1. februārī pulksten 17 pašvaldības zālē notika Ikšķiles vidusskolas teritorijas detālplānojuma apspriešanas sanāksme.
Piedalījās pašvaldības domes priekšsēdētājs I. Trapiņš, izpilddirektors G. Kurmis, teritorijas plānotājs. J. Veilands un „SIA AR-ASIS” projektētāja R. Dālberga. Ieradušies bija domes deputāti Z. Zēns, V. Špēlis, Ģ. Baķis,
A. Stiliņš un septiņi iedzīvotāji.
Apspriedes gaitā klātesošie bija vienisprātis, ka skolai ir vajadzīgs kvalitatīvs sporta laukums, taāu domas dalījās par projektā paredzēto skrejceļa apļa garumu – 250 metri, kuru realizējot nāktos birzī nozāģēt vairāk kā 100 kokus. Daļa deputātu, pašvaldības pārstāvji un pensionētais sporta skolotājs M. Priede atbalstīja liela sporta laukuma projektēšanu un izbūvi, bet Ikšķiles sabiedrības pārstāvji rosināja meklēt kompromisu – nedaudz samazinot skrejceļa apļa garumu, lai pasargātu kokus no iznīcināšanas.
Lai arī pašvaldība vēlās tērēt lielus līdzekļus sporta būvē, viņa nevēlās iesaistīt sabiedrību šādu būvju apspriešanā, jo informācija par sanāksmi bija izsludināta pirms Ziemassvētkiem, taāu atgādinājumus sabiedrībai pieejamās vietās nemanīja. Arī pašvaldības mājas lapā paziņojums par sanāksmi bija "noslīcināts" jaunumu lapas apakšā. Šāda rīcība neveicina sabiedrības uzticību pašvaldības rīcībai, vēl jo vairāk, ja pašvaldība tā ir rīkojusies gadiem ilgi, uzskatot, ka daži viedie, kas viņiem zināmi, visu dara pareizi. Pagaidām nav iespējams saskatīt arī jauno projekta izstrādātāju ieguldījumu jo projekts ir tas pats, kas jau iepriekš redzēts, iespējams, rēķins varētu viest skaidrību par veikto.
Uz šo brīdi pašvaldība nespēj paskaidrot vai šī sporta būve paredzēta tikai skolai (jo drošības apsvērumu dēļ skolas teritorija ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības teritoriju), vai būs pieejama visai Ikšķiles novada sabiedrībai. Vai tas būs stadions vai sporta laukums
man prieks par komentariem,kas notiek talak ar projektu,vai bus vel kadas sabiedriskas domasanas???
Vai vēl kādās mājās šodien nāk krietni iedzeltens, tātad ar dzelzs piemaisījumu,ūdens?
Toties skolā ir ēdnīca kur bizness ir skolotājai un trenažieru zāle kura arī nodota skolotājai. Kas tā par skaudību, lai tak skolotāji saņem deputāta algu, ja nu skolu slēdz, tad vismaz 2 skolotāji pie vietas.
Kā gan Andris pieļauj, ka skolā nemāca tik daudzus programmā noteiktos sporta veidus. Un kur skatās vecāku padomes priekšniece? Direktore un skolotājas deputātes arī to pieļauj. Kādas šausmas!
priecājos, ka bērni jāmāca arī slēpot un slidot! Kā ir ar to skolā? manējie ne reizi nav darījuši ne vienu, ne otru!<br />
veic orientēšanās distanci pa līnijveida orientieriem ar kontrolpunktu (KP) ne tālāk kā 100 metru no tiem un izprot lielās reljefa formas;<br />
8.5. veic slēpošanas distanci, izmantojot klasiskos soļus un slidsoļus;<br />
8.6. prot slidot;<br />
8.7. prot izpildīt pašaizsardzības pamattehnikas vingrinājumus un izvēlēties to izmantojumu atbilstošās situācijās;<br />
8.8. veic distanci vienā no izvēlētajiem peldēšanas stiliem;<br />
8.9. plāno tūrisma maršrutu un veic tūrisma šķēršļu joslu, piemēram, pie meža, apvidū;<br />
8.10. izmanto nūjošanas tehniku atbilstoši apvidum;<br />
8.11. prot pārī dejot lēno valsi, kā arī polonēzi, standartdeju pamatsoļus un vienu vai divas nacionālās dejas!!!!!! – šitas nekas nav mācīts, kā tad ar to būs?
Mēs arī uz ielas aprunājamies 🙂 Man un liekas arī Kasparam ir svarīgi, lai mūsu viedokļi būtu zināmi arī citiem, kas interesējas. Ja mūsu viedokļu apmaiņa G neinteresē – var taāu nelasīt 🙂
Un atkal viss būtu pa klusam! G tavs piedāvajums ir gluži kā priekšsēdētāja, ienakiet sarunāsim, sarunāt var starp diviem trijiem, bet tiklīdz vajag starp desmit panākt vienošanos, tad nākas plānot un saskaņot. Nekā nebija guncha pa kluso vairs nesanāks.
Kaspar un andri – sazvanieties
Punkts 8.11 iedzina galīgā depresijā. Manējie laikam līdz Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta <i></i>standartam neaizvilks :(<br />
Bet interesanta tā nekonkrētība: “vienu vai divas nacionālās dejas” :)<br />
Fragments no Valsts izlītības standarta. Punktos 8.2; 8.2.1; 8.2.2. uzskaitītas vispārizglītojošās skolas pamatprasības vieglatlētikā.<br />
<br />
8.pielikums <br />
Ministru kabineta <br />
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715<br />
Sports. <br />
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta <i></i>standarts<br />
<br />
III. Pamatprasības mācību priekšmeta <i></i>apguvei<br />
<br />
8. Mācību satura komponents “Darbība
Pareizi raksti – skola bija mazāka!<br />
Pašlaik skolā ir 2 sporta spēlēm piemērotas zāles (4 komanda, iespējams arī jauktās) un svaru zāle. Un 4 ģērbtuves jaunajā zālē (varbūt ir vēl?). Tas nozīmē, ka jau šobrīd ģērbtuves ir par maz, ja zālēs pilnvērtīgs darbs tiek organizēts visā dienas garumā. Ja pieliek stadionu ar vēl potenciāli 20-30 aktīvistiem, tad garderobēs jau ir bardaks siļķu bundžā.<br />
<br />
Cik man zināms, skolā 3 km ir krosa disciplīna un tā nav jāskrien stadionā. Arī 100 m varētu būt tikai vidusskolai un arī kā pārbaude 1-2 reizes gadā. Lai to izdarītu, vidusskolnieki var aiziet arī uz lielo stadionu un pie reizes nokārtot metamās u.c. plašumā ejošās disciplīnas. Inventāra nēsāšana 40 min stundas sākumā un beigās ir liela greznība, ko var aizstāt ar nelielu noliktavu zem 2-3 rindu skatītāju tribīnes pie stadiona. Arī manis pieminētais vadības centrs (daļēji slēgta nojume 3-5 darba vietām, elektrības un tīklu pievadiem) pirmkārt noderētu skolotājiem, lai reģistrētu sasniegumus e-žurnālā. Utttt Te nav runa par lielu naudu. <br />
<br />
Kaspar, ja reiz viss bija tik jauki vecajos laikos, tad kāda velna pēc vispār būvēt jaunās būves? Lai būtu pa vecam, bet ar “apgūtiem” miljoniem?
Vai 3km skrējiena distance ir iekļauta vidusskolas spota nodarbību programmā?
man tikai liekas ka ir starpība skriet 3 km pa 100 metru apli vai 400 metru apli, un 100 mertrus arī noteikti ir labāk skriet pa taisno nevis pusapli, arī apļa centra izmantošana noteikti ir optimālāka lielākam aplim nekā mazam u.t.t. Tāpēc es par sporta funkcionāriem, tribīnes u.c. lai paliek Lupīnu ielai Skolnieki ir ģērbušies fiskulturas ģerbtuvēs un domāju arī ka var turpināt tur ģērbties, arī inventāram vietu gan jau skolā var atrast. Es kad mācijos bija tikai mazā skola, bija divas diezgan pašvakas ģērbtuves un viena telpa pusgarāžas lielumā kurā stāvēja sakrāmēts viss nepieciešamais inventārs. Barjeras u.c. sportošanai svaigā gaisā bija akurāti nokrāmēts aiz šķūņa un nebija nekādas vainas.
Esmu savus 20 gadus sportā darbojies, tādēļ uzskatu sevi par pietiekami kompetentu, lai pateiktu, ka vajadzīgas garderobes, inventāra novietnes, arī tribīnes, tualetes un vadības centrs. Atbilstoši mērogam, šajā gadījumā – skolas un vairāku skolu kopīgiem pasākumiem. To pašu noteikti pateiks arī Dziesmu svētku dejotāji…<br />
<br />
Mēs taāu šeit neapspriežam tāllēkšanas vai sprinta starta tehnikas apmācības nianses.
manuprāt šādus jautājumus ir jālemj nevis gudrīšiem kā mēs bet sporta treneriem, pasniedzējiem, metodiķiem u.t.t. jo viņi zin labāk kā ir pareizāk, tādiem diletantiem sporta jautājumos kā es šeit nevajadzētu filozofēt uz kāda laukuma sportot ir labāk un par cik maniem bērniem tur būs jāsporto es vēlos lai viņi sportototu uz optimāli labākā laukuma nevis sporta vietā viņiem būtu pastaigas pa birzīti.
Es esmu par lielo un mazo. Lielo (400) Lupīnu ielā, mazo (līdz 250) pie skolas.<br />
<br />
Ja sākam ar skolu, tad pirmais jautājums tomēr ir par stadiona infrastruktūru un tā lietošanas iespējām. Ikšķiles pašvaldība un skola jau šobrīd NESPĒJ NODROŠINĀT esošo sporta būvju pieejamību. 30. un 31. janvārī sporta komplekss, t.sk. jaunā svaru zāle, bija slēgts. Var jau teikt, ka skola ir skola, bet es uzskatu, ka tā ir neefektīva sabiedrības līdzekļu izmantošana. Galu galā apkures rēķinus šajās slēgtajās dienās sabiedrība tik un tā maksā!<br />
<br />
Līdz šim publicētajos stadiona projektos labi jaunumi par pieejamību nav redzēti. Stadionam, cik man zināms, nav paredzētas nekādas tehniskās būves (garderobes, inventāra noliktavas, tribīnes utt). Līdz ar to tā lietošana būs ierobežota ar to, ka skolnieki vienkārši nevarēs normāli (savlaicīgi un ērti) sagatavoties sporta nodarbībai, bet skolas sporta pasākumos tiem pašiem skolēniem un vecākiem nebūs kur izvietoties. Arī ārpus stundu treniņi, piemēram, 1.-3. klašu futbolistiem, nevarēs notikt, ja vidusskolnielnieki šajā laikā būs aizņēmuši garderobes sporta stundu ietvaros. Stadions nav tikai skrejceļš un zālājs pa vidu!!!<br />
<br />
Vēl viens praktiskais piemērs. Aiz skolas ir uzbūvēts paliels stāvlaukums it kā skolotāju autotransportam. Cik esmu novērojis, šis laukums stāv tukšs, jo skolotāji to neizmanto. Varbūt tomēr ir vērts radīt iespēju reālai viedokļu uzklausīšanai un apspriešanai pirms “lentīšu pārgriešanas”?
A bet es par to lai vispirms izdomātu, kas skries, kur skries, un kāpēc skries un tikai pēc tam projektētu atbilstoši vajadzībām.<br />
<br />
Savadāk sanāk, ka lēmums ir pieņemts, bet tiek likts priekšā “dilemma” 150m vai 250m… kurš labāks? Un cilvēki strīdās…. apmainās viedokļiem…. argumentiem, bet tam nav jēgas, ja nav atbildes uz jautājumu: Kas un Kāpēc skries?. <br />
<br />
Tā ir laba manipulēšana ar sabiedrisko viedokli: nolikt cilvēkus dilemmas priekšā un rezultātā cilvēki aizmirst pašu galveno, ka kādam pēc tam būs jāskrien pa šo apli 🙂
ja nebūtu pēdējās divas rinkopas tad šo rakstu varētu uzskatīt par ziņu bet šobrīd tas ir anonīmas personas viedoklis.<br />
Ja par tēmu, tad es par lielo apli lai mazajiem skrienot pa mazo galva nesagriežas un lai būtu skrejceļš kur 100 metrus skriet, tie vecie bērzi tik un tā tuvāko 10 gadu laikā nogāzīsies bet ja būs stiprs vējš tad jau agrāk.