Latviešu māksliniece Ikšķiles novadniece Valda Podkalne saņem balvu Starptautiskā keramikas skulptūras biennālē Luksemburgā
Luksemburgā no 2010. gada 6. līdz 27. maijam norisinājās 5. Starptautiskā keramikas skulptūru biennāle, kurā pēc vairākkārtējas atlases no iesūtītajiem 400 darbu attēliem fināla izstādei-konkursam tika izraudzīti 18 mākslinieku darbi, kuri tika eksponēti galerijā „Op der Kap”. Pēc starptautiskās žūrijas vērtējuma galvenā biennāles godalga tika piešķirta latviešu māksliniecei Valdai Podkalnei par darbu porcelānā „Murmelndes Geröll“ („Murkšķošie“). Atzinības rakstus saņēma arī Vācijā dzīvojošā angļu māksliniece Roma Babuniak, vācu mākslinieks Jochen Rüth un mākslinieks no Maltas Valerio Schembri.
Māksliniece sava darba ideju skaidro sekojoši: „It kā uz spilvena mierīgi atdusas divas amorfas formas – kā akmeņu kā attālinātu galvu formu veidojumi. Kalnu strautā akmeņi tiek skaloti uz leju un lēnām noslīpējas līdz beigās kā oļi vai smilšu graudiņi nonāk jūrā. Vai arī cilvēki savā ikdienā, savā dzīves rutīnā nenoslīpējas kā oļi upē? Tieši tāpēc tik svarīgi ir tas, ka māksla tiek atbalstīta, lai mēs nenoslīpētos“.
Žūrija savu lēmumu pamatoja ar to, ka “.. Valdas Podkalnes skulptūra var tikt respektēta kā arhetipisks apjomu, formu, matēriju un kolorītu spontāns skaidrojums, kas beigu beigās noved pie laimīgas simbiozes. Mākslinieces porcelāna formas izveide ir ļoti laikmetīga un reizē pārlaicīga. Šeit materiāls ir jūtams ar savu juteklisko klātbūtni. Darbs identificējas ar zemi, pasaules rašanos un visām dzīves izpausmēm”.
Šī nav pirmā reize, kad mākslinieces darbi izpelnās uzmanību starptautiskās izstādēs. 1999. gadā Valda Podkalne saņēma galveno godalgu frīstaila keramikā Vestervaldes keramikas muzejā Horgrenchauzenē Vācijā, kur notika izstāde-konkurss „Eiropas keramika 99”. Informācija par to tika publicēta žurnāla “Studija” 1999. gada 6. numurā.
Jā, žūrija pamatojusi godam 🙂 Iespējams, šis tas pazudis/nācis klāt tulkojumā, bet ja reiz materiāls bij “jūtams ar savu juteklisko klātbūtni”, viss beidzies laimīgi. Un par biennāles galveno godalgu prieks.
Nu, labi, ka cilvēkiem patīk! Es tikai no tā žūrijas skaidrojuma neko nesapratu, bet varētu arī mēģināt tādu uzrakstīt kaut kam 🙂