Jānis Sudrabs

Ikšķilietis, augļkopības zinātnes pamatlicējs Latvijā, profesors Jānis Sudrabs dzimis Vecpiebalgas pagasta Kalna Viļumos, pie Tauna ezera,

1884. gada 2. decembrī. Vecāki – tēvs Andžs un māte Marija bija lauksaimnieki. Precējies. Pirmā sieva Olga; ar otro sievu Vilmu audzināja audžumeitu Agru Klaužu.

Mācības Jānis Sudrabs sāka Vecpiebalgas Kagaiņu pagastskolā. 1904. gadā pabeidza Carskaja Slavjankas I kategorijas Dārzkopības skolu Krievijā. No 1905. gada līdz 1910. gadam viņš praktizējās dārzkopībā Ukrainā, Francijā, Vācijā.

No 1910. līdz 1915. gadam strādāja Rīgā Ķeizariskās dārzkopības biedrībā par instruktoru un bija Valsts Bulduru dārzkopības vidusskolas vadītājs. 1918. gadā Jānis Sudrabs piedalījās Latvijas Brīvības cīņās. No 1919. līdz 1937. gadam strādāja Zemkopības ministrijas Zemkopības departamentā par Dārzkopības nodaļas vadītāju.

1928. gadā Jānis Sudrabs absolvēja Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāti. No 1921. līdz 1937. gadam bija Latvijas Universitātes un Lauksaimniecības akadēmijas docētājs, no 1937. līdz 1971. gadam − Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas docētājs un Dārzkopības katedras vadītājs; no 1946. līdz 1951. gadam − Lauksaimniecības fakultātes dekāns. 1945. gadā Jānim Sudrabam piešķīra profesora kvalifikāciju. No 1955. līdz 1960. gadam viņš vadīja Dārzkopības un augu fizioloģijas katedru.1962. gadā profesors ieguva lauksaimniecības zinātņu doktora grādu. Profesora pētījumu lokā bija augļu koku ziemcietība, dažādu augļu koku un ogu krūmu šķirņu piemērotība Latvijas apstākļiem, augļu dārzu produktivitātes palielināšanas iespējas. No 1935. līdz 1943. gadam viņš pētīja Latvijā audzētu ābeļu šķirņu savstarpējo apputeksnēšanos.

Jānis Sudrabs sarakstīja vairāk nekā 30 grāmatas, no kurām nozīmīgākās – „Augļkopība” (1960), „Dārzkopība”, „Augļu dārza mēslošana” (1930), „Kūdra kā augļu uzglabāšanas materiāls”, „Cīņa ar kaitēkļiem augļudārzā” (1930), „Dabas mācība un lauksaimniecība”, „Augļu un dārzāju ražas izmantošana”, u.c. Profesors ir atstājis ap 1000 zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju par dārzkopības tēmu.

Par nopelniem un sasniegumiem zinātniskajā darbā Jānis Sudrabs saņēmis apbalvojumus: Triju Zvaigžņu Ordeni (V šķira, 1926), Beļģijas kroņa ordeni (V šķira, 1931; IV šķira, 1936), Atzinības krustu (1939), PSRS Darba Sarkanā karoga ordeni (1957); goda nosaukumus: LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1945) un LPSR Nopelniem bagātais agronoms (1964).

Līdztekus pedagoģiskajam un zinātniskajam darbam J. Sudrabs no 1920. gada līdz 1940. gadam darbojās žurnālistikā − vadīja žurnālu „Latvijas Lauksaimnieks”, no 1936. līdz 1940. gadam − „Dārzkopības un Biškopības Žurnālu”.

Jānis Sudrabs iesaistījās arī sabiedriskajā darbā. Pirms 2. pasaules kara viņš bija vairāku profesionālu organizāciju biedrs: no 1923. gada līdz 1940. gadam – Latvijas Profesiju kameras Agronomu un dārzkopju kopas priekšnieks, Latvijas Dārzkopības biedrības priekšnieks, LU Botāniskā dārza draugu biedrības valdes loceklis.

Jānis Sudrabs Ikšķilē ienāca, kad apprecējās ar ķīmiķa Jāņa Resnā atraitni Vilmu, kuras īpašumā bija vairāki hektāri zemes starp tagadējo Kugas, Ķiršu ielu un Daugavas prospektu, kā arī divstāvu māja. Dārznieks izveidoja lielu, retu šķirņu ābeļu dārzu. Vilma jau no 1930. gadu sākuma aktīvi piedalījās Ikšķiles sabiedriskajā dzīvē – vadīja Dāmu komiteju, darbojās kultūras un labdarības biedrībās, bija draudzes vecākā. Jānis Sudrabs izveidoja nelielu mākslas priekšmetu kolekciju, kuras vērtīgākais priekšmets – viens no Jaņa Rozentāla gleznas „Princese ar pērtiķi” variantiem – tagad atrodas Nacionālā mākslas muzeja krājumā. Augļu un ogu dārzs nesa bagātu ražu. Tā lielākā daļa tika pārvērsta garšīgā vīnā, ar kuru profesors lepojās un cienāja savus viesus un kaimiņus. Viņš bija pārliecināts, ka Latvija varētu būt viena no vīnu darināšanas ziemeļu zemēm un smejoties mēdza teikt, ka vīns mums varētu būt tik, cik Daugavā ūdens.

Jānis Sudrabs nomira 1972. gada 25. augustā 87 gadu vecumā. Apglabāts Ikšķiles kapos, blakus strēlnieku piemineklim.

D. Villeruša

Izmantotie materiāli:

S. Rusmanis. Viņi dzimuši Vecpiebalgā. Cēsu rajona laikraksts „Druva”.

Latvijas padomju enciklopēdija. 1987.

www.2llu.lv  par Dārzkopības katedru.

Es viņu pazīstu. Latviešu biogrāfiska vārdnīca. 1939.

Latvijas Enciklopēdija. 5. sēj., 2009.

J. Sudraba dzimtas ciltskoks (rokraksts), atmiņas.