18. jūlijā apritēja 80 gadu kopš dzimis kolhoza “Juglas zieds” priekšsēdētājs Ansis Trapiņš
Ansis Augusta dēls Trapiņš dzimis 1929. gada 18. jūlijā Madonas novada Mēdzūlas ciema „Vērmos”, rentnieku ģimenē.
Mācību gaitas Ansis uzsāka 1938. gada rudenī Mēdzūlas pagasta sešgadīgajā Ozoliņkalna pamatskolā, kuru pabeidza 1944. gadā. Tā paša gada 8. oktobrī ģimene devās bēgļu gaitās uz Bērzciemu – Anša mātes Emmas dzimto pusi Kurzemē pie jūras. Tuvojoties frontei, Trapiņi devās iekšā „Kurzemes katlā”, un līdz 1946. gadam visi kopīgi strādāja dažādus darbus tēvam piešķirtajā jaunsaimniecībā. Pēc kara padomju vara ļāva ģimenei atgriezties Bērzciemā.
1946. gada rudenī Ansis Trapiņš uzsāka mācības Laidzes divgadīgajā lauksaimniecības skolā. Pēc skolas beigšanas 1948. gadā Ansis turpināja mācības Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumā, agronomijas nodaļā, kuru beidza 1951. gadā. Sekoja studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātē, kuru Ansis absolvēja 1956. gadā, iegūstot agronoma diplomu.
No 1956. gada aprīļa līdz 1957. gada janvārim Ansis Trapiņš strādāja Viļķenes MTS (Mašīnu un traktoru stacija) par galveno agronomu. Pēc MTS likvidēšanas – līdz 1959. gada janvārim strādāja par Viļķenes padomju saimniecības galveno agronomu. 1957. gada 6. novembrī Ansis apprecējās ar MTS galveno zootehniķi Zinaidu Martinovu. 1959. gada janvārī Ansi nozīmēja uz Vitrupi par padomju saimniecības „Vitrupe” direktoru, kur viņš nostrādāja līdz 1962. gada martam. Vitrupē 1959. gadā piedzima meita Ingrīda, 1961. gadā − dēls Indulis.
1962. gada pavasarī ģimene pārcēlās uz dzīvi Ogrē. Ansis strādāja Ogres Lauksaimnieciskās ražošanas pārvaldē par lauksaimniecības inspektoru-organizatoru. 1964. gada 1. februārī viņu ievēlēja par kolhoza „Ikšķile” valdes priekšsēdētāju. 1966. gadā tika pabeigta ģimenes māja Ikšķilē.
1976. gadā, apvienojot kolhozu „Ikšķile” ar kolhozu „Juglas zieds”, Ansi Trapiņu ievēlēja par apvienotā kolhoza „Juglas zieds” valdes priekšsēdētāju, kur viņš ar ievērojamiem panākumiem strādāja līdz 1990. gada 31. jūlijam, kad „Juglas zieda” pilnsapulce lēma par sava ilggadējā saimniecības vadītāja atlūgumu.
Ansis Trapiņš kā saprātīgs vadītājs un pietiekami labs diplomāts visus 26 gadus sekmīgi vadīja lielsaimniecību, 1970. gados veicināja tās palīgražošanas nozaru attīstību, tīršķirnes zirgu audzēšanu un jāšanas sekcijas izveidošanu, modernas cūku fermas ierīkošanu, rožu stādu audzēšanu; ar darbarokām, materiāliem un tehniku atbalstīja Ikšķiles brīvdabas estrādes būvniecību, pašdarbnieku – kopsaimniecības kora, pūtēju orķestra – darbību. Pateicoties viņam, tika saņemta atļauja Ikšķiles astoņgadīgās skolas ēkas būvniecībai (ēka pabeigta 1966. gadā). Viņš iestājās par Ikšķiles baznīcas ēkas saglabāšanu kā kultūras celtni (1967).
Par ieguldījumu un nopelniem saimnieciskajā darbā Anša Trapiņa apbalvojumi:
PSRS Ļeņina 100 jubilejas medaļa par pašaizliedzīgu darbu (1970);
PSRS „Darba Sarkanā karoga ordenis” (1971);
PSRS ordenis „Goda zīme” (1973);
Latvijas PSR Goda zīme „1973. gada sociālistiskās sacensības uzvarētājs” (1974);
PSRS „Darba Sarkanā karoga” ordenis (1976);
„Latvijas PSR Nopelniem bagātā lauksaimniecības darbinieka goda nosaukums” (1979);
Latvijas PSR Darba veterāna medaļa (1983);
1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991. gada janvārī – augustā (2008).
Avots: Renāte Trapiņa-Jēče
