Zane Karpova par Kultūras centra projektu un dzīvi, ko saista ar Ikšķili

2387
Kultūras kalna skices ekrānšāviņš
Kultūras kalna skices ekrānšāviņš.

Čikāgā, 2008. gada 15. oktobrī

Ikšķiles novada domei,
Latvijas Arhitektu savienībai,
Biedrībai „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē

 Ikšķiles novada kultūras centrs Latvijas arhitektu savienības diskusiju klubā

 

 Šoreiz rakstīt pamudināja trešdien 17. septembrī laikrakstā DIENA un citos plašsaziņas līdzekļos publicētais raksts Ikšķiles vadības iezīme – zemas kvalitātes plānošana (1), kura autors ir arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības (LAS) biedrs, biedrības „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” biedrs, Laimonis Šmits, kā arī notikumi kas norisinājās ap Arhitektu Diskusiju kluba apspriedi par Ikšķiles novada kultūras centra (INKC) projektu. Savu nākotni saistu ar Ikšķili, tāpēc nevaru palikt vienaldzīga pret politizēto situāciju, kas mākslīgi izveidota Ikšķilē, kādu noteiktu cilvēku personisku mērķu lobēšanai, kā arī to, ka LAS nepilda savus izvirzītos tiešos uzdevumus arhitektu interešu pārstāvēšanai Latvijā. Visvairāk šajā Ikšķiles Domes un biedrības „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” konfliktā, kurā diemžēl ir ievilkts arī arhitekts, pārsteidz tas, ka šo mērķu realizēšanai tiek melots sabiedrībai? Iepriekšējā atklātajā vēstulē, ko gatavojām kopā ar kolēģiem, Atklāta vēstule par Ikšķiles novada kultūras centra projekta attīstību (2)jau norādījām, ka biedrības biedru izplatītā ar projektu saistītā informācija ir nekorekta un nepārbaudīta, kā arī nosūtījām biedrībai un tās pārstāvjiem vēstuli ar lūgumu vērsties pie mums, projekta arhitektiem, jebkuru neskaidrību gadījumā, jo viņu izplatītā informācija masu saziņas līdzekļos var tikt uzskatīta par godu un cieņu aizskarošu. Tas gan nav pamudinājis biedrības biedrus mainīt savu attieksmi un pārbaudīt publicētos faktus, vai arī ar mums kontaktēties neskaidrību gadījumā, vēl vairāk, pēdējais L. Šmita kunga raksts ir apzināta kaitniecība Ikšķiles novada kultūras centra projektam, tā arhitektiem un Ikšķiles novada domei.
LAS Diskusiju klubs un kā notika eksperta recenzijas sagatavošana par projektu
Šī gada 14. augustā LAS telpās pēc biedrības „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” ierosinājuma Arhitektu Diskusiju kluba ietvaros notika apspriede par Ikšķiles novada kultūras centra projektu un Skolas ielas Ikšķilē kvartāla detālplānojumu. Pēc LAS Diskusiju kluba nolikuma tēmas iesniedzējam nedēļas laikā pēc līguma noslēgšanas ar LAS ir jāiesniedz LAS sekretariātā nepieciešamais uzskates materiāls grafiskā un tekstuālā formā – vēlams elektroniski un drukātā veidā jeb norādot saites konkrētā mājas lapā, kā arī tēmas iesniedzējam jāpiedalās jautājuma prezentēšanā un izskatīšanā diskusiju klubā, pieaicinot arī autorus. Tēmas ierosinātājs, kas tā arī nav kontaktējies ne ar arhitektiem, ne pasūtītāju, nebija nodrošinājis grafisko materiālu ne kultūras centra projekta apspriešanai, ne detālplānojuma izskatīšanai, kā arī neuzskatīja par vajadzīgu informēt projekta arhitektus par paredzēto pasākumu, tāpēc nav īsti saprotama biedrības vienmēr tik pārspīlētā sūdzēšanās par to, ka Ikšķiles vadība negrib un nespēj kontaktēties ar pašu biedrību vai Ikšķiles iedzīvotājiem. Ikšķiles dome nodrošināja materiālus kultūras centra projekta apspriešanai, kā arī informēja projekta arhitektus par paredzēto pasākumu. Arī LAS neuzskatīja par vajadzīgu informēt arhitektus par Diskusiju kluba apspriedi.
Arhitektu Diskusiju kluba mērķis ir informēt Latvijas arhitektus par aktuālajām norisēm arhitektūras (projektēšanas un projektu attīstības) jomā, rosināt profesionālu diskusiju par apspriežamajiem jautājumiem, lai palīdzētu veidot un  nostiprināt sabiedrībā LAS viedokli par aktuāliem  attīstības procesiem pilsētbūvniecības un apjomu arhitektūras jomā valstī. Tas, kas notika Arhitektu Diskusiju kluba apspriedē par Ikšķiles novada kultūras centra projektu un Skolas ielas Ikšķilē kvartāla detālplānojumu, nekādi nevar tikt uzskatīts par veselīgu un demokrātisku, kur nu vēl profesionālu diskusiju ar mērķi paust LAS viedokli par doto projektu, bet par neobjektīvu, publisku savu kolēģu un viņu darba apsmiešanu, kas ir pretrunā ar LAS Ētikas kodeksu un LAS statūtiem, kā arī Krastiņa un Šmita kungu rīcība var tikt vērtēta kā arhitektu godu, cieņu un profesionālo spēju aizskaroša, kā arī apzināta kaitniecību projekta attīstībai un realizācijai. LAS, izvēloties Krastiņa kungu kā recenzentu, rēķinās, ka viņš pārstāvēs LAS viedokli, kas zināmā mērā kalpos par pamatu diskusijas norisei un kopējā viedokļa veidošanai, īpaši gadījumos, kad diskusijā piedalās projekta pasūtītājs un dažādas ieinteresētās puses, kas nav arhitekti.
  Notikumi ap INKC projektu LAS Diskusiju klubā norisinājās visnotaļ interesanti, īpaši jau kontekstā ar pēdējo Šmita kunga publikāciju, kas uzskatāmi pierāda to, ka mērķa sasniegšanai tiek likti lietā visi iespējamie līdzekļi. Tātad, šī gada 26. jūnijā saņēmām faksu no Ikšķiles domes ar informāciju par paredzēto apspriedi LAS Diskusiju kluba ietvaros. Lai izvairītos no iespējami neobjektīvas recenzijas, tajā pašā dienā SIA „INDIA” pārstāve, projekta vadītāja Inga Stakione-Līdaka un es, projekta autore Zane Karpova, nosūtījām LAS Valdes priekšsēdētājam S. Ņikiforova kungam vēstuli ar lūgumu pilnvērtīgai diskusijai pieaicināt kā recenzentus ne tikai jūgendstila un arhitektūras vēstures speciālistu Dr.habil.arch., RTU profesoru, LZA akadēmiķi un LAS valdes locekli Jāni Krastiņa kungu, īpaši zinot Krastiņa kunga attieksmi pret mūsdienu arhitektūras risinājumiem, bet arī praktizējošus pilsētplānošanas un mūsdienu arhitektūras speciālistus. Šis lūgums netika ņemts vērā, lai gan diskusijās ir iespējams pieaicināt vairāk kā 1 ekspertu. Savā emailā LAS norādīju, ka diskusija būtu jāveic nevis par skiču projektu, par ko gribēja runāt attiecīgās biedrības pārstāvji, bet gan par pabeigta tehniskā projekta risinājumiem. Nosūtīju arī sabiedrībai Ikšķilē pieejamās planšetes PDF formātā, tās pašas, kas pieejamas Ikšķiles novada domē, un informēju, ka Krastiņa kungs ir laipni aicināts iepazīties ar detalizētiem tehniskā projekta risinājumiem. Atzīmēšu, ka diskusijā tā arī netika runāts par detālplānojumu un pilsētbūvnieciskiem risinājumiem, jo nebija nodrošināti attiecīgie materiāli un speciālisti, kā arī liela daļa laika tika pavadīta runājot par biedrības un Ikšķiles domes savstarpējām attiecībām. Krastiņa kungs tā arī neatnāca runāt par projektu ne ar mums, ne ar projekta pasūtītājiem – Ikšķiles domi, kas pat personīgi bija Krastiņa kungu uzaicinājusi uz pārrunām par projektu sakarā ar tikšanos diskusiju klubā.
Liels pārsteigums bija tas, ka šīgada 31. jūlijā radio SWH rīta programmā “b-b-brokastis” raidījuma vadītāji negatīvā kontekstā citēja fragmentus no Ikšķiles kultūras centra projekta recenzenta profesora Krastiņa kunga sagatavotā atzinuma. (raidījuma vadītājs Kaspars Upacieris arī piedalījās LAS rīkotajā diskusiju kluba apspriedē un ir šajā konfliktā starp Ikšķiles Domi un biedrību „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” iesaistītā persona). Pēc informācijas, ko saņēmām no LAS, sapratām, ka ar profesora Krastiņa atzinumu varēs iepazīties tikai š.g. 14.augustā plānotās diskusijas laikā un iepriekš tas netiks publiskots. Mūsu vēstulē LAS 2008. gada 6. augustā norādījām, ka pamatojoties uz šo faktu, ir jāsecina, ka Krastiņa kungs recenziju ir patvarīgi nosūtījis biedrībai „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē”, precīzāk tās pārstāvim un savam kolēģim arhitektam Laimoņa Šmita kungam, kurš ir ieinteresēts šī projekta apturēšanā, un šo informāciju izplatīja tālāk sabiedrībā. Mūsuprāt, šāda rīcība ir neprofesionāla un neētiska, tā neveicina godīgu un atklātu dialogu starp sabiedrību un arhitektiem. Recenzija tika izplatīta, lai apzināti kaitētu projektam un mūsu profesionalitātei. Nākas secināt, ka arī pēc šīs vēstules LAS neuzskatīja par vajadzīgu ko nebūt darīt, lai nodrošinātu objektīvu projekta analīzi un diskusijas norisi.
Šī gada 8. augustā no LAS, pēc mūsu vairākkārtēja lūguma, tomēr saņēmām Krastiņa kunga recenziju un 13. augustā nosūtījām vēstuli LAS informējot, ka esam ar to iepazinušies un, analizējot tās saturu, secinājām, ka komentāri par projektu neatbilst tā risinājumiem un, ka tā tik tiešām ir tapusi sadarbībā ar biedrības „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” biedru Laimoņa Šmita kungu, jo, piemēram, recenzijā sadaļā IV. Kultūras centra projekta juridiski tiesiskie aspekti, ir iekļauta informācija, kas ir pieejama tikai Ikšķiles Domei, biedrībai „Par sakārtotu un laikmetīgu pilsētvidi Ikšķilē”, kā arī Kultūras biedrības priekšsēdētājai Elgai Zēģelei. Krastiņa kungs ar Ikšķiles Domes pārstāvjiem nav ticies. Krastiņa kungs diskusijas laikā arī atzina, ka kontaktējies ar savu kolēģi, arhitektu Laimoni Šmitu. Interesants ir arī fakts, ka Krastiņa kunga recenzija ir datēta ar 28.07.2008., kaut gan tā satur informāciju par atklāto vēstuli, ko es un šī projekta arhitekti nosūtījām mēdijiem tikai 2008. gada 6. augustā un publicēta tā tika attiecīgo mēdiju mājas lapās 7. un 8. augustā. Mēs savā vēstulē informējām LAS, ka uzskatām, ka Krastiņa kunga recenzija nevar tik atzīta par objektīvu un izmantota diskusijā, jo tās autors ar savu darbību pauž atbalstu biedrības „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” interesēm, tā neatbilst projekta risinājumiem, kas ir uzskatāma kā kaitniecība Ikšķiles kultūras centra projektam, īpaši ņemot vērā jau pastāvošo konflikta situāciju. 13. augustā LAS nosūtījām arī manus komentārus Krastiņa kunga recenzijai, jo es tajā laikā atrados ASV un uz diskusiju nevarēju ierasties (Rīgā biju šī gada jūlijā un lūdzu LAS, lai diskusiju organizē jūlija beigās, jo vēlējos tajā piedalīties).
Vērsām arī LAS uzmanību uz faktu, ka Krastiņa kunga recenzijas valoda ir neprofesionāla un mūsu darbu nievājoša. Krastiņa kungs savā recenzijā nav arī norādījis ar kādiem projekta materiāliem ir iepazinies, ne kādus metodiskos materiālus, Latvijas valsts būvnormatīvus vai valsts standartus ir izmantojis, nav norādījis arī kādus šādas vai līdzīgas funkcijas sabiedriskās būves ir izpētījis, kas būtu par pamatu viņa recenzijā ietvertajiem apgalvojumiem. Lielākā daļa viņa komentāru neatbilst projektam, kas liecina par to, ka recenzents nav iepazinies ar projekta risinājumiem, kā arī komentāri par atsevišķiem plānojumu principiem neatbilst pasaules praksē pieņemtajiem, kas liecina, ka Krastiņa kungs nepārzina, piemēram, cilvēkiem ar kustības traucējumiem un invalīdiem paredzētos risinājumus.  Vēlreiz atgādinājām, ka Krastiņa kungs nav konsultējies ne ar projekta pasūtītāju Ikšķiles novada domi, ne ar projekta arhitektu par projekta programmu, dizaina koncepciju un telpiskiem risinājumiem, kaut gan mēs piedāvājām jebkādu neskaidrību gadījumā tikties ar Krastiņa kungu un iepazīstināt viņu ar detalizētiem tehniskā projekta risinājumiem. Diskusijas laikā no Krastiņa kunga paskaidrojumiem kļuva skaidrs, ka recenzija ir tapusi izskatot www.a4d.lv mājas lapā publicēto informāciju! Arhitektūras eksperts sagatavo projekta recenziju no internetā publicēšanai ar zemu rezolūciju sagatavota prezentācijas materiāla! Vai tiešām Latvijā lietas tiek kārtotas tik zemā un neprofesionālā līmenī, kādas noteiktas paziņas interesēs, jo Krastiņa kungs taāu ir profesors, LAS valdes loceklis, akadēmiķis? Šāda rīcība ir pretrunā ar pasaules praksē pieņemtajiem recenziju rakstīšanas pamatprincipiem. Krastiņa kunga apgalvojums, ka “telpu funkcionālā izkārtojuma analīzē izmantojami absolūti objektīvi kritēriji, ar kuriem var pamatoti argumentēt secinājumus” ir diskutējams, jo, kā zināms no arhitektūras vēstures, funkcionālie izkārtojumi un ēku telpiskie risinājumi mainās līdz ar sabiedrības un tās uzskatu attīstību, kā arī tehnoloģiju un arhitektūras stilu attīstību. Projekta funkcionālie risinājumi ir cieši saistīti ar pasūtītāja vēlmēm, novietnes kontekstu un arhitekta koncepciju attiecīgajai ēkai. Jautājums – kādas funkcijas pilda LAS, ja tā pat nespēj nodrošināt savas organizācijas statūtu un ētikas kodeksa pildīšanu, un atbalsta šādu kolēģu darba neobjektīvu kritiku sabiedrības un pasūtītāja priekšā?
Ikšķiles kultūras centra risinājumi
Diskusijas laikā projekta vadītāja iepazīstināja Krastiņa kungu un klātesošo publiku ar korektiem projekta risinājumiem, skaidrojot kā tiek nodrošināta pieeja ēkai cilvēkiem ar pārvietošanās traucējumiem, kas ir ļoti vienkārši un uzskatāmi, kā arī koriģēja citas Krastiņa kunga neprecizitātes. L. Šmita kungs savā rakstā, kas tika publicēts pēc diskusijas un pēc LAS izplatītās vēstules, joprojām apgalvo, ka: „Kultūras centra projektēšana ir sākta bez pārdomātas telpu programmas. Ēkā paredzētās telpas nenodrošinās novada kultūras iestāžu un amatierkolektīvu darbu. Piemēram, bibliotēkai paredzētas tikai dažas telpas pagraba stāvā bez pietiekoša dabīgā apgaismojuma. Ieplānotā bibliotēkas kopējā platība ir divas reizes mazāka par nepieciešamo, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.395. Ēkā nav paredzēti pasažieru lifti un nav nodrošināta pārvietošanās iespēja cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Nav nodrošināta cilvēku evakuācija un ugunsdrošība. Pat tualešu plānojums ir neērts. Toties palīgtelpu platība gandrīz divas reizes pārsniedz lietderīgo telpu platību. Ir daudzas nenoteiktas nozīmes tehniskās telpas, dažas pat bez ieejām.” Ir skaidrs, ka Šmita kungs, nav ņēmis vēra projekta vadītājas skaidrojumus, joprojām par projekta risinājumiem nav konsultējies ne ar projekta arhitektiem, ne ar pasūtītāju.
Kultūras centra programmu sagatavoja Iksķiles dome kopā ar domes kultūras darbiniekiem, kas konsultējās ar citu Latvijas pilsētu un novadu kultūras darbiniekiem, kā arī apmeklēja vairākus Latvijas pilsētu kultūras namus. Kā secināms no diskusijas, tad biedrības „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” pārstāvji ir neapmierināti ar faktu, ka Ikšķiles dome nav noskaidrojusi tieši viņu viedokli par to, kādām telpām jābūt Ikšķiles novada kultūras centra ēkā, tieši tāpēc arī Šmita kungs apgalvo, ka kultūras centra projektēšana sākta bez pārdomātas programmas. Uzdrošinos apgalvot pretējo, iepazīstoties ar citu Latvijas kultūras namu, tie starp citu tiek realizēti vairākās Latvijas vietās, un dažādiem Eiropas kultūras centru un līdzīgu funkciju būvju risinājumiem, kā arī apmeklējot vairākas līdzīgas funkcijas celtnes ASV un Japanā, secinājām, ka programma ir atbilstoša nelielas pilsētas kultūras iestādes vajadzībām un nodrošinās nepieciešamo fleksibilitāti dažādu telpu daudzfunkcionālai izmantošanai. Strādājot ar pasūtītāju, tai skaitā kultūras darbiniekiem, bibliotekāriem, utt. vairākkārt pārrunājām dažādus telpiskos risinājumus, ieteikumus, izmaiņas, papildinājumus. Sadarbības gaitā pasūtītājs ņēma vērā mūsu ieteikumus, labākai to vai citādu funkciju risināšanai. Veiksmīgās kopīgās sadarbības rezultātā tehniskā projekta risinājumi ir tādi, kas nodrošinās nepieciešamo kultūras nama centra funkciju visiem kolektīviem – dziedātājiem, dejotājiem, aktieriem, utt.
Bibliotēkas telpas plānotas cokola stāva līmenī, kas ir daļēji ierakts reljefā. Ēkai nav pagrabs, kā to apgalvo Šmita kungs. Bibliotēkas telpas ir ar vairākiem lieliem stiklojumiem, kas nodrošinās nepieciešamo izgaismojumu, jo arī pārlieku liels dabīgās gaismas apjoms bibliotēku telpās ir nevēlams. Ņemot vērā pašreizējo bibliotēkas krājumu apjomu un tā turpmāko pieaugumu, telpu apjoms ir plānots lielāks nekā paredz spēkā esošie normatīvie akti, tā nodrošinot bibliotēkas iespējamo attīstību nākotnē. Risinājumi ir saskaņoti ar Ikšķiles bibliotēkas vadību.
Ēkā ir paredzēts 1 liels lifts, kas nodrošinās kravas pārvadājumus agrās vai vēlās rīta stundās, vai sagatavojot skatuvi priekšnesumiem pirms to sākuma, un apmeklētāju, kā arī cilvēku ar kustības traucējumiem pārvietošanos. Blakus liftam ieejas hallē ir arī atvērtas kāpnes, kas nodrošina apmeklētāju nokļūšanu gan cokola stāva, gan ēkas otrajā stāvā. Šāda neliela apjoma celtnēm, kur liela daļa apmeklētāju ir bērni un jaunieši, kas aktīvi lieto kāpnes, vairāku liftu izvietošana ēkā būtu nerentabla un dārga. Pārvietošanās ar kājām ir visnotaļ pozitīva un veselīga fiziska aktivitāte. Lielā zāle un tās palīgzāle pirmajā stāvā ir paredzēta dažādu pulciņu nodarbībām, īpaši dejotājiem un koristiem, tas nodrošinās balansu starp abu stāvu telpu lietošanas intensitāti. Dejotāju skapīši ir paredzēti pirmā stāvā pie zāles, kas speciālu uzvedumu gadījumā būs izmantojamas kā grimmētavas, kā arī cokola stāva līmenī, kas paredzēts izmantošanai arī brīvdabas estrādes uzvedumiem. Nav skaidrs, par kurām palīgtelpām izsakās Šmita kungs, ja nu vienīgi ēkas vēdināšanai paredzētajām zonām. Droši varu apgalvot, ka visās telpās, izņemot šahtas ir ieejas. Ja vien biedrības pārstāvji būtu konsultējušies par projekta risinājumiem ar projekta arhitektiem, tad nebūtu jālasa šādi apkaunojoši raksti Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Šī gada pavasarī projektam ir veikta neatkarīgā tehniskā ekspertīze, tai skaitā izskatīti ugunsdrošības un evakuācijas risinājumi.
Nākas secināt, ka ne Šmita kungu ne biedrību neinteresē patiesie ēkas tehniskie un funkcionālie risinājumi, bet tie ir ieinteresēti nepatiesas, projektu un tā autoru, arhitektu profesionālo godu degradējošas informācijas izplatīšanā sabiedrībai, izmantojot Krastiņas kunga recenziju un LAS vārdu, lai acīmredzot realizētu savas un biedrības „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” politiskās ambīcijas un iespējams savtīgās intereses. LAS 8. septembrī izsūtīja vēstuli visām ieinteresētajām pusēm, kurā pauda savu nostāju tikai saistībā ar diskusiju kluba apspriedē notikušo: “Izskatot Diskusiju klubā risināto tēmu LAS valdes sēdē, nācās konstatēt, ka diskusijas laikā tika izteikti ļoti atšķirīgi iepriekš paveiktā darba un projektēšanas procesa vērtējumi, kas lielā mērā atklāj, kāpēc izstrādātais projekts izraisa neviennozīmīgu vērtējumu arī plašākā sabiedrībā. Tas acīmredzot, noticis galvenokārt līdzšinējās procesa norises un savstarpējās komunikācijas trūkuma dēļ. Notikusī LAS Diskusiju kluba sanāksme varētu kalpot par sākumu turpmākam dialogam starp visiem procesā iesaistītajiem dalībniekiem, kā rezultātā būtu iespējams nonākt pie risinājuma, kurš balstītos uz savstarpēju izpratni un ieinteresētību pozitīva risinājuma atrašanā. Savukārt, lai iegūtu neatkarīgu viedokli par līdz šim izstrādātā projekta risinājumiem un projektēšanas procesu, ieteicams veikt projekta ekspertīzi, kuru ir iespējams pasūtīt, vēršoties Valsts būvinspekcijā”. Atgādināšu, ka arī LAS tika informēta, ka ekspertīze projektam jau ir veikta, ka arī projekta sabiedriskā apspriešana jau ir notikusi. Uz jautājumu, vai LAS plāno komentēt pārējo, tika saņemta atbilde, ka komentāru vairs nebūs! Vai tas nozīmē, ka vienīgā arhitektus pārstāvošā organizācija Latvijā nav ieinteresēta aizstāvēt arhitektu intereses un nodrošināt demokrātiskus ar arhitektūru saistītus procesus Latvijā? Tas ir pretrunā ar pašu vēstulē pausto ieteikumu visām projektā iesaistītajām pusēm nodrošināt dialogu, savstarpēju izpratni un ieinteresētību pozitīva risinājuma atrašanā. Vai tiešām vienīgā cerība uz labākiem laikiem un iedziļināšanos problēmās ir novembrī gaidāmais LAS kongress un vēlēšanas, kur, cerams, beidzot tiks pieņemti rīcībspējīgi lēmumi bēdīgās situācijas uzlabošanai? (3)
Alternatīva kultūras centra novietne 

Krastiņa kungs INKC projekta recenzijā, acīmredzot pēc Šmita kunga un biedrības ieteikuma, piedāvāja alternatīvu kultūras centra novietni pļavā, pie Skolas un Lībiešu ielas krustojuma, iepretim esošajam kultūras biedrības namam. Atgādināšu, ka jaunās kultūras nama ēkas apjoms ir 3761 m2. Nedomāju, ka tas varētu ievērojami samazināties pārstrādājot ēkas plānojumus, arhitektūru, ja vien ir vēlēšanās nodrošināt vietu visiem mākslinieciskajiem kolektīviem un pasākumiem, kas notiek pilsētā. Kultūras biedrības nama novietne, ieskaitot tajā jau esošo ēku un kokus, ir aptuveni 2500m2. Pļavas apjoms, pēc Peldu ielas pagarinājuma izbūves, kas pēc manām domām ir ļoti nepieciešams, saglabājot esošos kokus un inženiertīklus, būs aptuveni 4200m2. No kā var secināt, ka vienstāvīgs ēkas apjoms šajā vietā nevar tikt izbūvēts. Tas būs par lielu, nebūs vietas laukumam, tas neiederēsies pilsētvidē. Ja ēku veidos vairākos stāvos, parādīsies problēmas ar novietnes izsauļojumu, jo ēka atradīsies pļavas DR pusē, kā rezultātā lielākā daļa pļavas gandrīz visas dienas garumā būs noēnota. Novietnē esošie koki noēnos arī ēkas D fasādi. No šīs ēkas nebūs iespējams redzēt Daugavu, ainava būs Rīgas-Daugavpils šoseja un no baltiem silikātķieģeļiem būvētā Ikšķiles vidusskola. Šai ēkai nebūs tiešā sasaiste ar estrādi. Estrādei nebūs pienācīgā attālumā nodrošinātas sabiedriskās tualetes. Jocīga būs arī ēkas telpiskā kompozīja ar pašreizējo kultūras biedrības namu, iekškvartāla ceļiem un skolu, lielākā daļa būs noēnota visas dienas garumā. Pie šāda ēkas izvietojuma, nelielais atlikušais zemes gabals – laukums būtu jaizvieto tuvu pie jaunā transporta kustību regulējošā apļa, kas nav cilvēkam patīkams un draudzīgs risinājums. Uzskatu, ka šāds risinājums, novietojot ēku Skolas un Lībiešu ielas teritorijā, būs pilsētbūvnieciski un arhitektoniski ļoti neveiksmīgs. Pļavu vajadzētu atstāt, kā atvērtu telpu – pilsētas laukumu sabiedrisku pasākumu organizēšanai. Uzskatu ka jaunā kultūras centra novietojums pašreizējās estrādes vietā ir veiksmīgākais pilsētbūvnieciskais risinājums. (Pilsētbūvnieciskiem risinājumiem pieskārāmies iepriekšējā publikācijā (2))
Kas ir veiksmīgs konkurss? 

Liela daļa LAS diskusijas kluba apspriedes laika tika veltīta pārrunām par Ikšķiles domes rīkoto konkursu un faktu, ka Ikšķiles dome neveic atklātu dialogu ar Ikšķiles iedzīvotājiem – ko šodien it kā pārstāv biedrība „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē”. Gribu vēlreiz atgādināt, ka attiecīgā biedrība pārstāv tikai dažus no daudziem tūkstošiem Ikšķiles iedzīvotāju, kā arī ir zināms, kā tika vākti paraksti pagatnē un kā tie tiek vākti šodien – ar līdzīgu melu palīdzību, kādi tiek izplatīti plašsaziņas līdzekļos. Ikšķiles iedzīvotāja Ikstenas kundze centās LAS Diskusiju kluba sanāksmē klātesošos pārliecināt, ka ne dome, ne arhitekti nav centušies veidot dialogu ar Ikšķiles iedzīvotājiem, kas attiecīgi tādēļ ir nodibinājuši šo biedrību. Viņa pieminēja arī diskusiju www.a4d.lv portalā 2006. gada rudenī, tikko pēc pirmajām projekta publikācijām. Gribu atgādināt, ka piedalījos šajā diskusijā, izteicu savas domas un personīgi uzaicināju Ikstenas kundzi pārrunāt ar kultūras centra projektu saistītos jautājumus, atstājot savu e-pasta adresi. Ikstenas kundze tika uzaicināta arī uz LAS diskusiju par konkursa rīkošanu (4) (5), kas jau 2006. gadā bija sasāpējis jautājums. Neesmu saņēmusi nevienu e-pastu vai vēstuli, kā arī Ikstenas kundze bija pārāk aizņemta, lai apmeklētu attiecīgo diskusiju, jo acīmredzot grāmatu rakstīšana ir sirdij tuvāka, nekā ieteikumi situācijas uzlabošanai. Ir pagājuši 2 gadi kopš diskusijas par arhitektūras konkursiem Latvijā, cik var spriest pēc rezultātiem, jeb fakta, ka nekas nav izdarīts, lai pastāvošo situāciju kā nebūt mainītu, nākas secināt, ka pati LAS nav ieinteresēta attiecīgās situācijas uzlabošanā. Diskusijas laikā gan Krastiņa kungs, gan arhitekts Neilanda kungs pārmeta Ikšķiles domei neizdarību. Gribētos jautāt, ko gan viņi kā LAS biedri un valdes locekļi ir darījuši, lai šo situāciju mainītu? (Konkursu tēmai pieskārāmies iepriekšējā publikācijā (2)) Tā vietā, lai uzņemtos atbildību par zemo konkursu kvalitāti Latvijā, izskatās, ka LAS to vēlas uzvelt pašvaldībām. Pašvaldības rīko konkursus valstī spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un LAS spēkos būtu tos mainīt, jo kura gan cita organizācija to būtu ieinteresēta un spējīga to darīt. LAS arī būtu tā organizācija, kas iespējams kopā ar LR Kultūras ministriju varētu palīdzēt pašvaldībām šādu svarīgu un salīdzinoši lielu kultūras objektu programmu sagatavošanā un konkursu rīkošanā, ja vien būtu laicīgi saprasts, ka ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas novados ir nepieciešamas jaunas kultūras celtnes. Latvijas Nacionālais attīstības plāns taāu nosaka, ka kultūra ir labklājīgas sabiedrības neatņemama prioritāte, tās loma nacionālās identitātes saglabāšanā ir nepārvērtējama.
     Diskusijas laikā tika pieminēts Dziesmu svētku estrādes pārbūves konkurss, kas tika rīkots vairākas reizes ideju trūkuma dēļ, kā piemērs tam, ka konkursus var rīkot arī vairākas reizes, lai iegūtu vēlamo rezultātu. Gribu atgādināt, ka ja vien projekta autors būtu piekritis koriģēt savu piedāvājumu, tad tas arī tiktu realizēts, lai gan bija vienīgais iesniegtais projekts pirmajā konkursā. Savukārt pēdējā Dziesmu svētku estrādes pārbūves konkursā, ko rīkoja Rīgas dome, kurā piedalījāmies arī mēs, par uzvarētāju tika izvēlēts projekts, kas ne tuvu neatbilda konkursa noteikumiem! Konkursa norises protokols un ārzemju ekspertu atzinums ir līdzīgs – nav pozitīva akustiska risinājuma. Piedāvātais projekts ne tuvu nenodrošinās konkursā izvirzītās akustiskās prasības, tas neatbilst konkursa noteikumiem un principiāli nepiedāvā nekādus uzlabojumus.
Un taisnība vien būs Neilanda kungam, ka konkurss ir atzīstams par veiksmīgu, ja pasūtītājs izvēlas ideju, kas viņam patīk, laikam jau neatkarīgi no tā cik projekti ir iesniegti un vai tie atbilst konkursa noteikumiem. Un kā piemēru var minēt to, ka Rīgas dome ir izvēlējusies projektu, (vērtēšanā piedalījās arī LAS priekšēdētājs Ņikiforova kungs) kas šķiet vislabākais, bet neatbilst konkursa noteikumiem, tā ka nepamatoti ir pārmest Iksķiles domei nespēju profesionāli organizēt šādus konkursus.
Ja tiešām biedrība „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” pārstāv, kā paši apgalvo, Ikšķiles iedzīvotājus, tad kāpēc sabiedrībā ir jāizplata projektu un tā arhitektus apmelojoša informācija, pēdējā rakstā pat izmantojot LAS valdes locekļa un eksperta vārdu? Kāpēc biedrība Ikšķiles iedzīvotāju atbalstu cenšas iegūt ar nepatiesas informācijas izplatīšanu? Kāpēc biedrība un tās domubiedri nav tieši vērsušies pie projekta arhitektiem? Kāpēc uz biedrības organizētājiem pasākumiem Ikšķilē tomēr neierodas tie tūkstoši cilvēku, kas it kā, pēc biedrības teiktā, to atbalsta?
Lai saņemtu objektīvas recenzijas par Ikšķiles kultūras centra projektu esam lūguši starptautiskos arhitektūras speciālistus, neatkarīgus no Ikšķiles politiskajām intrigām, izteikt viedokli par projekta arhitektūras risinājumiem un to kvalitāti. Pozitīvas atsauksmes jau ir saņemtas no vairākiem arhitektiem, kā arī Eiropas jaunās arhitektūras žurnāla A10 New European Architecture (6), kur nākamajā numurā #24 tiks publicēts Ikšķiles kultūras centra projekts.

http://www.a4d.lv/raksti/1237

Ar cieņu,
Ikšķiles kultūras centra projekta autore
Zane Karpova
Sertificēta arhitekte, projekta autore
Arhitekta prakses sertifikāts 10-0949
-Diplomēta arhitekte – Rīgas Tehniskā Universitāte, Arhitektūras fakultāte, 1998. gadā;
-Arhitektūras Maģistre Rīgas Tehniskā Universitāte Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultāte, Latvija. Maģistra darbs „Mūsdienu arhitektūra vēsturiskā vidē”, 2001. gadā;
-ASV valsts departamenta Fulbright Programmas stipendiāte, 2001. gadā;
-Arhitektūras Maģistre Illinoisas Universitāte Čikāgā, Mākslas un Arhitektūras koledža, ASV, 2002. gadā;
-Doktorantūras studijas Rīgas Tehniskā Universitāte Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultāte, Latvija. Disertācijas tēma „Kvalitatīvas dzīves telpas nodrošināšanas stratēģija Latvijā”;
-Ikšķiles novada iedzīvotāja;
zane_karpova@yahoo.com