejām uz skatuves apkalpes kravas liftu ir sarežģīta zig-zag veidīga trajektorija, tāpēc aprīkojuma piegāde ir vismaz ļoti neērta, bet lielgabarīta priekšmetus nogādāt uz skatuvi nav iespējams.
A.3. Estrādes ģērbtuves telpu grupā gandrīz pusi no kopējās platības aizņem priekštelpa un gaitenis (41 m2), bet pašas ģērbtuves ir tikai divas mazas telpas, katra pa 11,5 m2.
A.4. Sabiedriskajā zonā:
A.4.1. pēc platības vairāk nekā pusi (108,4 m2) no šīm telpām aizņem „halle” pie garderobes un labierīcībām, taāu tā ir telpiski sadalīta vairākās stūraini saskaldītās daļās un apmeklētājiem neļauj orientēties vidē. Nokāpjot šeit no ieejas halles pa kāpnēm, nav redzams, kur atrodas pati garderobe. Tajā var nokļūt, pagriežoties par 1800,
A.4.2. invalīdu tualetes atrodas aiz parasto apmeklētāju kabīnēm, tāpēc tajās nokļūt ar ratiņkrēslu ir vismaz problemātiski. Lai caur priekštelpu nokļūtu tualetē, jāveic āetri 900 pagriezieni. Ieejas pretējo dzimumu tualetēs iespiestas šaurā nišā tuvu viena otrai pretī, kaut gan visa priekštelpa ir 17,3 m2 plaša.
A.5. Tualešu telpās estrādei un palīgtelpās:
A.5.1. tualetēs ir neērts, lineāri izstiepts plānojums un aprīkojuma izvietojums,
A.5.2. invalīdu tualetes pieejamas tikai no kopējās tualešu telpas,
A.5.3. paredzētas vairākas nedefinētas nozīmes un sarežģītas, neērtas konfigurācijas „tehniskās telpas”.
B. Celtnes pirmajā stāvā.
B.1. Lielās zāles telpu grupā:
B.1.1. skatītāju zāle ar nedaudz mazāk nekā 500 vietām ir par mazu šāda mēroga celtnei un nenodrošina tās rentablu izmantošanu,
B.1.2. skatītāju zāle veidota kā telpiska kabata – nokļūšana tajā iespējama tikai no skatuves puses,
B.1.3. skatītāju nokļūšana balkonā iespējama tikai caur skatītāju zāli,
B.1.4. balkona profils zāles garengriezumā nodrošina skatuves redzamību tikai no balkona pirmās rindas,
B.1.5. zāles zemie un plakanie griesti ir garantija sliktai akustikai,
B.1.6. skatuve nav izmantojama kā skatuve, jo tai ir nepietiekams augstums un nav nevienas sānu kabatas. Ja tā domāta tikai kā estrāde, tad tai nav nepieciešama paredzētā 197 m2 platība,
B.1.7. skatuves apkalpes telpas skatuves līmenī ir vienīgi divas grimētavas (pa 11,4 m2 katra), kuras pieejamas tikai no publikas telpām (gaiteņa 113). Rekvizītu nogādāšanai uz skatuvi ir garš un sarežģīts ceļš caur cokolstāvu.
B.2. Ieejas halles (publikas) telpu grupā:
B.2.1. publikai paredzēto haļļu un gaiteņu kopējā platība (536 m2) ievērojami pārsniedz nepieciešamo (lielās zāles platība ir 330 m2),
B.2.2. skatītāju nokļūšana no halles zālē ir gara un neērta: ēkas dienvidrietumu pusē apejot apkārt visai skatuves telpu grupai, bet ziemeļaustrumu pusē – pa tumšu gaiteni apejot apkārt arī skatuves palīgtelpām un pēc tam šķērsojot otru halli (112),
B.2.3. pāri šaurleņķa kakta ārtelpai ieslīpi pretī pavērstie iestiklojumi halles 112 un lielās zāles austrumu sienā ir telpisks un funkcionāls absurds,
B.2.4. invalīdu tualetes atrodas aiz parasto apmeklētāju kabīnēm.
B.3. Ieejas zonā:
B.3.1. ieejas zona veidota kā pasāža, kas ved uz nekurieni: tās vizuālā ass noslēdzas ar estrādes apjoma aizmugures stūri,
B.3.2. starp estrādes un kultūras centra ēkas sienām iespiestais laukums, kas nosaukts par „terasi” (A72) ir vizuāli noslēgta, noēnota vide ar nepatīkamu mikroklimatu,
B.3.2. Ikšķiles novada informācijas centra introversais izvietojums neatbilst šīs iestādes raksturam.
C. Celtnes otrajā stāvā.
C.1. Biroja telpu grupā:
C.1.1. jaunā pāra istaba ir bez dabiskā apgaismojuma – veidota kā „tumšais kambaris”,
C.1.2. sapulāu telpas un gaiteņa 205 pāri šaurleņķa kakta ārtelpai ieslīpi pretī pavērstie iestiklojumi rada līdzīgu efektu kā pirmajā stāvā starp halli 112 un lielo zāli (skat. B.2.3.).
C.2. Pulciņu telpu grupā:
C.2.1. tēlotājas mākslas studija nevar normāli funkcionēt, jo tā izvietota ieejas lieltelpas (ko projekta autori dēvē par ātriju) balkonā un ir telpiski atklāta un vizuāli eksponēta pret plašas publiskas telpām,
C.2.2. izeja uz evakuācijas kāpnēm ir tikai caur pulciņu darba telpu 215,
C.2.3. invalīdu tualetes atrodas aiz parasto apmeklētāju kabīnēm,
C.2.4. muzikālā ansambļa istaba ir bez dabiskās gaismas,
C.2.5. telpas 203 un 204 (tradīciju un spoguļu zāles), ja tajās paredzētas arī laulību vai citas ceremonijas, izgaismojuma principa dēļ (gaisma pretī ieejai šauras un dziļas telpas galā) nav piemērotas šādām funkcijām,
C.2.6. telpu izvietojums virs liela laiduma (lielās zāles) pārseguma nav konstruktīvi racionāls,
C.2.7. mēģinājumu zāles un muzikālā ansambļa istabas novietojums virs lielās zāles un skatuves rada skaņu izolācijas problēmas.
C.3. Tehniskā telpas 226 un 227 (kopā128,3 m2) ir nedefinētas un nav pat nojaušams, kādai funkcijai tās var tikt izmantotas. Šīm telpām turklāt nav ne durvju, ne kāpņu, pa kurām kaut kādā veidā iespējams tajās iekļūt, toties ar pilnīgu sienas iestiklojumu tās eksponētas pret plašas publikas uzturēšanās vidi (ieejas zonu un caur pretējās sienas iestiklojumu arī pret pulciņu telpu grupas balkonu un izstāžu zāli otrajā stāvā).
D. Celtnē kopumā:
D.1. Pretēji projekta apraksta 10. lpp. minētajam projekta autoru apgalvojumam, ka „visas publiskās telpas ir pieejamas invalīdiem ratiņkrēslos, kā arī katrā stāvā tiem ir paredzētas atsevišķas tualešu telpas”, celtne ir absolūti „nedraudzīga” cilvēkiem, kas pārvietojas ratiņkrēslos, jo:
D.1.1. pārvarēt līmeņus ratiņkrēslos var vienīgi ar skatuves apkalpes kravas liftu,
D.1.2. nav paredzētas ar ratiņkrēsliem ērti pieejamas tualetes (skat. A.4.2., A.5.2., B.2.4.
un C.2.3.),
D.1.3. iekļūšana ēkā ar ratiņkrēsliem iespējama vienīgi šos cilvēkus vārda burtiskā izpratnē pazemojošā veidā ēkas cokolstāvā caur tranšeju, kas izveidota Lībiešu ielā paralēli ēkas ziemeļrietumu fasādei.
D.2. Celtne ir ļoti neērta apmeklētājiem tajos gadalaikos, kad virsdrēbes nepieciešams novietot garderobē, jo uz garderobi speciāli jānokāpj lejup uz cokolstāvu, lai pēc tam atkal kāptu augšā (skat. arī A.4.1.).
D.3. Tehniskajā projektā nav saskatāma tehniska iespēja ierīkot ēkā mūsdienīgu vēdināšanas sistēmu (nav nepieciešamo komunikāciju kanālu).
D.4. Celtne nav izdevīga daudzveidīgu kultūras pasākumu norisei, jo tajā nav paredzēta mazāka mēroga pasākumiem, piemēram, kamermūzikas priekšnesumiem piemērotas mazās zāles.

III. Kultūras centra projekta tehniskie jautājumi
Projektā paredzētā jaunā estrāde, kā jau teikts, pilnīgi izkropļos esošo Daugavas senkrasta reljefu. Viens no projekta autoru argumentiem veidot jaunu estrādi un jauno kultūras centra ēku celt tieši esošās estrādes vietā ir tās fiziskais nolietojums, kā dēļ Ikšķiles dome arī esot pieņēmusi lēmumu par estrādes demontāžu un jaunas estrādes būvniecību.
Būvinženiera Leonarda Dubkeviāa veiktajā Ikšķiles brīvdabas estrādes tehniskajā apsekojumā, uz ko atsaucas projekta autori, konstatēts, ka „estrādes būvapjoms .. izvietots strauji mainīga reljefa vietā, zemes virsmas augstuma atzīmes izmantojot skatītāju amfiteātra izvietošanai.” Ar šo visai amizanto formulējumu droši vien domāts pateikt, ka estrāde nevainojami iekļauta dabiskajā reljefā, kā tas patiesībā arī ir. Atzinumā par būves tehnisko stāvokli norādīts, ka „betona lentveida pamati zem brīvi stāvošām dolomīta akmens sienām bez deformācijām”, kas atkārtots vēlreiz: „pamati zem dolomīta akmens sienām bez bojājumiem”. Arī pašu estrādes sienu stāvoklis novērtēts kā apmierinošs: „dažas estrādes sienas nav līdzenas, ar izdrupumiem, .. citas – bez būtiskiem bojājumiem”, un „bīstami estrādes sienu bojājumi, kas apdraudētu ekspluatācijas drošumu, nav konstatēti”. Balstoties uz šiem faktiem, būves apsekotāji tomēr konstatējuši, ka „galveno nesošo (!? – J.K.) konstrukciju tehniskais stāvoklis kopumā novērtējams kā neapmierinošs”, kaut gan „būvkonstrukcijas nav zaudējušas noturību un arī turpmāk būvi var izmantot pēc nozīmes”. Tas šiem speciālistiem tomēr nav traucējis izteikt arhitektonisko verdiktu: „Būves plānojums un iekārtojums, kā arī izmantošanas apstākļi neatbilst mūsdienu labiekārtojuma prasībām” un secināt, ka estrādi nepieciešams „uzcelt no jauna”. Izstrādājot šādas jaunas estrādes projektu, tomēr ieteikts „izmantot esošo reljefu”.  Projekta priekšlikumā izdarīts tieši pretējais.
Secinājums: nav nekāda nepieciešamība iznīcināt esošo estrādi, tajā vienkārši jāveic kārtējie remontdarbi. Ja būvē jaunu estrādi, tad tas iespējams vienīgi tieši esošās estrādes vietā.

IV. Kultūras centra projekta juridiski tiesiskie aspekti
Projekta autori publiski izplatītā informācijā „Projekta attīstības gaita” norāda: „Šī projekta būvniecības iecere, līdzīgi kā daudzas citas sabiedriskas būves Latvijā, kas tiek realizētas par valsts un pašvaldības līdzekļiem, ir ieguvusi neviennozīmīgu sabiedrības – Ikšķiles iedzīvotāju atbalstu. Kaut gan sabiedriskajā apspriešanā būvniecības iecere tika novērtēta pozitīvi, pēc līguma par projekta izstrādi parakstīšanas, Latvijas mēdijos tika publicētas vairākas atklātas vēstules, kurās daži Ikšķiles iedzīvotāji un domes deputāti pauda protestu pret Ikšķiles novada vadības plāniem Ikšķiles estrādes vietā būvēt jaunu kultūras centru, kā arī kritizē jaunā kultūras centra arhitektūru.” Autoru secinājums no šīs pašu interpretācijā pasniegtās informācijas ir: „..lielākā daļa no vēstulēs paustās informācijas izrādījās nepatiesa un uz vietējām, novadā notiekošajām politiskajām nesaskaņām balstīta, kā arī nelikumības konkursa organizācijā un norisē netika konstatētas.”
Papildinot faktoloģisko materiālu par projekta attīstības gaitu, jāuzsver atsevišķas detaļas un ar tām saistītās sekas:
1) iebildes pret kultūras centra projekta attīstību, veidu un arhitektoniski pilsētbūvniecisko izpildījumu, kādā tas līdz šim noticis, ir bijušas nevis kopš „līguma par projekta izstrādi parakstīšanas” brīža, bet gan jau kopš konkursa sasteigtās izsludināšanas 2006. gada vasarā. Konkursa programma nebija pietiekami precizēta;
2) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Ikšķiles novada domei 2007. gada 12. jūnijā adresētajā vēstulē Nr. 1/6125 cita starpā norādīts, ka „būvniecību tiesiski nebūs iespējams realizēt”, jo projekta attīstības gaitā konstatēti Publisko iepirkumu likuma pārkāpumi metu konkursa „Ikšķiles novada kultūras nama metu izstrāde” norisē un uzaicināts domi novērst iespējamo „pašvaldības līdzekļu nelietderīgu izmantojumu, veicot samaksu par Ikšķiles novada kultūras nama tehniskā projekta izstrādi, kura izmantošana kultūras nama būvniecībai uz zemesgabaliem Ikšķilē, Lībiešu ielā 2 un Lībiešu ielā 4 faktiski nav iespējama”.
3) Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas 2007. gada 17. jūlijā Biedrības „Par sakārtotu un laikmetīgu pilsētvidi Ikšķilē” valdes locekļiem Maijai Avotai un Valdim Villerušam, kā arī Ikšķiles Kultūras biedrības priekšsēdētājai Elgai Zēģelei adresētajā vēstulē Nr. 7.1-18/1-632/P-747-kol/F-781/8421/5893 „Par Kultūras centru Ikšķilē” teikts: „esam norādījuši Ikšķiles novada domei, ka tā nav tiesīga atļaut uzsākt būvniecību nekustamajā īpašumā Lībiešu ielā 4 (kadastra Nr. 7405 002 0397), kamēr nav izstrādāts un apstiprināts detālplānojums teritorijai starp Skolas, Strēlnieku, Birzes, Peldu un Lībiešu ielu.”
4) Latvijas Valsts prezidenta kanceleja vēstulē, kas 2008. gada jūlijā adresēta Biedrības „Par sakārtotu un laikmetīgu pilsētvidi Ikšķilē” valdes locekļiem Maijai Avotai un Valdim Villerušam, norādījusi: „esam lūguši Ikšķiles novada domi nodrošināt likumības ievērošanu plānoto projektu īstenošanā, kā arī nodrošināt dialogu starp pašvaldību un sabiedrību abpusēji pieņemama risinājuma izstrādāšanai.”

V. Ieteikumi
– Pirms plašai sabiedrībai pieņemama Ikšķiles novada kultūras centra projekta izstrādes jāņem vērā Ikšķiles kultūras biedrības 2006. gada 11. oktobrī Ikšķiles pilsētas ar lauku teritoriju Domei adresētajā vēstulē izteiktie sadarbības priekšlikumi.
– Nepieciešams izstrādāt piegulošās teritorijas detālplānojumu, kurā jāparedz esošās estrādes un kultūras biedrības nama saglabāšana, pēdējo integrējot ar kultūras centra jaunceltni. Celtņu integrēšana atrisinātu zināmas kultūrvēsturiskas vērtības saglabāšanas jautājumu un nodrošinātu jauno kultūras centru arī ar mazo skatītāju zāli. Šāds risinājums iespējams, Skolas ielā un Lībiešu ielā likvidējot tranzīta transportu un pārveidojot tās par iekškvartāla ceļiem, kā galveno transporta ielu izveidojot Peldu ielu, un integrēto kultūras centru veidojot tagadējā Skolas un Lībiešu ielas stūra teritorijā. Tas dotu iespēju atrisināt arī autostāvvietu jautājumu un kultūras centra priekšā izveidot pilsētas centrālo laukumu ar precīzi definējamiem laukuma telpiskajiem parametriem.
– Papildus ieteikums: nekādā gadījumā nav pieļaujama pašreizējā detālplānojuma projekta „Skolas ielas kvartāls Ikšķiles pilsētā” priekšlikumā paredzētā pilna izmēra stadiona izveidošana aiz skolas. Pašlaik tā ir ar kokiem blīvi apaugusi teritorija, kurā nekādā veidā nav iespējams atrisināt apmeklētāju plūsmas un nav iespējams nodrošināt nepieciešamo autotransporta piekļūšanu un autostāvvietas.

Jānis Krastiņš,
Dr.habil.arch., RTU profesors, LZA akadēmiķis, LAS valdes loceklis
28.07.2008.