Valsts amatpersonas ņirgājas par Ogres slimnīcu

Piektdienas rītā Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs, atverot elektronisko pastkastīti, konstatēja, ka valdības solījumi par slimnīcas pastāvēšanu vismaz līdz šā gada beigām izrādījušies graša vērti.

Valsts Obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra (VOAVA) Ogres un citām Latvijas slimnīcām atsūtījusi piedāvājumu parakstīt līguma par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu grozījumus, kas paredz, ka 2009. gada novembrī un decembrī minētās ārstniecības iestādes no valsts saņems nulle latu un nulle santīmu. Interesanti, ka VOAVA šādu rīcību savā vēstulē nosauca par «finansējuma samazināšanu».

Sazinoties ar pārējiem «bēdubrāļiem» – Preiļu, Kuldīgas, Madonas, Dobeles, Cēsu un Gulbenes rajona slimnīcu – vadītājiem, D.Širovs konstatēja, ka arī šīs ārstniecības iestādes skāris «samazinājums» līdz pat nullei.

Tas, ka līdzekļu pārdale finanšu sektorā notiek pēc politiskās «piederības», bija novērots arī iepriekš. Arī šoreiz līdzekļu pārdales kritēriji ir miglā tīti, jo, sazinoties ar VOAVA direktora vietnieci finanšu jautājumos Ingu Milaševicu, D.Širovs uzzināja, ka «tā norādīja ministrijā».

«Pēc jaunuma saņemšanas sasaucām slimnīcas darbinieku sapulci un informējām par gaidāmajām pārmaiņām,» stāsta D.Širovs. «Savukārt pirmdien rīkosim kopīgu tikšanos ar slimnīcas kapitāldaļu turētājiem – Ikšķiles, Lielvārdes, Ķeguma un Ogres novada vadītājiem. Visi ir vienisprātis – valdības rīcība ir nekorekta, tāpēc visdrīzāk mēs vērsīsimies ar protesta vēstuli. Vadoties pēc saņemtajiem skaitļiem, mums jau pirmdien būtu jāpiedāvā lielākajai daļai darbinieku neapskaužama izvēle – kļūt par bezdarbniekiem vai doties bezalgas atvaļinājumā. Jo mēs nevaram pastāvēt bez naudas! Arī ar to, ko valsts piešķir patlaban, nepietiek, lai sniegtu neatliekamo palīdzību, tāpēc Ogres slimnīcai regulāri izveidojas pārstrāde, kuru valsts negrasās atmaksāt. Ja mēs parakstītu šādu līgumu, ko mums piedāvā, tas nozīmētu slimnīcas pašlikvidēšanos, tāpēc tas, ka valdība plašsaziņas līdzekļos sola slimnīcas nelikvidēt, ir klaji meli!

Pašlaik slimnīcā ārstējas 78 pacienti, valsts apmaksā tikai 20, bet ziemā būs nepieciešamība pēc 120 gultām. Tā kā ir slēgtas tuvākās slimnīcas, arī citu rajonu slimnieki dodas pie mums. Piemēram, Ogres rajona slimnīcā patlaban uzturas astoņas dzemdētājas no Aizkraukles un viena no Mālpils. Kur lai mēs liekam visus šos cilvēkus, ja valsts viņu ārstēšanai nedod ne santīma? Es nevaru pateikt cilvēkam ar salauztu roku: «Ej, sēdies vilcienā, brauc un meklē palīdzību Rīgā!» Turklāt Rīga nelabprāt un ne vienmēr ņem šos cilvēkus pretī.»

D.Širovs ir apņēmības pilns cīnīties par slimnīcas pastāvēšanu visiem pieejamiem līdzekļiem. Ļaunākajā gadījumā slimnīcā tiks atstātas 20 gultas, ko apvienos vienā nodaļā. «Saņemsimies un gaidīsim, kamēr pansionāts kļūs rentabls,» stāsta D.Širovs. «Katru dienu piesakās cilvēki, nu jau to skaits sasniedzis 31, taāu, lai sociālās aprūpes centrs nestu peļņu, tajā jābūt 100 līdz 120 iemītniekiem.»

Tad, kad slimnīcas preses dienests izsūtīja «lielajiem» plašsaziņas līdzekļiem informāciju par Veselības ministrijas un VOAVA rīcību un raidījuma «Panorāma» žurnālisti D.Širovu jau bija nointervējuši, viņš saņēma satraukuma un solījumu pilnu zvanu no ministrijas. Izrādās, ka finansējums «pēkšņi» ir atradies, turklāt par 61 000 latu lielāks, nekā slimnīca saņēmusi pēdējos trīs mēnešus. «Tā ir vienkārši ņirgāšanās,» valsts amatpersonu rīcību komentē D.Širovs.