Čikāgā, 2008. gada 15. oktobrī
Ikšķiles novada domei,
Latvijas Arhitektu savienībai,
Biedrībai „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē
Ikšķiles novada kultūras centrs Latvijas arhitektu savienības diskusiju klubā
Šoreiz rakstīt pamudināja trešdien 17. septembrī laikrakstā DIENA un citos plašsaziņas līdzekļos publicētais raksts Ikšķiles vadības iezīme – zemas kvalitātes plānošana (1), kura autors ir arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības (LAS) biedrs, biedrības „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” biedrs, Laimonis Šmits, kā arī notikumi kas norisinājās ap Arhitektu Diskusiju kluba apspriedi par Ikšķiles novada kultūras centra (INKC) projektu. Savu nākotni saistu ar Ikšķili, tāpēc nevaru palikt vienaldzīga pret politizēto situāciju, kas mākslīgi izveidota Ikšķilē, kādu noteiktu cilvēku personisku mērķu lobēšanai, kā arī to, ka LAS nepilda savus izvirzītos tiešos uzdevumus arhitektu interešu pārstāvēšanai Latvijā. Visvairāk šajā Ikšķiles Domes un biedrības „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” konfliktā, kurā diemžēl ir ievilkts arī arhitekts, pārsteidz tas, ka šo mērķu realizēšanai tiek melots sabiedrībai? Iepriekšējā atklātajā vēstulē, ko gatavojām kopā ar kolēģiem, Atklāta vēstule par Ikšķiles novada kultūras centra projekta attīstību (2)jau norādījām, ka biedrības biedru izplatītā ar projektu saistītā informācija ir nekorekta un nepārbaudīta, kā arī nosūtījām biedrībai un tās pārstāvjiem vēstuli ar lūgumu vērsties pie mums, projekta arhitektiem, jebkuru neskaidrību gadījumā, jo viņu izplatītā informācija masu saziņas līdzekļos var tikt uzskatīta par godu un cieņu aizskarošu. Tas gan nav pamudinājis biedrības biedrus mainīt savu attieksmi un pārbaudīt publicētos faktus, vai arī ar mums kontaktēties neskaidrību gadījumā, vēl vairāk, pēdējais L. Šmita kunga raksts ir apzināta kaitniecība Ikšķiles novada kultūras centra projektam, tā arhitektiem un Ikšķiles novada domei.
LAS Diskusiju klubs un kā notika eksperta recenzijas sagatavošana par projektu
Šī gada 14. augustā LAS telpās pēc biedrības „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” ierosinājuma Arhitektu Diskusiju kluba ietvaros notika apspriede par Ikšķiles novada kultūras centra projektu un Skolas ielas Ikšķilē kvartāla detālplānojumu. Pēc LAS Diskusiju kluba nolikuma tēmas iesniedzējam nedēļas laikā pēc līguma noslēgšanas ar LAS ir jāiesniedz LAS sekretariātā nepieciešamais uzskates materiāls grafiskā un tekstuālā formā – vēlams elektroniski un drukātā veidā jeb norādot saites konkrētā mājas lapā, kā arī tēmas iesniedzējam jāpiedalās jautājuma prezentēšanā un izskatīšanā diskusiju klubā, pieaicinot arī autorus. Tēmas ierosinātājs, kas tā arī nav kontaktējies ne ar arhitektiem, ne pasūtītāju, nebija nodrošinājis grafisko materiālu ne kultūras centra projekta apspriešanai, ne detālplānojuma izskatīšanai, kā arī neuzskatīja par vajadzīgu informēt projekta arhitektus par paredzēto pasākumu, tāpēc nav īsti saprotama biedrības vienmēr tik pārspīlētā sūdzēšanās par to, ka Ikšķiles vadība negrib un nespēj kontaktēties ar pašu biedrību vai Ikšķiles iedzīvotājiem. Ikšķiles dome nodrošināja materiālus kultūras centra projekta apspriešanai, kā arī informēja projekta arhitektus par paredzēto pasākumu. Arī LAS neuzskatīja par vajadzīgu informēt arhitektus par Diskusiju kluba apspriedi.
Arhitektu Diskusiju kluba mērķis ir informēt Latvijas arhitektus par aktuālajām norisēm arhitektūras (projektēšanas un projektu attīstības) jomā, rosināt profesionālu diskusiju par apspriežamajiem jautājumiem, lai palīdzētu veidot un nostiprināt sabiedrībā LAS viedokli par aktuāliem attīstības procesiem pilsētbūvniecības un apjomu arhitektūras jomā valstī. Tas, kas notika Arhitektu Diskusiju kluba apspriedē par Ikšķiles novada kultūras centra projektu un Skolas ielas Ikšķilē kvartāla detālplānojumu, nekādi nevar tikt uzskatīts par veselīgu un demokrātisku, kur nu vēl profesionālu diskusiju ar mērķi paust LAS viedokli par doto projektu, bet par neobjektīvu, publisku savu kolēģu un viņu darba apsmiešanu, kas ir pretrunā ar LAS Ētikas kodeksu un LAS statūtiem, kā arī Krastiņa un Šmita kungu rīcība var tikt vērtēta kā arhitektu godu, cieņu un profesionālo spēju aizskaroša, kā arī apzināta kaitniecību projekta attīstībai un realizācijai. LAS, izvēloties Krastiņa kungu kā recenzentu, rēķinās, ka viņš pārstāvēs LAS viedokli, kas zināmā mērā kalpos par pamatu diskusijas norisei un kopējā viedokļa veidošanai, īpaši gadījumos, kad diskusijā piedalās projekta pasūtītājs un dažādas ieinteresētās puses, kas nav arhitekti.
Notikumi ap INKC projektu LAS Diskusiju klubā norisinājās visnotaļ interesanti, īpaši jau kontekstā ar pēdējo Šmita kunga publikāciju, kas uzskatāmi pierāda to, ka mērķa sasniegšanai tiek likti lietā visi iespējamie līdzekļi. Tātad, šī gada 26. jūnijā saņēmām faksu no Ikšķiles domes ar informāciju par paredzēto apspriedi LAS Diskusiju kluba ietvaros. Lai izvairītos no iespējami neobjektīvas recenzijas, tajā pašā dienā SIA „INDIA” pārstāve, projekta vadītāja Inga Stakione-Līdaka un es, projekta autore Zane Karpova, nosūtījām LAS Valdes priekšsēdētājam S. Ņikiforova kungam vēstuli ar lūgumu pilnvērtīgai diskusijai pieaicināt kā recenzentus ne tikai jūgendstila un arhitektūras vēstures speciālistu Dr.habil.arch., RTU profesoru, LZA akadēmiķi un LAS valdes locekli Jāni Krastiņa kungu, īpaši zinot Krastiņa kunga attieksmi pret mūsdienu arhitektūras risinājumiem, bet arī praktizējošus pilsētplānošanas un mūsdienu arhitektūras speciālistus. Šis lūgums netika ņemts vērā, lai gan diskusijās ir iespējams pieaicināt vairāk kā 1 ekspertu. Savā emailā LAS norādīju, ka diskusija būtu jāveic nevis par skiču projektu, par ko gribēja runāt attiecīgās biedrības pārstāvji, bet gan par pabeigta tehniskā projekta risinājumiem. Nosūtīju arī sabiedrībai Ikšķilē pieejamās planšetes PDF formātā, tās pašas, kas pieejamas Ikšķiles novada domē, un informēju, ka Krastiņa kungs ir laipni aicināts iepazīties ar detalizētiem tehniskā projekta risinājumiem. Atzīmēšu, ka diskusijā tā arī netika runāts par detālplānojumu un pilsētbūvnieciskiem risinājumiem, jo nebija nodrošināti attiecīgie materiāli un speciālisti, kā arī liela daļa laika tika pavadīta runājot par biedrības un Ikšķiles domes savstarpējām attiecībām. Krastiņa kungs tā arī neatnāca runāt par projektu ne ar mums, ne ar projekta pasūtītājiem – Ikšķiles domi, kas pat personīgi bija Krastiņa kungu uzaicinājusi uz pārrunām par projektu sakarā ar tikšanos diskusiju klubā.
Liels pārsteigums bija tas, ka šīgada 31. jūlijā radio SWH rīta programmā “b-b-brokastis” raidījuma vadītāji negatīvā kontekstā citēja fragmentus no Ikšķiles kultūras centra projekta recenzenta profesora Krastiņa kunga sagatavotā atzinuma. (raidījuma vadītājs Kaspars Upacieris arī piedalījās LAS rīkotajā diskusiju kluba apspriedē un ir šajā konfliktā starp Ikšķiles Domi un biedrību „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” iesaistītā persona). Pēc informācijas, ko saņēmām no LAS, sapratām, ka ar profesora Krastiņa atzinumu varēs iepazīties tikai š.g. 14.augustā plānotās diskusijas laikā un iepriekš tas netiks publiskots. Mūsu vēstulē LAS 2008. gada 6. augustā norādījām, ka pamatojoties uz šo faktu, ir jāsecina, ka Krastiņa kungs recenziju ir patvarīgi nosūtījis biedrībai „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē”, precīzāk tās pārstāvim un savam kolēģim arhitektam Laimoņa Šmita kungam, kurš ir ieinteresēts šī projekta apturēšanā, un šo informāciju izplatīja tālāk sabiedrībā. Mūsuprāt, šāda rīcība ir neprofesionāla un neētiska, tā neveicina godīgu un atklātu dialogu starp sabiedrību un arhitektiem. Recenzija tika izplatīta, lai apzināti kaitētu projektam un mūsu profesionalitātei. Nākas secināt, ka arī pēc šīs vēstules LAS neuzskatīja par vajadzīgu ko nebūt darīt, lai nodrošinātu objektīvu projekta analīzi un diskusijas norisi.
Šī gada 8. augustā no LAS, pēc mūsu vairākkārtēja lūguma, tomēr saņēmām Krastiņa kunga recenziju un 13. augustā nosūtījām vēstuli LAS informējot, ka esam ar to iepazinušies un, analizējot tās saturu, secinājām, ka komentāri par projektu neatbilst tā risinājumiem un, ka tā tik tiešām ir tapusi sadarbībā ar biedrības „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” biedru Laimoņa Šmita kungu, jo, piemēram, recenzijā sadaļā IV. Kultūras centra projekta juridiski tiesiskie aspekti, ir iekļauta informācija, kas ir pieejama tikai Ikšķiles Domei, biedrībai „Par sakārtotu un laikmetīgu pilsētvidi Ikšķilē”, kā arī Kultūras biedrības priekšsēdētājai Elgai Zēģelei. Krastiņa kungs ar Ikšķiles Domes pārstāvjiem nav ticies. Krastiņa kungs diskusijas laikā arī atzina, ka kontaktējies ar savu kolēģi, arhitektu Laimoni Šmitu. Interesants ir arī fakts, ka Krastiņa kunga recenzija ir datēta ar 28.07.2008., kaut gan tā satur informāciju par atklāto vēstuli, ko es un šī projekta arhitekti nosūtījām mēdijiem tikai 2008. gada 6. augustā un publicēta tā tika attiecīgo mēdiju mājas lapās 7. un 8. augustā. Mēs savā vēstulē informējām LAS, ka uzskatām, ka Krastiņa kunga recenzija nevar tik atzīta par objektīvu un izmantota diskusijā, jo tās autors ar savu darbību pauž atbalstu biedrības „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” interesēm, tā neatbilst projekta risinājumiem, kas ir uzskatāma kā kaitniecība Ikšķiles kultūras centra projektam, īpaši ņemot vērā jau pastāvošo konflikta situāciju. 13. augustā LAS nosūtījām arī manus komentārus Krastiņa kunga recenzijai, jo es tajā laikā atrados ASV un uz diskusiju nevarēju ierasties (Rīgā biju šī gada jūlijā un lūdzu LAS, lai diskusiju organizē jūlija beigās, jo vēlējos tajā piedalīties).
Vērsām arī LAS uzmanību uz faktu, ka Krastiņa kunga recenzijas valoda ir neprofesionāla un mūsu darbu nievājoša. Krastiņa kungs savā recenzijā nav arī norādījis ar kādiem projekta materiāliem ir iepazinies, ne kādus metodiskos materiālus, Latvijas valsts būvnormatīvus vai valsts standartus ir izmantojis, nav norādījis arī kādus šādas vai līdzīgas funkcijas sabiedriskās būves ir izpētījis, kas būtu par pamatu viņa recenzijā ietvertajiem apgalvojumiem. Lielākā daļa viņa komentāru neatbilst projektam, kas liecina par to, ka recenzents nav iepazinies ar projekta risinājumiem, kā arī komentāri par atsevišķiem plānojumu principiem neatbilst pasaules praksē pieņemtajiem, kas liecina, ka Krastiņa kungs nepārzina, piemēram, cilvēkiem ar kustības traucējumiem un invalīdiem paredzētos risinājumus. Vēlreiz atgādinājām, ka Krastiņa kungs nav konsultējies ne ar projekta pasūtītāju Ikšķiles novada domi, ne ar projekta arhitektu par projekta programmu, dizaina koncepciju un telpiskiem risinājumiem, kaut gan mēs piedāvājām jebkādu neskaidrību gadījumā tikties ar Krastiņa kungu un iepazīstināt viņu ar detalizētiem tehniskā projekta risinājumiem. Diskusijas laikā no Krastiņa kunga paskaidrojumiem kļuva skaidrs, ka recenzija ir tapusi izskatot www.a4d.lv mājas lapā publicēto informāciju! Arhitektūras eksperts sagatavo projekta recenziju no internetā publicēšanai ar zemu rezolūciju sagatavota prezentācijas materiāla! Vai tiešām Latvijā lietas tiek kārtotas tik zemā un neprofesionālā līmenī, kādas noteiktas paziņas interesēs, jo Krastiņa kungs taāu ir profesors, LAS valdes loceklis, akadēmiķis? Šāda rīcība ir pretrunā ar pasaules praksē pieņemtajiem recenziju rakstīšanas pamatprincipiem. Krastiņa kunga apgalvojums, ka “telpu funkcionālā izkārtojuma analīzē izmantojami absolūti objektīvi kritēriji, ar kuriem var pamatoti argumentēt secinājumus” ir diskutējams, jo, kā zināms no arhitektūras vēstures, funkcionālie izkārtojumi un ēku telpiskie risinājumi mainās līdz ar sabiedrības un tās uzskatu attīstību, kā arī tehnoloģiju un arhitektūras stilu attīstību. Projekta funkcionālie risinājumi ir cieši saistīti ar pasūtītāja vēlmēm, novietnes kontekstu un arhitekta koncepciju attiecīgajai ēkai. Jautājums – kādas funkcijas pilda LAS, ja tā pat nespēj nodrošināt savas organizācijas statūtu un ētikas kodeksa pildīšanu, un atbalsta šādu kolēģu darba neobjektīvu kritiku sabiedrības un pasūtītāja priekšā?
Ikšķiles kultūras centra risinājumi
Diskusijas laikā projekta vadītāja iepazīstināja Krastiņa kungu un klātesošo publiku ar korektiem projekta risinājumiem, skaidrojot kā tiek nodrošināta pieeja ēkai cilvēkiem ar pārvietošanās traucējumiem, kas ir ļoti vienkārši un uzskatāmi, kā arī koriģēja citas Krastiņa kunga neprecizitātes. L. Šmita kungs savā rakstā, kas tika publicēts pēc diskusijas un pēc LAS izplatītās vēstules, joprojām apgalvo, ka: „Kultūras centra projektēšana ir sākta bez pārdomātas telpu programmas. Ēkā paredzētās telpas nenodrošinās novada kultūras iestāžu un amatierkolektīvu darbu. Piemēram, bibliotēkai paredzētas tikai dažas telpas pagraba stāvā bez pietiekoša dabīgā apgaismojuma. Ieplānotā bibliotēkas kopējā platība ir divas reizes mazāka par nepieciešamo, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.395. Ēkā nav paredzēti pasažieru lifti un nav nodrošināta pārvietošanās iespēja cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Nav nodrošināta cilvēku evakuācija un ugunsdrošība. Pat tualešu plānojums ir neērts. Toties palīgtelpu platība gandrīz divas reizes pārsniedz lietderīgo telpu platību. Ir daudzas nenoteiktas nozīmes tehniskās telpas, dažas pat bez ieejām.” Ir skaidrs, ka Šmita kungs, nav ņēmis vēra projekta vadītājas skaidrojumus, joprojām par projekta risinājumiem nav konsultējies ne ar projekta arhitektiem, ne ar pasūtītāju.
Kultūras centra programmu sagatavoja Iksķiles dome kopā ar domes kultūras darbiniekiem, kas konsultējās ar citu Latvijas pilsētu un novadu kultūras darbiniekiem, kā arī apmeklēja vairākus Latvijas pilsētu kultūras namus. Kā secināms no diskusijas, tad biedrības „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” pārstāvji ir neapmierināti ar faktu, ka Ikšķiles dome nav noskaidrojusi tieši viņu viedokli par to, kādām telpām jābūt Ikšķiles novada kultūras centra ēkā, tieši tāpēc arī Šmita kungs apgalvo, ka kultūras centra projektēšana sākta bez pārdomātas programmas. Uzdrošinos apgalvot pretējo, iepazīstoties ar citu Latvijas kultūras namu, tie starp citu tiek realizēti vairākās Latvijas vietās, un dažādiem Eiropas kultūras centru un līdzīgu funkciju būvju risinājumiem, kā arī apmeklējot vairākas līdzīgas funkcijas celtnes ASV un Japanā, secinājām, ka programma ir atbilstoša nelielas pilsētas kultūras iestādes vajadzībām un nodrošinās nepieciešamo fleksibilitāti dažādu telpu daudzfunkcionālai izmantošanai. Strādājot ar pasūtītāju, tai skaitā kultūras darbiniekiem, bibliotekāriem, utt. vairākkārt pārrunājām dažādus telpiskos risinājumus, ieteikumus, izmaiņas, papildinājumus. Sadarbības gaitā pasūtītājs ņēma vērā mūsu ieteikumus, labākai to vai citādu funkciju risināšanai. Veiksmīgās kopīgās sadarbības rezultātā tehniskā projekta risinājumi ir tādi, kas nodrošinās nepieciešamo kultūras nama centra funkciju visiem kolektīviem – dziedātājiem, dejotājiem, aktieriem, utt.
Bibliotēkas telpas plānotas cokola stāva līmenī, kas ir daļēji ierakts reljefā. Ēkai nav pagrabs, kā to apgalvo Šmita kungs. Bibliotēkas telpas ir ar vairākiem lieliem stiklojumiem, kas nodrošinās nepieciešamo izgaismojumu, jo arī pārlieku liels dabīgās gaismas apjoms bibliotēku telpās ir nevēlams. Ņemot vērā pašreizējo bibliotēkas krājumu apjomu un tā turpmāko pieaugumu, telpu apjoms ir plānots lielāks nekā paredz spēkā esošie normatīvie akti, tā nodrošinot bibliotēkas iespējamo attīstību nākotnē. Risinājumi ir saskaņoti ar Ikšķiles bibliotēkas vadību.
Ēkā ir paredzēts 1 liels lifts, kas nodrošinās kravas pārvadājumus agrās vai vēlās rīta stundās, vai sagatavojot skatuvi priekšnesumiem pirms to sākuma, un apmeklētāju, kā arī cilvēku ar kustības traucējumiem pārvietošanos. Blakus liftam ieejas hallē ir arī atvērtas kāpnes, kas nodrošina apmeklētāju nokļūšanu gan cokola stāva, gan ēkas otrajā stāvā. Šāda neliela apjoma celtnēm, kur liela daļa apmeklētāju ir bērni un jaunieši, kas aktīvi lieto kāpnes, vairāku liftu izvietošana ēkā būtu nerentabla un dārga. Pārvietošanās ar kājām ir visnotaļ pozitīva un veselīga fiziska aktivitāte. Lielā zāle un tās palīgzāle pirmajā stāvā ir paredzēta dažādu pulciņu nodarbībām, īpaši dejotājiem un koristiem, tas nodrošinās balansu starp abu stāvu telpu lietošanas intensitāti. Dejotāju skapīši ir paredzēti pirmā stāvā pie zāles, kas speciālu uzvedumu gadījumā būs izmantojamas kā grimmētavas, kā arī cokola stāva līmenī, kas paredzēts izmantošanai arī brīvdabas estrādes uzvedumiem. Nav skaidrs, par kurām palīgtelpām izsakās Šmita kungs, ja nu vienīgi ēkas vēdināšanai paredzētajām zonām. Droši varu apgalvot, ka visās telpās, izņemot šahtas ir ieejas. Ja vien biedrības pārstāvji būtu konsultējušies par projekta risinājumiem ar projekta arhitektiem, tad nebūtu jālasa šādi apkaunojoši raksti Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Šī gada pavasarī projektam ir veikta neatkarīgā tehniskā ekspertīze, tai skaitā izskatīti ugunsdrošības un evakuācijas risinājumi.
Nākas secināt, ka ne Šmita kungu ne biedrību neinteresē patiesie ēkas tehniskie un funkcionālie risinājumi, bet tie ir ieinteresēti nepatiesas, projektu un tā autoru, arhitektu profesionālo godu degradējošas informācijas izplatīšanā sabiedrībai, izmantojot Krastiņas kunga recenziju un LAS vārdu, lai acīmredzot realizētu savas un biedrības „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” politiskās ambīcijas un iespējams savtīgās intereses. LAS 8. septembrī izsūtīja vēstuli visām ieinteresētajām pusēm, kurā pauda savu nostāju tikai saistībā ar diskusiju kluba apspriedē notikušo: “Izskatot Diskusiju klubā risināto tēmu LAS valdes sēdē, nācās konstatēt, ka diskusijas laikā tika izteikti ļoti atšķirīgi iepriekš paveiktā darba un projektēšanas procesa vērtējumi, kas lielā mērā atklāj, kāpēc izstrādātais projekts izraisa neviennozīmīgu vērtējumu arī plašākā sabiedrībā. Tas acīmredzot, noticis galvenokārt līdzšinējās procesa norises un savstarpējās komunikācijas trūkuma dēļ. Notikusī LAS Diskusiju kluba sanāksme varētu kalpot par sākumu turpmākam dialogam starp visiem procesā iesaistītajiem dalībniekiem, kā rezultātā būtu iespējams nonākt pie risinājuma, kurš balstītos uz savstarpēju izpratni un ieinteresētību pozitīva risinājuma atrašanā. Savukārt, lai iegūtu neatkarīgu viedokli par līdz šim izstrādātā projekta risinājumiem un projektēšanas procesu, ieteicams veikt projekta ekspertīzi, kuru ir iespējams pasūtīt, vēršoties Valsts būvinspekcijā”. Atgādināšu, ka arī LAS tika informēta, ka ekspertīze projektam jau ir veikta, ka arī projekta sabiedriskā apspriešana jau ir notikusi. Uz jautājumu, vai LAS plāno komentēt pārējo, tika saņemta atbilde, ka komentāru vairs nebūs! Vai tas nozīmē, ka vienīgā arhitektus pārstāvošā organizācija Latvijā nav ieinteresēta aizstāvēt arhitektu intereses un nodrošināt demokrātiskus ar arhitektūru saistītus procesus Latvijā? Tas ir pretrunā ar pašu vēstulē pausto ieteikumu visām projektā iesaistītajām pusēm nodrošināt dialogu, savstarpēju izpratni un ieinteresētību pozitīva risinājuma atrašanā. Vai tiešām vienīgā cerība uz labākiem laikiem un iedziļināšanos problēmās ir novembrī gaidāmais LAS kongress un vēlēšanas, kur, cerams, beidzot tiks pieņemti rīcībspējīgi lēmumi bēdīgās situācijas uzlabošanai? (3)
Alternatīva kultūras centra novietne
Krastiņa kungs INKC projekta recenzijā, acīmredzot pēc Šmita kunga un biedrības ieteikuma, piedāvāja alternatīvu kultūras centra novietni pļavā, pie Skolas un Lībiešu ielas krustojuma, iepretim esošajam kultūras biedrības namam. Atgādināšu, ka jaunās kultūras nama ēkas apjoms ir 3761 m2. Nedomāju, ka tas varētu ievērojami samazināties pārstrādājot ēkas plānojumus, arhitektūru, ja vien ir vēlēšanās nodrošināt vietu visiem mākslinieciskajiem kolektīviem un pasākumiem, kas notiek pilsētā. Kultūras biedrības nama novietne, ieskaitot tajā jau esošo ēku un kokus, ir aptuveni 2500m2. Pļavas apjoms, pēc Peldu ielas pagarinājuma izbūves, kas pēc manām domām ir ļoti nepieciešams, saglabājot esošos kokus un inženiertīklus, būs aptuveni 4200m2. No kā var secināt, ka vienstāvīgs ēkas apjoms šajā vietā nevar tikt izbūvēts. Tas būs par lielu, nebūs vietas laukumam, tas neiederēsies pilsētvidē. Ja ēku veidos vairākos stāvos, parādīsies problēmas ar novietnes izsauļojumu, jo ēka atradīsies pļavas DR pusē, kā rezultātā lielākā daļa pļavas gandrīz visas dienas garumā būs noēnota. Novietnē esošie koki noēnos arī ēkas D fasādi. No šīs ēkas nebūs iespējams redzēt Daugavu, ainava būs Rīgas-Daugavpils šoseja un no baltiem silikātķieģeļiem būvētā Ikšķiles vidusskola. Šai ēkai nebūs tiešā sasaiste ar estrādi. Estrādei nebūs pienācīgā attālumā nodrošinātas sabiedriskās tualetes. Jocīga būs arī ēkas telpiskā kompozīja ar pašreizējo kultūras biedrības namu, iekškvartāla ceļiem un skolu, lielākā daļa būs noēnota visas dienas garumā. Pie šāda ēkas izvietojuma, nelielais atlikušais zemes gabals – laukums būtu jaizvieto tuvu pie jaunā transporta kustību regulējošā apļa, kas nav cilvēkam patīkams un draudzīgs risinājums. Uzskatu, ka šāds risinājums, novietojot ēku Skolas un Lībiešu ielas teritorijā, būs pilsētbūvnieciski un arhitektoniski ļoti neveiksmīgs. Pļavu vajadzētu atstāt, kā atvērtu telpu – pilsētas laukumu sabiedrisku pasākumu organizēšanai. Uzskatu ka jaunā kultūras centra novietojums pašreizējās estrādes vietā ir veiksmīgākais pilsētbūvnieciskais risinājums. (Pilsētbūvnieciskiem risinājumiem pieskārāmies iepriekšējā publikācijā (2))
Kas ir veiksmīgs konkurss?
Liela daļa LAS diskusijas kluba apspriedes laika tika veltīta pārrunām par Ikšķiles domes rīkoto konkursu un faktu, ka Ikšķiles dome neveic atklātu dialogu ar Ikšķiles iedzīvotājiem – ko šodien it kā pārstāv biedrība „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē”. Gribu vēlreiz atgādināt, ka attiecīgā biedrība pārstāv tikai dažus no daudziem tūkstošiem Ikšķiles iedzīvotāju, kā arī ir zināms, kā tika vākti paraksti pagatnē un kā tie tiek vākti šodien – ar līdzīgu melu palīdzību, kādi tiek izplatīti plašsaziņas līdzekļos. Ikšķiles iedzīvotāja Ikstenas kundze centās LAS Diskusiju kluba sanāksmē klātesošos pārliecināt, ka ne dome, ne arhitekti nav centušies veidot dialogu ar Ikšķiles iedzīvotājiem, kas attiecīgi tādēļ ir nodibinājuši šo biedrību. Viņa pieminēja arī diskusiju www.a4d.lv portalā 2006. gada rudenī, tikko pēc pirmajām projekta publikācijām. Gribu atgādināt, ka piedalījos šajā diskusijā, izteicu savas domas un personīgi uzaicināju Ikstenas kundzi pārrunāt ar kultūras centra projektu saistītos jautājumus, atstājot savu e-pasta adresi. Ikstenas kundze tika uzaicināta arī uz LAS diskusiju par konkursa rīkošanu (4) (5), kas jau 2006. gadā bija sasāpējis jautājums. Neesmu saņēmusi nevienu e-pastu vai vēstuli, kā arī Ikstenas kundze bija pārāk aizņemta, lai apmeklētu attiecīgo diskusiju, jo acīmredzot grāmatu rakstīšana ir sirdij tuvāka, nekā ieteikumi situācijas uzlabošanai. Ir pagājuši 2 gadi kopš diskusijas par arhitektūras konkursiem Latvijā, cik var spriest pēc rezultātiem, jeb fakta, ka nekas nav izdarīts, lai pastāvošo situāciju kā nebūt mainītu, nākas secināt, ka pati LAS nav ieinteresēta attiecīgās situācijas uzlabošanā. Diskusijas laikā gan Krastiņa kungs, gan arhitekts Neilanda kungs pārmeta Ikšķiles domei neizdarību. Gribētos jautāt, ko gan viņi kā LAS biedri un valdes locekļi ir darījuši, lai šo situāciju mainītu? (Konkursu tēmai pieskārāmies iepriekšējā publikācijā (2)) Tā vietā, lai uzņemtos atbildību par zemo konkursu kvalitāti Latvijā, izskatās, ka LAS to vēlas uzvelt pašvaldībām. Pašvaldības rīko konkursus valstī spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un LAS spēkos būtu tos mainīt, jo kura gan cita organizācija to būtu ieinteresēta un spējīga to darīt. LAS arī būtu tā organizācija, kas iespējams kopā ar LR Kultūras ministriju varētu palīdzēt pašvaldībām šādu svarīgu un salīdzinoši lielu kultūras objektu programmu sagatavošanā un konkursu rīkošanā, ja vien būtu laicīgi saprasts, ka ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas novados ir nepieciešamas jaunas kultūras celtnes. Latvijas Nacionālais attīstības plāns taāu nosaka, ka kultūra ir labklājīgas sabiedrības neatņemama prioritāte, tās loma nacionālās identitātes saglabāšanā ir nepārvērtējama.
Diskusijas laikā tika pieminēts Dziesmu svētku estrādes pārbūves konkurss, kas tika rīkots vairākas reizes ideju trūkuma dēļ, kā piemērs tam, ka konkursus var rīkot arī vairākas reizes, lai iegūtu vēlamo rezultātu. Gribu atgādināt, ka ja vien projekta autors būtu piekritis koriģēt savu piedāvājumu, tad tas arī tiktu realizēts, lai gan bija vienīgais iesniegtais projekts pirmajā konkursā. Savukārt pēdējā Dziesmu svētku estrādes pārbūves konkursā, ko rīkoja Rīgas dome, kurā piedalījāmies arī mēs, par uzvarētāju tika izvēlēts projekts, kas ne tuvu neatbilda konkursa noteikumiem! Konkursa norises protokols un ārzemju ekspertu atzinums ir līdzīgs – nav pozitīva akustiska risinājuma. Piedāvātais projekts ne tuvu nenodrošinās konkursā izvirzītās akustiskās prasības, tas neatbilst konkursa noteikumiem un principiāli nepiedāvā nekādus uzlabojumus.
Un taisnība vien būs Neilanda kungam, ka konkurss ir atzīstams par veiksmīgu, ja pasūtītājs izvēlas ideju, kas viņam patīk, laikam jau neatkarīgi no tā cik projekti ir iesniegti un vai tie atbilst konkursa noteikumiem. Un kā piemēru var minēt to, ka Rīgas dome ir izvēlējusies projektu, (vērtēšanā piedalījās arī LAS priekšēdētājs Ņikiforova kungs) kas šķiet vislabākais, bet neatbilst konkursa noteikumiem, tā ka nepamatoti ir pārmest Iksķiles domei nespēju profesionāli organizēt šādus konkursus.
Ja tiešām biedrība „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” pārstāv, kā paši apgalvo, Ikšķiles iedzīvotājus, tad kāpēc sabiedrībā ir jāizplata projektu un tā arhitektus apmelojoša informācija, pēdējā rakstā pat izmantojot LAS valdes locekļa un eksperta vārdu? Kāpēc biedrība Ikšķiles iedzīvotāju atbalstu cenšas iegūt ar nepatiesas informācijas izplatīšanu? Kāpēc biedrība un tās domubiedri nav tieši vērsušies pie projekta arhitektiem? Kāpēc uz biedrības organizētājiem pasākumiem Ikšķilē tomēr neierodas tie tūkstoši cilvēku, kas it kā, pēc biedrības teiktā, to atbalsta?
Lai saņemtu objektīvas recenzijas par Ikšķiles kultūras centra projektu esam lūguši starptautiskos arhitektūras speciālistus, neatkarīgus no Ikšķiles politiskajām intrigām, izteikt viedokli par projekta arhitektūras risinājumiem un to kvalitāti. Pozitīvas atsauksmes jau ir saņemtas no vairākiem arhitektiem, kā arī Eiropas jaunās arhitektūras žurnāla A10 New European Architecture (6), kur nākamajā numurā #24 tiks publicēts Ikšķiles kultūras centra projekts.
[5]par diskusiju lasīt http://www.architektura.lv/index.php?sadala=199&id=147
[6]www.a10.eu
Ar cieņu,
Ikšķiles kultūras centra projekta autore
Zane Karpova
Sertificēta arhitekte, projekta autore
Arhitekta prakses sertifikāts 10-0949
-Diplomēta arhitekte – Rīgas Tehniskā Universitāte, Arhitektūras fakultāte, 1998. gadā;
-Arhitektūras Maģistre Rīgas Tehniskā Universitāte Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultāte, Latvija. Maģistra darbs „Mūsdienu arhitektūra vēsturiskā vidē”, 2001. gadā;
-ASV valsts departamenta Fulbright Programmas stipendiāte, 2001. gadā;
-Arhitektūras Maģistre Illinoisas Universitāte Čikāgā, Mākslas un Arhitektūras koledža, ASV, 2002. gadā;
-Doktorantūras studijas Rīgas Tehniskā Universitāte Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultāte, Latvija. Disertācijas tēma „Kvalitatīvas dzīves telpas nodrošināšanas stratēģija Latvijā”;
-Ikšķiles novada iedzīvotāja;
Nu cik es saprotu,tad Jums Zane to projektu kaa autorei gribas izgruuzt cauri,jo taa Jums ir naudas lieta.Un kas gan taa par demokraatiju,ja Juus censaties sleept no sabiedriibas savus gara darbus.Ja projekts iziet cauri un tiek pieskirta eiropas naudinja tad dome pirms veeleesanaam cer veel kautko iebaazt kabataas.Iespeejams arii jums kautkas atlektu.<br />
WEB ir kā piemājas darziņš, kas prasa laiku lai tas būtu sakopts.<br />
<br />
Ikskile.lv izskatās kā bārenis kas pārcietis vardarbību, un lūgtin lūdz pēc labas rehabilitācijas, vai vismaz pēc sarunas ar WEB psihologu.<br />
<br />
Lai veicās Ikskile.lv
Nezinu kā ar to kopēšanu, bet Ikskile.lv veidota tā lai lapas saturs netiktu indeksēts un par Ikšķili dzirdetu iespejami mazāk.
Ahā! Daži inteliģenti te sāk jaunu teikumu ar mazo burtu!
Nu kā to ņem. Ikskile.lv, no kurienes, iespējams, Karpovas raksts pārkopēts uz Ikskile.com, kas ir par Ikšķiles iedzīvotāju nodoklū naudu uzturets “orgāns”
Saturu vari piedāvāt arī tu.<br />
Otro teikumu ignorējam 🙂
Ak vai, tad jau nebūs ko rakstīt. Citu jau kā tikai lamas, melus un apvainojumus šaja portāla nemana.
OK, Labāk runājam par lietu!
Vajag mazliet atslābināties. Man ir piedāvājums: aicinu katru un visus ignorēt apvainojošus komentārus. Gan paša publicēto sev piedot, gan citu rakstītos aizmirst. Dzēst tos nevar, jo tad rodas aizdomas par cenzūru (tāda jau nekontrolēti un netīši notiek tehniskā brāķa brīžos), bet jebkāda saukšana pie prāta ir tikai iemesls tēmai “Un tu pats …” Vienkārši ignorējam. Labi?
Ļoti laba pašdiagnoze, var ieekonomēt uz ārsta apmeklējumu!
Novērojami arī atmiņas zudumi, lēna murgošana, vietas un laika neizpratne, utt. Diagnoze – vājprāts. Tā ka prom uz sarkandaugavu visi, kamēr nav par vēlu.
Lukstiņ, ko tad tev nozaguši!? Jeb tu kā tas gans kas bļāva vilks?
inteliģenti lasīt nemāk vai? kaut gan tas jau ir skaidrs ka nemāk. un zog informāciju un izplata baumas. laikam briesmīgi ūdens sācis ir smelties mutē, ka japūš šitādas pīlītes publikai. briesmīgi jau gribat to Rudzīša krēslu! un ar šādām metodēm. velētājiem tas var nepatikt.
Nu pastāsti mums Ikšķiles malēniešiem tos visus skaistumus un labumus.?
jums dzīve paiet vienās halucinācijas. nevajag man piesiet arhitektus. un ja jus būtu izlasījuši Karpovas rakstu un arī aplūkojuši tās saites kas teksta beigās, jūsu komentari droši vien būtu savādāki, jo pašlaik atkal tiek sacerētas pasaciņas, kam ar patieso lietu butību ir mazs sakars.
Ikšķiles domei uz savu “autorproduktu” (visādiem noteikumiem, lēmumiem utt) ir tikpat daudz izplatīšanas autortiesību cik Saeimai uz viņu likumiem. Un tās ir tādas, ka tiem JĀBŪT BRĪVI PUBLISKI PIEEJAMIEM bez jabkādiem ierobežojumiem tos pārpublicēt, uzglabāt un kārtot datubāzēs.<br />
Arhitekte savu atklāto vēstuli ir adresējusi vairākiem mēdijiem, tādēļ ir jābūt mazliet deformētai domāšanai, lai teiktu, ka tās pārpublicēšana kaut kādā veidā ir saistāma ar atļaujas prasīšanu.
Karpovai nav jāpārliecina Ikšķiles dome par viņas lielo talantu. Kultūras kalna būvniecības ideja domē radās tikai tādēļ, ka pie pasaules debesīm iemirdzējās Karpovas talanta zvaigzne un pavadošais inteliģentais zvaigznājs (INDIA – Inteliģents dizains interjers arhitektūra). N-tās reizes projekta skaidrojumi un sevis cildinājumi dažādiem medijiem taāu tika izsvaidīti pašreklāmas nolūkā, tādēļ ikskile.com Jums ir sniegusi bezmaksas reklāmas iespējas. Domes mājas lapa kā reklāmas nesējs ir galīgi nevērtīgs, jo tā nepārtraukti atrodas uzlabošanas stadijā un tajā pat domes nolikumu nevar izlasīt. Jūs taāu vēlaties uzzināt sabiedrības viedokli par Jūsu projektu, vai ne? Vai ģēnija sindroms neļauj palūkoties patiesībai acīs? Pirmais vārds Jūsu firmas nosaukumā ir “Inteliģence”, bet komentāros to apgānat. Līds ar to arī paši sevi. Patiesi radošas personības nav pašapmierinātas, pašpietiekamas un pašpārliecinātas. Šī raksta aizstāvības komentāri pārliecinoši parāda, ka Jums ar radošu garu nav nekā kopīga.
Tu runā par intīmo saraksti…..
Izlasiet, muldētāji, kam vēstule adresēta un kas to saņēma. Pirms brīža to publicēju ikskile.com. Varat saskaitīt saņēmējus.
Kā jūs zinat, ka atļauja domē nav prasīta? Vai esat tieši tās atbildīgās amatpersonas, kuru rakstiska atļauja ir vajadzīga? <br />
Ja tā, tad -vai jūsu atļauja vajadzīga, arī lai pārpublicētu to atklāto MEIDROPA reklāmu ar visām cenām un ēdienkartēm, kas jau teju kā nedēļu stāv domes oficiālajā mājaslapā kā aktuālākā informācija iedzīvotājiem? (pārsūtot to KNAB,atļauju jums noteikti neviens neprasīs).<br />
Un, kas attiecas uz Karpovas vēstules publicēšanu,- kā novērots,šai dāmai ir paradums savus sacerējumus ar zināmu noslieci uz grafomāniju reizē izsūtīt uz apmēram 10 – 16 vietām, tā ka – neesiet tik iedomīgi,- ne jūs vienīgie, no kā iespējams atļauju saņemt.
Nu vajag vajag to arhitektu biogrāfiju!
Karpova nosūtīja droši vien savu rakstu Domei, kas to publicēja ikskile.lv. Vai Jūs lūdzāt atļauju domei pārpublicēt rakstu? Jums atļauja Karpovai nav jālūdz. Kaut arī viņa komentē un piedalās diskusijā, tad droši vien ar domu, ka jums ir rakstiska domes atļauja pārpublicēšanai.
Protams tieši tā pat kā Jums Desas kungs par parakstu zem raksta!
Nojēra par autortiesībām gan jums nav liela. Līdzīgi kā par visu pārējo. Nu tad uz priekšu ar zagtu informāciju, visu cieņu inteliģentiem!!!!!!
Lasi ko raksti!<br />
<br />
Autortiesības © 2004-2005 Ikšķiles novada Dome.<br />
<br />
Tagat jau 2008
Tavs vārds visu pasaka bez vārdiem!
Karpovai nav nekāda sakara ar atļauju došanu publikācijām. <br />
Tā ikskile.com ir jāraksta iesniegums Ikšķiles domei pārpublicēšanai.
Autortiesības © 2004-2005 Ikšķiles novada Dome. Visas tiesības rezervētas. <br />
Jebkāda veida materiāls, kas atrodams Ikšķiles novada portālā nedrīkst tikt izplatīts, kopēts, jebkādi citādi reproducēts vai izmantots bez Ikšķiles novada Domes atbildīgās personas rakstiskas atļaujas.<br />
Tiem kuri nav apveltīti ar lasīšanas dāvanu varu izskaidrot, mēs atbalstam Ikšķiles iedzīvotājus un visas organizācijas (pat pašvaldību ja tā izrādīs interesi) kuras vēlas ko ziņot vai publicēt. Šajā gadijumā mēs atbalstam biedrību „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē
Iesūtu vēstules sākumdaļu, lai jūs, muldētāji, redzētu, kam tā adresēta: <br /> <br />Čikāgā, 2008. gada 15. oktobrī <br /> <br />Ikšķiles novada domei <br /> <br />Latvijas Arhitektu savienībai <br /> <br />Biedrībai „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē
Cienijamā Arhitekte neiebilda pret publikāciju.<br />
<br />
Jums kā Arhitektes kolēgam/ai jau nu to vajadzēja zināt.
Kas patiesībā Likstiņu uztrauc? Zakšana vai ikšķiliešiem dotā iespēja izteikties, padiskutēt un uzklausīt Z. Karpovas skaidrojumus. Viņa taāu nepārtraukti pārmeta <i></i>nespēju lasīt projektu, necenšanos saņemt skaidrojumus. Par šo iespēju arī viņa ļoti priecājās un veltīja daudzus skaidrojumus. Tagad ir daudz skaidrāka projekta tapšana un tā ievērojamā sabiedriskā nozīme. Visi ikšķilieši nevar aizlidot uz ASV, lai saņemtu cienījamās autores skaidrojumus.
Nē, līdz arhitektūrai vel tālu. Es te ar piezemētākām lietām nodarbojos, bet neticu, ka cienijamā arhitekte Jums iesūtija rakstu. Cik var redzet citās mājas lapās, raksts uz šo jauko portālu nosūtīts nebija. Tā ka nevajag ar zagšanu nodarboties.
Ispējams kad traucē Arhitekta pieredze!? Šī raksta autore ir Zane Karpova nevis Ikšķiles domes lapa!
Nē, nē, es te par to demokrātiju šoreiz. Arhitekti ir pagātne.
Kā tad ar tām mājas lapām palika?
Vai Ilionisas gaiss kautkā ietekmē arhitektu prātus?<br />
<br />
Ja jūs tā uzstājat uz Kolēgas darbu publicēšanu tad lūgsim Z.Karpovas kundzei sarakstu ar projektētajiem un uzceltajiem objektiem!
Starp citu pārpublicēt rakstus no svešām mājas lapām un bez atļaujas un bez piebildēm par avotu saucas par zagšanu. Vai Jūs domei paprasījāt atļauju?
• ekskursants 20.10.2008 23:27<br />
a kad es rupji lamājos? esmu ļoti labdabīgi noskaņots un nemēdzu rupji lamāties atšķirībā no citiem klātesošajiem.<br />
• Intars Gintars 20.10.2008 23:33<br />
O, cenzūra parādījusies! A kā tad ar patiesību? Kungi un dāmas? Es gribu zināt tos Karpovas sasniegumus un izlasīt tās atsauksmes!<br />
<br />
kur palika šis komentārs?<br />
Oi, sēnes, sūtiet šurp. Varbūt man arī sāks rēgoties kaut kādi plānojumi, kas neatbilst projektam, vai arī vēl kaut kādi murgi par arhitektiem, domi, utt. Tiešām gribu ievertēt to jūsu halucināciju pasauli.<br />
<br />
p.s. komentārus gan dzēst nevajag
Vot, vot! Intariņš ir mums ar piektklasnieka smadzeņu pidījumu un apjomu, ja jau argumentu trūkuma dēļ nolaižas līdz sēnēm un citiem ēdamiem priekšmetiem. Laikam būs smagi cietis no heroīniņa injekcijas, ja konkrētos komentārus nav spējīgs uztvert. Vajadzēs aizsūtīt viņam kādu grāpīti mušmiru mērcītes, varbūt nāk par labu. Tā teikt, acu gaišumam un prāta atlieku skaidrībai. Tikai to vien dara, kā murgo: “sēnes, sēnes, sēnes, sēnes, sēnes, sēnes, sēnes, sēnes, sēnes…
A kas tur jāmaina? Viss ir kārtībā? Jums ar tām galviņām tā pašvaki tik un resursi tādi sūdīgi diemžēl. Galvenais tik tas sēnes un halucinācijas un lai bagāta izdomu pasaule. Nu galīgi slikti jums tie informacijas pienesēji.
Piekrītu. Tur jau ir tas suns aprakts, ka autori nevēlas saprātīgu dialogu par to, ko vajag visā tai K.K. projektā izmainīt vai uzlabot.<br />
Vajag tiešām padomāt par zināmu pārplānošanu. Biblioteka taāu pirks jaunas grāmatas. Un vai tad būs tikai vecie pašdarbības kolektīvi? Jaunu nebūs?
Varbūt tas skan dīvaini bet Mežaparka estrades variants man principā patika, bija pat akustiskie mērijumi. Tiesa laikam tādi projekti ir nedaudz kosmiski, ja nu vienīgi Ķīnai piemeroti, bet tiem jau sava ligzda ir.<br />
<br />
Bet lai vai kā tur bij jūtama ideja un funkcionalitate. <br />
<br />
Lieku 5
Nu protams! Katrs, kurš ravējis zemenes mēzis vistu mēslus Īrijā vai kādā citā saules stariem pielietā vietā neplātās, ka ir ieguvis zinātnisko grādu zemeņu ravēšanā vai mēslu šķūrēšanā. Ieskatieties interneta mājaslapās, kur tiek nopietni apspriesta janā arhitektūra Latvijā. Vienā bija pat ievietota sia India jaunās Ventspils bibliotēkas vizualizācijas bilde. Pa vidu komentāram. Bet komentārs bija veltīts apšaubāmām un nevēlamām tendencēm latvijas arhitektūrā. Citā bija tā paša sia Mežaparka jaunās estrādes projekta vizualizācijas attēls. Neesam speciālisti, bet izskatījās pēc citplanētiešu lidaparāta, droši vien arī ne visai praktisks. Daudz lieku monstrozu detaļu bez praktiska pielietojuma. Neizskatījās, ka kāds būtu veicis akustiskos aprēķinus. Estrādes forma izskatījās drīzāk domāta vizuāla efekta iegūšanai .Tad vēl atradām, kur sia India piedalījušies Rīgas domes konkursā. Trešā vieta. Pirmie bija franāi, otrie vēl kādi Latvijas arhitekti.
ASV darba atļaujas saņem cilvēki , kuri piedāvājas veikt darbus no kā atsakās ASV pilsoņi. Projektēšanā tie ir tehniķi un stažieri. Karpovas radošā biogrāfija nesatur tādus sasniegumus, par kuriem ASV projektēšanas nozare ģībtu un piedāvātu visas iespējas. Vai vispār viņai darba atļauja ASV ir un, ja ir, vai tā var būt arhitekta kvalifikācijas apliecinājums. Arhitekta prakse Somijā varētu būt rādītājs, nevis darba atļauja ASV.
Ļoti laba Arhitekte, ar diplomiem un pieredzi! Kurš gan ja ne viņa Ikšķiles tumsoņām ienesīs gaismu ar spaiņiem!<br />
<br />
Turaties Ikšķiles malēnieši Zane gaismu nes!
Saceriet, saceriet tās pasaciņas. Savādāk laikam apmierinājumu dzīvē nevar dabūt un nesanāk realizēties, kā tikai apriet tos, kas dzīve ko sasnieguši. Tipiskā latvieša skaudība. Karpovai pat ASV valdība darba atļauju ir izdevusi kā cilvēkam īpašām spējām ar talantu un starptautiskiem sasniegumiem arhitektūrā un mākslā. A Ikšķiles idiotu bars tā vieta, lai lepotos, tikai noliek. Drausmīgi skauž vai ne?
Toties – nauda nesmird.
Lasu, lasu un netieku gudrs, kas tā mūsu dome īsti ir. Muļķīši vai krimināli elementi, vai abi divi. Paskaidrojiet taāu beidzot! Bet tā arhitektīte gan ir malacis. Turies, Zane, turies! Tas nekas, ka sūdus mīdot, tie vairāk smird. Un tos sasniegumus pat saskaitīt nevar! Būs jādodas ekskursijā, lai paša acīm redzētu.
Cik ilgi un daudz var rakstīt vienu un to pašu par itkā nozīmīgiem projektiem, par itkā piedalīšanos nozīmīgos projektos, par itkā godīgu konkursu. Z. Karpova visus nopelnus ir uzskaitījusi savās vēstulēs un tur vienīgais NOZĪMĪGAIS realizētais projekts ir KARPOVU MĀJA. Visi jaunie arhitekti sāk karjeru ar PIEDALĪŠANOS dažādos projektos. Par konkursa likumību vis ir noskaidrots un atzīts sen. Vēl arvien “dižie ģēnijiji” un viņu fani cer apvārdot ikšķiliešus. Ja vienam otram ir izdevies apvārdot un dabūt atlaides skolā tad nevajag cerēt uz tādu “veiksmi” darbā. Darbs jādara pa īstam un te apvārdošana nelīdzēs. Nu nav cilvēki tik muļķi. Nu protam novērtēt Jūsu rasējumus un bildītes arī, un stāstu saturu arī. Gadiem jau tiek vērtēts un pārrunāts Jūsu projekts. Ja patiesi būtu tik talantīgi un izglītoti, sen jau būtu vismaz projektu koriģējuši, bet īsti profesionāļi nepiekristu ne tai vietai ne tik primitīvai programmai. Patiesi radoši un talantīgi cilvēki nekad nav 100% apmierināti ar paveikto. Jums ir svešas paškritiskās sajūtas, kuras patiesi radoši cilvēki pārdzīvo nododot radīto darbu. Visā šajā pasākumā apbrīnas vērts ir tikai projekta caursišanas proces. Vai cīņā pret ikšķiliešiem nevariet atturēties vismaz no nekulturālas un parupjas valodas? Nomierinieties lūdzu, mēs necenšamies sabojāt Jūsu dzīves telpu par Jusu naudu un sagaidam no Jums to pašu.
Protams, protams! Karpovs izlikās par beigtu. Nedomāju, ka Rudzītis nezināja, kas par lietu, un nepalīdzēja sena drauga meitai. Es tomēr būšu skeptiska, kamēr tiešām kāds to ticami nepierādīs. Tomēr – gards kumoss.
SIA «India», kas projektē kultūras centru, līdz šim veikusi vairākus nozīmīgus projektus Latvijā, arī piedalījusies «Reval Hotel Latvija» pārbūvē Rīgā.<br />
<br />
Šajā firmā strādā Ikšķiles Domes izpilddirektora Jāņa Karpova meita Zane, taāu nav interešu konflikta firmas izvēlē, jo sākotnēji vērtēti tikai projekti, nezinot firmu vārdus. Karpovs arī pats atteicies piedalīties iepirkuma komisijas darbā, jo uzzinājis, ka uz pasūtījumu pretendē viņa meitas pārstāvētā firma.
Nabaga ekskursants tiešām pēdējā laikā tāds švaks. Ta sēnītes ne tādas, ta alkoholiņš beidzies! Vajag taāu heroīnu lietot! Tāpat, kā mazajam Edmundiņam no blakus lapas komentāriem! Uzreiz būs spēks kaulos!
ar labu nakti. rīt atkal došos ceļojumā mēklēt tos liftus. jākrāj spēki.
esmu nedaudz atskurbis. tāpec laikam pārņem pieklājība. redzu ka šajā mājas lapā draud tikai tiem, kas neatbalsta attiecīgās lapeles viedokli, kaut gan atbalstītāji raksta lielas riebeklības. kur tad tā izslavētā inteliģence un pieklājība un objektivitāte? kultūra ir laba lieta, to nekad nevajag atstāt novārtā. par ASV arhitektiem tiešām grūti spriest, izskatās ka atkal halucinācijas. bet pārsteidzoši ir tas, ka stāsts par 1 liftu no manas dzīves pieredzes ar piemēriem nevienam nav vajadzīgs, jo liekas, ka Šmita kungam un Ikšķiles inteliģentiem ir savs arhaiskais skatījums uz dzīvi un galīgi negribas mācīties no citu pieredzes un veikt pētījumus par attiecigo tēmu, tik kaisīt nepamatotus domu graudus.<br />
lai dzīvo sēnes! un tā līdz rītausmai.
ekskursants tik ļoti sastresojās un vienā vakarā no ceļojoša jaunekļa kļuvis par steberējošu veci, spriežot pēc valoda. Sācis uztrauktie par valodas kultūru itkā nebūtu vienalga. Pirms kāda laika pašam patika rupji lamāties. Tagad tik pieklājīgs – pensionāriem sēnītes piedāvā un projekta risinājumus lasīt.
Domāju kad nevajag floodot. Labāk rakstiet par lietu un cilvēki Jūs cienīs, pat ja viņiem nepatiks Jūsu darbi.<br />
<br />
Pretējā gadījumā Jūsu bezjēdzīgie rakstu darbi var tikt dzēsti, jo nesatur ne kādu vērtīgu domu graudu.
Prātiņam ir laba dzirde, redze un pieredze, kā jau ziņkārīgajam.
Nu pastāstie, kas tad īsti ir Zane Karpova. Tik daudz jau ir dzirdētas visādas izcilības. Vai ir kas vē izcilāks. Un sakiet kādu popularitāti Jūs vēlētos iegūt? Varbūt jau esat ieguvis?!
Davai, kruta doma. Sūtam Karpovai emailu, lai publicē savus sasniegumus. Nav ko te tautu tumsā turēt, savādāk te visādas neskaidras runas un domas.
nu tiešām prātiņš jums ir tik īss, ka spējat tik vien tādus secinājumus izdarīt. nav jau brīnums, ka avīzes pilnas ar visādiem murgiem.
Citeju:<br />
Ikšķiliešim nav haotiskā steigā jāizmanto jebkādas kvalitātes projekts, nav jāziedo miljoni dažu sakomlpeksētu autoru ambīciju apmierināšanai.<br />
<br />
Tādā gadījumā man rodas jautājums, kas jums liek domāt labāk par sevi, jo Jūs jau arī saistat savu nākotni ar Ikšķili!?
Neēsmu studējis augstās ārzemju skolās. Par cienījāmās arhitektes pasūtījumiem arī neesmu lietas kursā, bet valodas kultūra būtu jāapgūst tieši Ikšķiles inteliģentiem, kuri savu popularitāti Ikšķilē patlaban grib iegūt ar melošanu. Varbūt Jūs varētu beidzot painteresēties kas ir Zane Karpova un kādi ir viņas sasniegumi, lai nebūtu visu laiku jāspekulē ar kaut kādu nepareizu un izdomātu informāciju, kā Jūs visi laiku te darat? Vai arī savas neprofesionalitātes dēļ Jūs nesaprot projekta risinājumus? Vai arī izliekas, ka nesaprot, jo ta ir vieglāk un tad var pūst sabiedrībai pīlītes. <br />
a man patīk šmigā ceļot, līdzīgi kā jums pensionāri sēnes ēst. pasaule liekas citādās krāsās.
Tagad sāku saprast kā rodas tās jaunās zvaigznes. Pabrauc ekskursijās, ieliek kādas bildītes žurnāliņos, palūdz dažās tādu pašu draugu atsauksmītes (vēlams svešvalodā), uzskaita diez zin kādas ziņas par itkā sasniegumiem. Tautai acis aizmālētas un miljoni ripo.
Jūsu komentāros visā pilnībā atspoguļojas visā kultūras kalna radītāju un aizstāvju prātaspējas un kultūra. Pēc šādiem komentāriem ir pilnīgi skaidrs, kādēļ tāds murgs radiez un kādām metodēm to grib uzspiest. Acīmredzot citādi nevienu pasūtījumu iegūt nevar. Vai popularitāti spējat radīt tikai ar nopirktiem publikāciju lakumiem, stāstiem par tūrisma braucieniem, stipendiju uzskaitījumiem, neveiksmīgu dalību konkursos uzskaitījumu? Tad nu gan sasniegums. Ja Jūs painteresētos kādās universitātēs un ar kādiem panākumiem studē latvieši. Un nav dzirdēta tāda plātīšanās. Vismaz elementāru komunokācijas, spēju, valodu, saskarsmes kultūru vajadzētu apgūt pirms vēršaties pie cilvēkiem. Jūsu paustā necieņa liecina par ļoti, ļoti zemu pašvērtējumu. Nožēlojama tāda uzbāzība un raušanās pēc popularitātes jebkuriem līdzekļiem. Popularitāti jāiegūst ar darbu, cieņu un pietāti pret sabiedrību un mūsu dzīves telpu. Padomāt nekad nav par vēlu.
Es tak biju sadzēries, gluži tāpat kā tie Ikšķiles pensionāri un inteliģenti, kas sēnes saēdušies. Neko tak nesaprotu. Rēgojas tik visās celtnēs 1 lifts. A man gribās divos liftos vienlaicīgi iekāpt un nekādi nevaru. Laikam vajadzēs piecināt arhitektu Šmitu, lai izverš kampaņu pret Denveras mākslas muzeju un visām citām kultūras būvēm Eiropā un Skandinavijā, ko stulbeņi vienu liftu ieprojektējuši.Un pandusus pa lēzenu sazīmējuši un logus aizmirsuši, mēs tak gudrie latvieši visu zinām un mākam. A varbūt logi bija, a es ta sadzēries biju un nepamanīju un man brilles aizsvīdušas.
Bet tiem starptautiskajiem žurnāliem un ekspertiem tak tas projekts patīk. Kā to diez izskaidrot? To laikam Ikšķiles pensionāri nekādi nevar saprast. Rudzītis būs pa kluso sadevis visiem kukuļus.Pasaulē ekanomiskā krīze, visiem vajag naudu.
Galvenais tās sēnes labi daudz saēsties, tad arī spārnos varēs pacelties. Aplidot lielas un mazas pasaules būves un beidzot ko sākt sajēgt no tiešām daudzfunkcionālu ēku risinājumiem.Jūs jau paši vairs nezinat ko gribat, ta pa lielu, ta pa mazu, tad vajag pasaulē labāko celtni, tad vajag mazu un Ikšķilei piemērotu. Neviens gan nemāk pateikt kas ir kas un tik pinās un jaucās, galvas pilnas ar pelavām un neko sakarīgu neviens nepiedāvā. Māk tik gvelzt visādas glupības.
Kuras balsis ir pieklusušas? Deputātus te neviens neaizstāv. Aizstāv veselo saprātu. Un kurš gan te iesaka macīties ētisku uzvešanos publiskaja telpā? Pēc šitiem inteliģences izteicieniem, nu cienītā, Jums gan ar galvu kaut kas nav labi. Vai arī lasīt neprotat. Notīriet vai vislābak iepērciet jaunas brilles, lai labāk rasējumus var saskatīt un internetā izglītoties, jo ekciklopēdijas tak no padomju laikiem saputējušas.
Vai tas ko palīdz, kur un kad Jūs esat bijis, ja jaucat lielu pilsētu muzeju funkcionālos, tehnoloģiskos un režīma nosacījumus ar mazpilsētas DAUDZFUNKCIONĀLAS kultūras celtnes veidošanas pamatnosacījumiem, ja nesaprotat, ka pandus funcionālā ziņā ir līdzvērtīgs liftam, ja neatšķirat pieļaujamās atkāpes no normatīviem un ērtas lietošanas pamatnosacījumiem arhitektūras pieminekļos iekārtotos muzejos un citās kultūras celtnēs. Noliedzat pilsētplānošanas nozīmi un cenšaties pasniegt savu nekompetenci par absolūtu patiesību, atsaucoties uz pasaules pieredzi. Nožēlojami un smieklīgi. Sasprindziniet atmiņu, Ikšķilē netiek projektēts muzejs, ēkai nav jāpiemērojas arhitektūras pieminekļa nosacījumiem, jo tā projektēta kā jaunbūve. Ikšķiliešim nav haotiskā steigā jāizmanto jebkādas kvalitātes projekts, nav jāziedo miljoni dažu sakomlpeksētu autoru ambīciju apmierināšanai. Varbūt labāk pievērsieties kādai sev zināmākai sfērai un nepiesārņojiet virtuālo telpu ar nebūtisku informāciju par saviem braucieniem un neprofesionājām atziņām.
Nu, re kā! Tik līdz beidzas darba laiks, tā pieklust mūsu mīļos deputātus aizstāvošās balsis!!! 🙂
Galvenais, lai šmigā var pārvietoties. Nu tā jāplāno, jā.
Vai varat pateikt cik izmaiņas Jūs esat veikusi Kulturas Kalna projektā?
nu tad jau ar KIASMA viss ir kārtībā, neviens jau neteica, ka nav invalīdiem pieejama. runa iet par saprātīgu plānošanu.
1993.gada KIASMA projektu izvēlējas no 516 pretendentiem starp kuriem bija Steven Holl no ASV. <br />
<br />
es ar bij parsteigts jaunā muzejā aiz robežas kur vin’iem logi. Stastija, ka tiem moderniem kramiem vajg specialu gaismu. Tā vin’i darot. Labi vien ir ,lai no āra neredz tos modernos krāmus. Ogrē un Rīgā logi ir bet lifta nav ne pils muzejā ne auto mudejā . Gandrī z , kā tu saki. Tas jau ari vecos laikos tā ir bijis. Es ari vairs netaisos uz tiem moderniem muzejiem arzemēs iet.
Par KIASMA runājot. Ēka skaitas invalīdiem draudzīga jo ir pieejama, ēku iespējams pat apmeklēt kopā ar suni pavadoni. <br />
<br />
Accessibility <br />
<br />
Kiasma is fully accessible. Guide dogs are welcome. The ticket office and the Theatre are equipped with tele / induction loop systems. <br />
<br />
<a href=”http://www.kiasma.fi/index.php?L=1&id=387&FL=1″ target=_blank>www.kiasma.fi/index.php?L=1&id=387&FL=1</a>
a kur pasaulē ir pilsētu attīstības plāni? nosauciet kaut vienu miestu ar majas lapas adresi. a kas ta to varēja zināt, ka šitā ar detālplānojumiem jāķēpājās. vai tad visas pašvaldības un ari Rīga dome pirms konkursiem atskaitās, ka šajā vietā ir tikko saskaņots attīstības plāns un detālplāns un vēl visādi 100 plāni. bremzē visu attīstību. ir noteiktas apbūves teritorijas un attīstība normāli rullē. bet nē pie latviešiem, jo sarežgītāk jo labāk.
Pagājušo mēnesi, arī šmigā starp citu, pabiju Grenlandē, Dabas Institūtā, tur arī bija viens lifts. Sami muzejā Somijā vispār liftu ir aizmirsuši, ir tikai panduss. Pat KIASMA uz 12,000m2 ir tikai 2 lifti un publiku dzen augšā pa kāpnem un pandusu, Vuatolo kultūras centrā, kas ir vissliktāk izprojektēts par no visām apmeklētajām celtnēm, uz 6000 m2 ir tikai 1 lifts, ir tikai 2 kāpnes, pa kurām noteikti nevarēs evakuēties un ir šausmigi daudz nevajadzīgu platību lieliem milzu koridoriem, ieejas hallei un kafejnīcai. Un dāņi arī ir galīgi muļķi, Hadstenas kultūras centrā, kas ir 2,500 m2 ir tikai 1 lifts un 1 kārtīgas evakuācijas kāpnes. Briesmas.
Vispirms pajautājiet starptautiskajiem ekspertiem, vai kaut kur pasaulē šādas nozīmes būves projekts tiek pasūtīts bez pilsētas attīstības plāna un bez pilsētas centra detālplāna? Vai jebkurš sevi cienošs profesionāls arhitekts kaut kam tādam piekristu?
Fakti nav jāmeklē internetā, bet, kā to iesaka arī projekta autori, jālasa projektā un jāvērtē tā virzībā. Kā atzina autori, eksperti KNABS un IUB, normāls likumīgs konkurss nav noticis. Iebildes pret projektu balstās uz rasējumos redzamo un lasāmo. Tie ir fakti. Šādas kvalitātes projeta vērtēšanai nu gan nav nepieciešami starptautiskie eksperti. Šādu kvalitāti parādīt pasaulei nu gan būtu apkaunojums Latvijas arhitektiem. Bet Jums varbūt labāk sākt gatavot mājasdarbus laviešu valodas literatūrā un gramatikā, un palasīt kaut ko par kulturālu un ētisku uzvedību sabiedriskajā telpā, bet varbūt jūs ļoti baidātie kaut ko iemācīties un saprast. Kļūsiet vēl inteliģents. Šausmas!
Lūdzu,mēģiniet noskaidrot,vai Denverā nav nepieciešams arī jauns kultūras centrs – atsvaidzinoša,jauna ēka bez logiem un ar vienu liftu,vienīgi -nedaudz samocītās formās iecerēta. Toties varētu varbūt lētāk dabūt projektu,jo Ikšķiles dome jau daļu samaksājusi.Varbūt kaut kā varētu vienoties.Jo projekts vispār ir vienkārši izcils. Tikai stulbie ikšķiles iedzīvotāji nepiekrīt,-saka,ka neiederas Ikšķilē, ka nav funkcionāls un tamlīdzīgas muļķības.<br />
Denverā varbūt iederētos? Varbūt var pa kluso Denverā ātri sataisīt konkursu,-tikai daudz dalībniekus nevajag,vislabāk – tikai šo vienu.Un tad to izcilo projektu varēs Denvera dabūt.Tikai- ja nu viņiem nevajag, tad nekā…Bet varbūt tur pilsētas mērijā vajadzīgs rīkotājdirektors? Mēģiniet,lūdzu, palīdzēt,pa Ameriku ceļodams.
Ar halucinācijām Ikšķile viss kārtībā. Inteliģence acīmredzami dzīvo citā realitātē un, kaut gan it kā ir pieejams internets, tomēr ir grūti pārbaudīt faktus. Un kur nu vēl kāds māk lasīt rasējumus. Nav jau laika, jāsacer kārtējie meli – publikai ir viegli kaisīt savas brīnumainās pērles, laikam no tām noputējušām enciklopēdijām savāktās.Jo citu avotu jau nav. <br />
Starp citu, es lasīju kaut kur, ka ir pieejamas starptautiskās ekspertu recenzijas par Domes bīdīto projektu. Vai nevar arī šajā mājas lapā nopublicēt? Ja jau mēs šeit tik inteliģenti un objektīvi.
No Jūsu vēstījuma var secināt, ka esat padomiskā stilā ceļojuši (šmigā). Tās pasaciņas par spuldzītēm, vienīgo kravas liftu un bēniņiem pastāstiet saviem domubiedriem. Spriežot pēc Jūsu agresīvās valodas un domugājiena esat pirmo un vienīgo reizi, pa lēto tikuši ekskursijā un muzejs ir bijis Jūsu intelektam neaptverams brīnums. Ja saņemsities intelektuālo spēku un spēsiet saglabāt skaidru saprātu, Jūs atradīsit pasaulē daudzas, gašas, ērtas, modernas ēkas. Nav nemaz tik tālu jābrauc. Tepat mūsu kaimiņi Kopenhāgenā, Helsinkos, Tallinā, Tamperē. Vispirms lietas jāsaprot un tikai pēc tam jāmāca citiem. Bet valoda gan Jums tāda, atvainojiet, ļoti pāķiska. Kauns ja kāds to dzird.
Jā, aizdomas par halucinācijām ir apstiprinājušās. Dažiem tās ir īpaši izteiktas.
Kad pēdējo reizi bijat Latvijā? Nedomāju ka no Čikāgas visu var labi redzēt?
Ikšķilniekiem apbrīnojama fantāzija? Vai jums zem pilsētas nav kaut kāds avots, kas izraisa halucinācijas? Šitādus brīnumus sacerēt? Un skaitās pilsētas pieklājīgā inteliģence? Fui
?KATRAM LATVIETIM SAVU LIFTU?<br />
<br />
Vakar pabiju Denveras mūsdienu mākslas muzejā. Atsvaidzinoša jauna ēka pilsēta, un kas to būtu domājis – 4 stāvu ēkā ir tikai 1 lifts! Un kas to būtu domājis, ka amerikāņi nelielas pilsētas nelielā celtnē arī visus liek 1 liftā un vēl 4 stāvos kopā jābrauc? Mēbeles ar cilvēkiem un visam pa vidu invalīdi. Kā tas tā sanāk? Es savu latvieša prātu, ko vada padomju laika domāšana un pieredze, to nespēju izprast kāpēc normālie cilvēkiem jāiet ar kājām. Vai tad katram nevajag savu liftu un eskalatoru? Tas tak skaitās šausmīgi moderni, jo padomju laikā tak mūs spieda iet ar kājām vai spiesties sasmakušos mazos liftiņos, mums gribās jaunus lielus liftus un daudz! Ā jā, pamanīju vēl vienu briesmīgi lietu, ēkai nav logu pa perimetru nav neviena loga un ģimenes ar bērniem nodarbojas ar mākslu bērniņos, pēdējā stāvā, kur vēl kaut kāda rampa un telpa ar maisiem sataisīta, būs kur narkomaniem špricēties, ui galīgi neko vairs nesaprotu, šausmīgi griezi priekš mana šaurā atpalikušā mazpilsētas padomju prātiņa sazīmēts! Vajag kā padomju laikā, visu salikt mazos kambarīšos un savienot ar gariem cīsiņiem, kas saucās koridori. Un visām telpām milzīgus logus, jo neražoja tak stiklojumus, lai daudz gaisma, bija tik mazi lodziņi, jā un tagad mums ir mānija uz milzīgiem logiem visās telpās, jo Latvijā nevar dabūt spuldzītes, būs tumšs, bet ir daudz lēta kurināmā, kā katrā telpā piesildīt milzu stiklojumu. Ai neko nesaprotu, māku tikai citus apņirgt bez nekādas saprašanas, bet nu ko te Latvijā un vēl Ikškilē kaut ko sapratīsi, mums jau nekā nav. Aiztiek vēl uz ārzemēm vispēr neko nevar saprast, cilvēki dzīvo pēc kaut kādiem pavisam greiziem likumiem. Visi pieklājīgi, smaida, izglītoti, un galvenais māk lasīt rasējumus. Būs vien jaiet iedzert aliņš, un ar āomiem parunāt, kā tas sanāk, ka pat amerikāņi liek visus vienā liftā, neko nesaprotu. Man pašam savu liftu gribās.
Līdz šim brīdim domāju, ka visā šajā muļķībā vainojama Dome ar savu neplānošanu, nerēķināšanu, neiedziļināšanos detaļās un neklausīšanos iedzīvotājos. Domāju, ka arhitekte gribēja labu, bet nu sanāca kā sanāca. Tomēr šī vēstule un komentāri ir briesmīgi un arvien vairāk liek domāt, ka arhitekte un domnieki vienā maisā bāžami. Man kauns par Jums – Zane, tāpat kā man kauns par manas pilsētas Domi.
Lieku uz Jāni, kaut gan Rofa valodiņa ir ļoti līdzīga, bet viņš nespēj izpausties bez žestikulēšanas ar krāsainiem papīrīšiem. Rakstot rokas ir aizņemtas.
Man atausa gaismiņa. Paklau, sarīkosim totalizatoru. Kurš par to, ka Ikšķilietis ir Jānis, kurš par to, ka Rolfs?<br />
Kur vēl tāds nopietns cilvēks var atrast tik daudz laika komentāru pētīšanai internetā, ja ne darba laikā savā kabinetā? Un jāsaka, ka no abu lietotās leksikas varētu būt gan tā, han šitā. It sevišķi, ja abus noved līdz zināmam dvēseliskajam stāvoklim, vinīem zūd paškontrole.
Varbūt Jūs lūdzu savos komentāros izteiktos mazliet civilizētāk. Šo mājaslapu, atšķirībā no apmeklē arī skolas vecuma bērni. Ja bērniem ir pieejama šāda veida (ar lamām pilna) literatūra, tad to var uzskatīt par vardarbību pret bērnu. Vai arī par vešanu netiklībā.<br />
Un nevajag citus apsaukāt par interfrontistiem, provokatoriem, kvaukšķiem, un tamlīdzīgi. Vēl nevar zināt, ko Liktenis Jums sagatavojis. Kā arī piedēvēt darbības, ko mēs nemaz neveicam. Piemeram, citu cilvēku apspļaudīšanu. Tas tomēr ir pieskaitāms pie huligānisma.<br />
Starp citu, cienījamais Ikšķilieti, Jums ir nopietnas problēmas ar latviešu valodas pareizrakstību. Pēc 8.klases nolēmāt uz skolu neiet? Piegriezās?<br />
Vai tik tas ikšķilietis nav kāds no domes Jāņiem vai Rolfiem. Kaut kur domes gaiteņos ir jau dzirdēts par kranāiem un kaut kādām opozīcijām. Un tas valodas stiliņs arī tāds dzirdēts. Agrāk gan te tā nebija. Rudzīšlaikos ieviesusies te tāda neparasta kultūra. Domē visi tā baidās un trīs, droši vien baidās, ka netiek sadzīti būdās kā kranāi. Visu Ikšķili nevar sadzīt būdās tādēļ virtuālajā telpā jāizkliedz bezspēcības lamas. Varbūt dakterītes – deputātītes varētu nabaga nevesalajam ikšķilietim palīdzēt.
Ja jau biedru Ikšķilieti aizskar iedzēruša nabaga galdnieka sliktais sapnis, kas notiks, ja kāds ko pateiks skaidrā prātā…
Ja Jums ir zināmi sabiedrības labā veikti, godprātīgi un gudri domes darba sasniegumi, lūdzu miniet tos, bet ja tādus minēt nevarat tad atturieties no rupjībām un cieņu aiskarošām lamām. Sena atziņa saka “ja zinu kas ir tavs draugs, zinu arī kas esi Tu pats” No Jūsu komentāra var secināt, ka līdzīgi Jusu garīgajam briedumam ir domnieku un projekta autoru intelekta apvāršņi.
Nu ko profesionālais veiksminiek, uzraksti to sarakstu ar Domes labajiem varoņdarbiem par kuriem man jākrīt ekstāzē.<br />
<br />
Nu vai vari ko tadu uzrakstīt ļurinātāj?!
Daži,apmēram 5,dzīvē nerealizējušies neveiksmiņieki ,kopā ar ikšķile.com un opozīcijas apmaksātiem Ikšķiles glābšanas biedrības kranāiem ,rej un rej un izgāž gadiem sakrājušos žulti uz da jebko,kas stāv pāri viņu saprašanai.Noliegt un apspļaudīt var tiešām jebko,bet ja nedod neko pretīm,tad tas ņorāda,ka argumentu vai citu rosinājumu nav,ir vienkārši vēlēšanās sevi izpaust sevi negācijās.Arī iepriekš mani komentāri no šejienes ir izdzēsti.Redzēsim cik ilgi šie turēsies.Komentāros raksta arī profesionāli provokātori,kas mēgina iesaistīt plašāku šeit dalībnieku skaitu,bet cilvēki jau saprot,kas ir kas.Piem.Galdniekx .
Cienījamie! Jūs neticēsiet! Tikai nevajag smieties! Man bija vīzija!<br />
Ja kādam to neizstāstīšu, tad, nedod Dievs, vēl ņems un notiksies!<br />
Vakar mēs ar āomu pabeidzām vienu lielu pasūtījumu. Pasūtītājs teica, ka tā esot naudas lāde. Bet nu baigi lielā! Nu, un pēc tam tā nedaudz atzīmējām, nu tā pavisam mazlietiņ.<br />
Un kaut kā pavisam nejauši filma pārtrūka. <br />
Nu, konkrētāk, sākumā bija tādas kā balsis. Tākā no Strēlnieku ielas izbijušā bernudārza puses… No sākuma it kā āukstus, bet tad arvien skaļāk. Viena balss kaut ko teica, ka kaut kādi dumjie jau varot vārīties, cik uziet, kaut kāds tur detālplānojums ar visu “sviestu pie estrādes
Mīļā Balstiņ!<br />
Tas pat nav tik dziļi. Vienkārši Z.Karpova kā tāda maza skolniecīte cenšas noslēpt no visiem, ka kontroldarbā nolaidusi šķībi, ka kļūdu pārāk daudz. Tā vietā, lai divnieku labotu un varbūt pārrakstītu kontroldarbu, viņa turpina šmuci slēpt, un grib pārliecināt citus, ka divnieks nav divnieks, bet tikai un vienīgi 10 ar plusu.
Tad izstādi kaut ko labu. Ar rejām nākotni neviens neuzcels. Izstādi TO- labo!
Kas būtu tas labais – nelikumīgi tapušais projekts vai tā autores kārtējais grafomānijas izpaudums?<br />
Katrā ziņā, sliktie ir zināmi! Galvenajiem ļaundariem- vecajam tautas namam un ikšķiliešu celtajai estrādei nu piepulcējies ikskile.com !
izstādīt šajā lapā ko labu nozīmē to izmest miskastē
Nu labi radu būšana būtu sīkums, ja projekts būtu rūpīgi pārdomāts.<br />
<br />
Viņa tak izrādās tikusies un konsultējusies par nama vajadzībām ar Čudari divus gadus atpakaļ kad Čudare vēl nestrādāja domē.
Arhitekte savos daudzvārdīgajos komentāros skalda matus viena iemesla dēļ – lai neatzītu, ka pēc būtības viņas projekts ir aizsākts nelikumīgi, jo Domei bez detaļplānojuma, ko nu tagad, ar novēlošanos steidz saraut Ikšķiles domes darboņi, tas – projekts – nemaz nedrīkstēja tapt , vēl jo vairāk vietā – estrādē – par kuru nebija notikusi detaļplāna sabiedriskā apspriešana. Neģeld cienījamai arhitektei pabalstīt nelikumības savā pašvaldībā, pat ja tika un tiek cerēts uz tēva Karpova piesegu un “jumtu”. Savukārt komentāros un skaidrojumos sadzirdamā augstprātīgā intonācija “no varas” un nesodāmības pozīcijām tak jau laikam būs iedzimusi no ģimenes. Sevi cienošs cilvēks nekad nepiedalītos konkursā, kur rada gabalam liela teikšana. Jā, par to patriotismu un vēlmi kaut ko darīt savas pilsētas labā mēs jau esam dzirdējuši. Tas varbūt pārliecinātu, ja projekts taptu kā dāvinājums, nevis būtu vairāk nekā 5 miljonus latu vērts.
Vai nav pienācis laiks nopietni prasīt atskaiti par komentāros minētajām nejēdzībām, atskaiti no domes vadoņiem un viņu paklausīgās kompānijas. Par pilsētas attīstību un saimniecisko dzīvi atbildīga ir Bokmeldera kunga vadītā komiteja, par finanšu plānošanu un izlietošanu Zēna kunga vadītā komiteja, kultūras korifeja taāu ir Krastiņas kundze. Ja pavēro minēto deputātu darbību un uzvedību, visi viņi izceļas ar cinismu un augstprātību, bet ne profesionalitāti un godprātību. Tieši šie darboņi ir līdzatbildīgi par milzu līdzekļu izmešanu un sabiedrības tracināšanu. Viņiem pietiek nekaunības jebkuru aizrādījumu noraidīt, norādot uz oponenta politiskām ambīcijā. Tie cilvēki ir tik tālu savā varaskārē un alkatībā aidzīvojušies, ka nepieļauj vienkāršu, nesavtīgu rūpes iespējamību par savu pilsētu. Un kādēļ viņi iedomājas, ka viņiem vienīgajiem drīkst būt politiskas ambīcijas vadīt pilsētas dzīvi. Dīvaini, ka āetri, tā saucamie opozīcijas deputāti arī kaut kur nolīduši. Droši vien izlīdīs uz vēlēšanām un centīsies ar mātespartiju palīdzību piebarot ikšķiliešus un tīnūžniekus ar nākotnes solījumiem. Bet kur ta kungi šos gadus bija. Ir dzirdētas vaimanas, ka neko jau mazākums nevarot padarīt pret agresīvo un “blondo” pārspēku. Kādēļ nesauca savus vēlētājus palīgā, kādēļ neatbalsta cīņu pret domes darboņu nelikumībām. Jāsecina, ka opozicionārisms ir tikai izkārtne, bet izdevīgāk paklusēt zem galda. Varbūt kāds labumiņš zem galdauta tomēr pakrīt. Ikšķiliešiem vajadzētu atcerēties, cik ļoti šie kungi par taisnīgumu cīnījās un cik liela jēga no viņiem bija.
Cilvēkus sirmā vecumā un ar kustību traucējumiem pārvadāt kravas liftā. Pretēji liftu lietošanas noteikumiem, kur tiek nošķirti kravas un pasažieru lifti, kur pat uz liftu durvīm uzlīmētas atšķirīgas uzlīmes.<br />
Tas jau iepriekš ir kaut kur dzirdēts un piedzīvots. Var turpināt arī tālāk. Un citādi domājošos lopu vagonos.<br />
Pilsone Karpova!<br />
Vai nu Jūsu prjektā ir lietots slepenraksts, vai arī es kaut ko neredzu, bet kaut kas nav kārtībā.<br />
Vienā no saviem iepriekšējiem komentāriem Jūs darījāt tautai zināmu prieka vēsti, ka pie laulību (vai jaunlaulāto – atvainojiet, precīzi neatceros) telpas atrodas virtuve.<br />
Es ilgi skatījos Kultkalna plānus, bet telpu uzskaitījumā virtuve tik tiešām NAV PIEMINĒTA. Vai arī tautai kārtējo reizi tiek kārtas nūdeles uz ausīm.<br />
<br />
Kā parasti – vienmēr personīgi un mazliet aizskaroši – Aivars M.
Bokmeldera KUNGS tiešām būtu izteikti piemērots tradīciju turpinātājs. It sevišķi tādēļ, uzdrošināmies norādīt, ka tajā reizē (16.sept.) viņš bija ļoti stipri agresīvāk noskaņots. Rudzīša KUNGS vēl savā naivumā mēģināja kautkādus papīrus staipīt un meklēt. Ja Bokmelders kopā ar Karpovu tiks pie teikšanas domē, tad Ikšķiles liktenis būs līdzīgs Sodomai un Gomorai. Ar visām prostitūtām (Pārnestā nozīmē. Jakādam nav skaidrs, atgādinam, ka par tādām sauc pērkamas sievietes un arī vīriešus, kuri gatavi ar minetu pakalpot pašam nelabajam).<br />
Kā mums patika Josifa Visarionoviāa darba stils, pirms viņš mūs noveda pie pašnāvības!
Un atkal pievienojos Medņa kunga viedoklim. Arī mani daudzreiz ir izbrīnījusi un satraukusi Ikšķilē valdošā nolemtība. Gan sarunās ar domes ļaudīm, gan domes iestāžu vadītājiem ir uzkrītoši jūtamas bailes izteikt kādu patstāvīgu domu vai veikt kādu patstāvīgu darbību. Pat likumā noteiktā publiskā informācija nav iegūstama bez vadoņu atļaujas. Tā līdz šim brīdim nav brīvi pieejama informācija par skandalozajiem kultūras kalna, Maksimas, Skolas ielas detālplānojuma, kanalizācijas tīklu rekonstrukcijas, ielu rekonstrukciju, derīgo izrakteņu ieguves, upes un ezera nosusināšanas projektiem. Kalniņas kundzes ceļojumi uz mūsu rēķina ir tīrais sīkums salīdzinājumā ar tiem labumiem, ko nes minētie pagrīdes projekti. Vadoņu pašpārliecinātība un visatļautība ir tik milzīga, ka viņu rupors Bokmeldera kungs Skolas ielas detālplānojuma publiskajā apspriešanā atļāvās izturēties pret pussimt ikšķiliešiem kā pret niecībām, draudēt ar policiju, pārtraukt, apsaukt, demonstratīvi ignorēt. 15. oktobrī dome apstiprināja Maksima teritorijas detālplānojumu bez sabiedriskās apspriešanas, pilnībā ignorējot jebkādu likumīgu kārtību un iedzīvotāju viedokli. Domē jau dzirdami āuksti, ka Bokmeldera kungs būtu labs ierasto tradīciju turpinātājs. Nu pareizi, jādomā par drošu visu nejēdzību saslaucīt spējīgu pēcteci. Kas notiks ja kāds “nepraša” atteiksies no kultūras kalna projekta tālākas realizācijas, ja sāks sakārtot skolu un kultūras nozari, ja sāks loģiski plānot un sakārtot pilsētas ielas un novada ceļus. Naudas līdzekļus saplānos un organizēs likumīgu un plānveidīgu to izlietošanu. Visa naudiņa tad tiks iztērēta to niecību labā, par kuriem tagad deputātiņi var justies pārāki. Apšaubāmas kvalifikācijas finašu rīkotājs nevarēs vīzdegunīgi izlemt, kuram pasākumam atvēlēt sabiedriskos līdzekļus, kuram nē. Ja iecietība pret neskaitāmajām nejēdzībām nebeigsies, Ikšķiles novada vārds asociēsies ar monstrālu kultūrkalnu, nesakarīgi sabūvētā ielām un asfatbetona laukumiem, tirdzniecības šķūņiem un izpostītu dabu. Vai tādam liktenim nolemsim vienai no senākajām un nozīmīgākajām mūsu tautas mājvietām?!
Vinā no pēdējiem komentāriem Zane Karpova paziņo, ka kropļiem paredzēts kravas lifts. Un ka pa kāpnēm staigāt visiem esot tikai veselīgi.<br />
Lai viņa to pasaka tiem, kuri to fiziski nevar izdarīt, jo nav ar ko.<br />
Un lai beidzot izbeidz to cinismu.<br />
Neviens, pasvītroju – neviens nav pasargāts no pēkšņām nelabvēlīgām izmaiņām veselībā. Pat ne viņas tētiņš, kura ciniskā attieksme pret gados cienījamiem Ikšķiles iedzīvotājiem jau ir sen visiem zināma.<br />
Ja viņa pati nezina, tad varu pavēstīt Z.Karpovai, ka nupat tētiņam bija paredzēta mākslīgās gūžas eģes uzstādīšana. Tikai daļa no šīm operācijām ir veiksmīgas, lielākā daļa šo mehānismu tā arī tikai daļēji veic savas funkcijas ierobežotā apjomā. Visveiksmīgākajā gadījumā varēs sēdēt uz noteikta augstuma krēsliem, jāatsakās no daudziem mājas darbiem, auto vadīšana būs iespējama tikai izteikti veiksmīgā gadījumā. Vai arī ar rokas vadības ierīci. Tā kā lai viņa izdara secinājumu – vai ar savām prātulām un darbiem nespļauj radītājam sejā. Dieviņš vieniem uzliek pārbaudījumus, citiem agri vai vēlu atdara kā vājo un likteņa sisto nievātājiem.
Dear Ms. Karpova, welcome to Ikskile to explain your statement.
Īstenībā man arī tā skumji sametās. Tīnūžos tur visādas izstādes notiek, un aicina piedalīties (<a href=”http://www.ikskile.lv” target=_blank>www.ikskile.lv</a> nevis tinuzi.lv) un pasākumi, bet novada centrā….
Laikam jau Karpovas kundze ir ļoti apvainojusies un mēs tie muļķi un negodīgie meļi nekad neuzzināsim pareizos projekta skaidrojumus. Cerēsim, ka projekts līdz ar to vairs mūs nekad neapdraudēs.
Vai te vēl kādam nav skaidrs – ir domes viedoklis un nepareizais.<br />
Un pareizais viedoklis ir arī tiem, kuri pūš domes stabulē.<br />
Kad jums, neizredzētie, tas beidzot pieleks?!
Beidzot uz stundiņu tiku pie datora ar internetu! Uhh!<br />
Un tagad parunāsim atkal par Gaismas pili kalna galiņā.<br />
1) Cien. Zane Karpova! Vai gadījumā Jums pašai nerodas vēlme nedaudz pieklusināt savu augsto toni, jo tiešām nezin vai reāli domājošam cilvēkam pietiks “aknu”, lai turpinātu savu daudzo diplomu u.t.t. uzskaitīšanu, ja turpat ir publiski aplūkojams Kultūras kalna “prodžekts”, kura arhitekte vēl joprojām nav pat solījusi izskatīt nepilnības un trūkumus, uz ko norāda pasūtītājs.<br />
Un piedodiet man par tiešumu, dome jau varēja pasūtīt, bet maksā viņa ar Ikšķiles iedzīvotāju nodokļu naudu naudu.<br />
2) Un tagad nopietni. Par cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Ja Jūs esat tā cieši sakontaktējusies ar “Apeironu”, tad Jums bija jāzina, ka parezi ir tā, nevis “ar kustības traucējumiem”. Tur ir zināma starpība.<br />
Ja jau Jūs esat saskārusies ar attiecīgiem normatīviem un Jums ir tik lielas zināšanas šai jomā, tad teikšu – man tuvos rados ir šāds cilvēks, mēs bieži dodamies uz dažādiem pasākumiem. Un tad nu man jāsaka, ka, piemēram tualetes telpiņai individuālai lietošanai cilvēkam ratiņkrēslā vajadzētu būt vismaz 6 m2 lielai, lai varētu ne tikai iebraukt tajā, bet arī apgriezties, nostāties attiecīgā stāvoklī pret podu, pēc tam tikt pie izlietnes un pēc tam arī cilvēka cienīgi no turienes tikt ārā.<br />
Jūsu piedāvātajā projektā ir parādīts, ku invalīdu tualetēs ir pods, izlietne, arī apvilkts aplītis norādot invalīdu ratiņu apgriešanās diametru. Ziniet, tas tiešām ir par mazu. Pāris reizes pats pamēģināju tā iebraukt un veikt visas darbības, un tikt ārā. Ziniet, līdzīgas kvadratūras tēlpā, kāda Jūsu projektā, nekas nesanāca. Gandrīz nolauzu izlietni. Tādēļ daži praktiski ieteikumi: telpai jābūt vismaz 6 m2 lielai; izlietnei jābūt ne mazāk kā 2 m no poda; podam tiešām ir jāatrodas vismaz 1 m no sienas, tātad attiecīgi 3 m garai sienai tas būtu pa vidu, jo loģiski domājot, vieni vēlas apsēsties no labās, citi no kreisās puses. Tāda nu ir realitāte invalīdu pasaulē. Un tas ir tiesa, tie nav slimā sunīša murgi. Nekādā gadījumā pods nedrīkst būt iespiests stūrī. Celtnieki parasti pat pieļauj paši šo kļūdu, kura jau iegrāmatota Jūsu pārstāvētajā projekta skicē. Un vispār, ja tam cilvēkam ir pavadonis-palīgs, tad tas nevar lidināties gaisā kā Medikopters-17. Tātad kaut kas nav īsti riktīgi. Ja šai jautājumā man nav taisnība, tad lai ZIŅKĀRĪGAIS (16.10.2008 22:41) mani nolamā par nejēgu un dunduku. Mājās mēs katrs varam kakāt kā mēs gribam un cik ilgi vien gribam, ar ērtībām vai bez, bet uzskatu, ka vismaz šādās jaunceļamās vietās videi jābūt pieejamai un pareizai. Šajā gadījumā Jūsu skatījums uz invalīdu tualetēm, piedodiet, bet ir bijis sauss un bezpersonisks.<br />
Jā, un tiešām pandusa slīpumam jābūt 1:12. Jo gadījumā 1:20 cilvēks ar švakākām rokām pa to augšā netiks, un lejā braucot būs problēma ar bremzēšanu, jo ratus lielākoties bremzē ar rokām, nevis ar kādu tehnoloģisku ietaisi. Un ne visiem ir pa kabatai izsaukt Stalloni nelielai palīdzībai. Piemēram, tās uzbrauktuves pie Ikšķiles domes mājas sētas durvīm vispār ir viskliedzošākā pornogrāfija gan slīpuma, gan slidenā flīzējuma ziņā. Vajadzētu gan tajā pašā ēkā mītošo būvvaldes vadītāju, gan domes priekšsēdētāju,gad domes izpilddirektoru ietupināt ratiņkrēslā, piesaistīt viņiem kājas lai jūtās adekvāti invalīdam, un palūgt uzbraukt pa tiem “pandusiem” gan augšā, gan lejā. Sausā laikā un kad līst lietus. Pat tikai prātā šādu atrakciju iedomājoties, šermuļi skrien pār muguru.<br />
3) Tās nedaudzās telpas jaunajā Kult.kalnā, kuras paredzētas pašdarbniekiem… Nestādos priekšā, kur tur vienlaicīgi varētu notikt zīmēšanas, keramikas, aušanas u.t.t. pulciņu nodarbības. Parasti bērni nāk no skolas, panodarbojas pulciņos, un tad dodas mājās mācīties, nu u.t.t. Pieaugušie droši vien arī pēc darba gribēs ar kaut ko nodarboties. Neizskatās, ka visiem tur pietiks vietas plus mīnus tajās pašās 4 – 5 stundās.<br />
<br />
Jā, starp citu, kāds ļoti personīgs jautājums domes korifejiem, arī Ikšķiles v-sk. direktorei Kalniņas kundzei.<br />
Kādēļ PRAKTISKI VISI PAŠDARBĪBAS KOLEKTīVI ir deportēti uz Tīnūžiem?<br />
Vai tas ir tādēļ, ka cilvēki bija pret šo jauno Kulta Kalna projektu? Nu un tad lai nu viņiem tiek! Aizšķūrēsim VISUS PASĀKUMUS un pašdarbniekus uz Tīnūžiem.<br />
Bet transports uz Tīnūžiem ir tāds, kāds ir. Sevišķi vakaros. Un ko lai dara tie, kam nav personīgā transporta?<br />
KĀĒĻ ŠIE PASĀKUMI KATEGORISKI NEVAR NOTIKT SKOLAS TELPĀS? Skola arī tiek uzturēta par to pašu iedzīvotāju nodokļu naudu!<br />
Kā tas ir, ko, LAIMA KALNIŅA? <br />
Skola ar 3 zālēm un veselu lērumu telpu vai tad nevarētu rast kādu risinājumu pēc pulksten, kad beidzas stundas. Tā pati Somijas, kur bijāt pagājušogad, pieredze, un šogad Austrijas pierobežā gūtā pieredze turienes izglītības iestāžu darbības jomā taāu būtu kaut kad<br />
jāpielieto savā darbā. Citādi Jūs tā braukājat, tā braukājat, bet jēgas nekādas. Nebraucāt taāu plunāāties viņu akvaparkos un sēdēt viņu bāros. Vai ne?<br />
Šeit raksta lielākā daļa, kas zin par projektu, kas dzīvoja un dzīvos šeit pat Dievzemītē un kam tas interesē. <br />
Jau sen ir zināms, ka pūlim nav viedokļa.
Tāpēc, ka tā nav lielākās daļas nostāja. Lielākajai daļai vispār viss po… Kā arī liela daļa izmanto Ikšķili vien kā klusu un mierīgu guļamrajonu tuvu galvaspilsētai. Un vēl liela daļa vispār nezin par kādu centra pārbūvi.
Runājot par visu šo projektu, man nesaprotams ir tas, kāpēc, neskatoties uz lielākās ikšķiliešu daļas nepatiku, arhitekte savu projektu neatsauc. varbūt tad arī visas šīs kaislības beigtos. Dome varētu izsludināt jaunu konkursu- atklātu…
Zane Karpova, iepazinos ar Jūsu kārtējo garo vēstījumu par kultūras centra projekta izcilajām kvalitātēm un daudzu ikšķiliešu melīgumu un dumjumu. Tā kā šī esejiskā apcere adresēta arī biedrībai „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē
Zane Karpova! Nelietošu uzrunā pieklājības formas, jo Jūs to neesiet pelnījusi! Jūsu atbildes un komentāri ir cinisma augstākā pilotāža! Jūs nespējat būt godīga un pieņemt krituku, atzīstot, ka Jūsu projektētais kultūras nams ir nefunkcionāls, ka tas nenodrošinās to ikšķiliešu vajadzības, kuri darbojas mākslinieciskās pasdarbība skolektīvos. Ļoti gribētos redzēt to darba uzdevumu, ko Jūs saņēmāt no domes. Manuprāt, ir pienācis laiks to publicēt, lai mēs saprotam vai vainajama ir jūsu noprofosionalitāte un pieredzes trūkums šāda veida kultūras objektu projektēšanā, vai arī noprofesionāls un aplams ir darba uzdevums, ko saņēmāt. Mūsdienīgā kultūras namā nodarbību telpas atšķiras cita no citas, atbilstoši konkrētās mākslas jomas vajadzībām, mūsdienīgā kultūras namā cilvēki apmeklē teātra izrādes, mūsdienīgā kultūras namā skatītāju vietas zālē tā ir izkārtotas, ka no pilnīgi visām vietā ir redzama skatuve. Kā redzams video materiālā Jūsu kolēģe apstiprina, ka šī skatītāju zāle nav paredzēta teātra izrādēm. Tas nozīmē, ka tur nenotiks arī krāšņi koncerti ar dekorācijām. Tad man rodas jautājums – kādām vajadzībām un kādiem pasākumiem jūs šo ēku esiet paredzējušas? Kāds tad ir bijis darba uzdevums?
Ļ. cien Zane Karpova! Ceru, ka neatbildējāt uz maniem jautājumiem ne tādēļ, ka esmu ratiņkrēslā. Vakar jautāju kā es varēšu pa 12 m garo šauro eju tikt savā tualetē ja tur būs kāds jau iebraucis. Var taāu gadīties, ka uz pasākumu estrādē atbrauc vēl kāds ratiņkrēslā. Jautāju arī pa kuru logu varēs redzēt Daugavu, ja priekšā būs estrāde. Gribētu zināt arī vai milzīgo kravas liftu drīkstēs lietot patstāvīgi vai tikai liftnieka pavadībā? Ceru, ka atbidēsiet. Paldies.
Vai, piedodiet lūdzu, ka tik daudz Jūs traucēju. Skatos, ka darba kabinētā arī lodziņš tikai pie tās atpūtas zonas, bet darba vieta pilnīgā tumsā. Līdz tam lodziņam kādi 4 metri. Un kā tur domāts? Ja vadītājas kundze strādās pie galda vai bibliotekāri varēs turpat atpūsties. Vai viņai tas netraucēs. Viņa mums tāda pikta.
Cienījamā autore! Ceru, ka šodien saņemšu Jūsu atbildi par bibliotēkas lodziņiem un vitrīnu. Tās lasītavas ir 75 m2, bet Jūs rakstījāt, ka lodziņi tikai 5m2. Vai tiešām pietiks dienasgaisma. Un ko varēs redzēt caur to vitrīnu. Vai tai pretī nebūs tā plānā redzamā aklā siena? Skatos, ka datorlasītavā nav neviena lodziņa. Mums te bija kaut kāda ārstu higiēnistu lekcija un viņi teica, ka pie datora nedrīgst strādāt pagraba telpās bez logiem. Visi redzi ātri sabojāšot. Pie tiem datoriem daudz skolēni nāk. Man to bērniņu dikti žēl.
Cien.Karpovas k-dze!<br />
Atgādinu, ka dzīvojam 2008.gadā ,nevis deviņdesmito gadu sākumā, kad vairumam visdažādāko profesiju pārstāvju bija liegta jekāda pieredzes iegūšana ārvalstīs savā profesionālajā jomā, un tie daži izredzētie, kam šī iespēja bija radusies , tika uzskatīti par ļoti kompetentiem salīdzinājumā ar pārējiem kolēģiem tikai tāpēc, ka bija kaut ko ārzemēs redzējuši. Šodien vai ikviens sevi cienošs profesionālis mērķtiecīgi tālākizglītojas, arī ārzemēs. Valsts un pašvaldību iestāžu vadītāju tieša atbildība ir savu darbinieku tālākizglītošana. To pašu ,iespēju robežās, dara arī privātuzņēmēji, kas domā par sava biznesa ilgspēju.Nevajadzētu sabiedrību uzrunāt ar pieņēmumu, ka neviens jau nekur nav bijis un neko patiesībā arī nav redzējis. <br />
Piebildīšu, ka zināmā mērā varētu saprast, ka funkcionāli tik neveiksmīgu projektu būtu izstrādājis iesācējs arhitekts, kas patiešam neko nav redzējis un pētījis,un strādājis tikai savas saprašanas un iekšējās izjūtas vadīts,un arī augstskolā īpaši centīgi nav mācījies par multifunkcionālas sabiedriskas kultūras ēkas prasībām,kas nav izpētījis publiski pieejamus LR normatīvus.<br />
Bet ,ja tikai šads rezultāts ir iespējams ,pēc Jūsu vārdiem,nopietniem pētījumiem un studijām,tad tas tiešām ir nožēlojami.
Raksts garš, bet pretrunīgs un aizvainojuma pilns – Karpovas kundze te slavina to akadēmiķi Krastiņu, te atkal “noliek”, kā pēdējo diletantu … Nevaru saprast, kā tas nākas, ka Karpova un viņas lobijs Domē (jeb otrādi? – Karpovs, Rudzītis un viņu naudasmazgājošie draugi dažādās firmās, piem., India) ir vienīgie pareizie un gudrie, bet pārējie Ikšķiles iedzīvotāji un visi Latvijas arhitekti ir neprašas, muļķi un kaitnieki, kuri “nekā nejēdz” no mūsdienīgās mākslas (un miljonu apsaimniekošanas :)) …
Nu Jūs te laižat, pat vecaja biedrības nama uz skatuvi nav jāiet caur zāli, par atsevišķu ieeju nemaz nerunāsim, pat tad būvejot to cilvēki paredzēja. <br />
<br />
Tādam risinajumam, kads ir piedāvāts, nav musdienīga skatījuma ar perspektīvas iespējam!
Zane tas ko mēs darām ir diskusija, mēs taāu nesakām ka nesmuki, vajag tak tikt galā ar praktiskajam lietām, šeit Ikšķiles griezumā. <br />
<br />
Pēc Jūsu rakstītā var redzēt ka esat ar spēcīgu nostāju, bet cilvekiem nepatīk ja uz jautajumu kadēļ mums nav tā, ir tikai skaidrojums kā mums iztikt bez tā. <br />
<br />
Runājot par Pasaules speciālistiem:<br />
Viņi spriež par ēkas tēlu nevis par tehniskām niansēm, jo viņiem tajā ēkā nebūs jāstrāda!<br />
<br />
Atbrauciet ar komandu uztaisiet prezentāciju un diskusiju kaut vai divas dienas un Jūs redzēsiet cik daudz būs cilvēku un pašdarbnieku viedokļu. <br />
<br />
P.S. Kā piemērs nepraktiskumam ir Skolas jaunās piebūves lifts “kūts pakaļā”, kādēļ to nevarēja izbūvēt kā stiklotu piebūvi pie centrālas ieejas?
par lodziņiem uzrakstīju cienījama kundze, vairak uzmanības. pie mums tikai 6 pievakarē, līdz gulēšanai vēl tālu…
Cienījamā autore! Jūs tiem kungiem atbildējāt, bet man nē. Vai man, pensionētai bibliotekārei neatbildēsit? Man no sirds rūp tā jaunā bibliotēka. Gribu taāu zināt par tiem lodziņiem. Ja esat nogurusi, uzrakstiet lūdzu rīt. Arlabunakti.
Gribētos dzirdēt Čudares kudzes sīkākus paskaidrojumus viņas apgalvojumiem Ikšķiles vēstīs. <br />
<br />
Citats:<br />
Bieži tiek uzsvērts tas, ka dome nepilda līgumā noteiktās saistības- neremontē,neiegulda līdzekļus nama uzturēšanā. Vēlos nosaukt pilnīgi<br />
konkrētus skaitļus. No 2001.gada līdz 2008.gadam Ikšķiles novada dome kultūras biedrība namā ieguldījusi Ls 31 470, 65 . Tajā skaitā- atmaksāti komunālie pakalpojumi, 2002.gadā veikta kanalizācijas rekonstrukcija par- Ls 2005, -, bet 2002. gadā veikta<br />
siltumtrases rekonstrukcija- Ls 3981, 97, no 2005.gada dome atmaksājusi algu sētniekam. Es domāju, ka tā nav maza summa,<br />
kuru dome ir ieguldījusi kultūras biedrības namā, ņemot vērā to, ka<br />
kultūras biedrības nams nav Ikšķiles novada domes īpašums.<br />
Citāta beigas.<br />
<br />
Šaubos vai Kultūras Biedrības nama lietošanu par 13.12Ls(ja summu 31 470,65Ls izdala ar aptuveni 2400 darba dienām, tas sastada 13.11Ls dienā par vesela nama lietošanu) var nosaukt par iegūldījumu. Bet ja mēs ņemam vērā ka summa 31470.65Ls sevī ietver pulciņu vadītāju algas, tad sanāk kad dome namu lietojusi par VELTI!!!!!!
Nu vājš rezultāts ir Jūsu personiskais viedoklis. Izskatās, ka nekur talāk tiešām par Ikškili neesat tikuši cienījamie kungi. Starptautiskie un vietējie, acīmredzot izņemot pāris ar attiecīgām biedrībām saistītie speciālisti, arhitektūras eksperti ir projektu atzinuši par labu esam. Man ir ļoti žēl, ka nav vēlēšanās piedalīties normālā dialogā un izprast risinājumus, kā tikai spriedelēt par risinājumu principiem par kuriem Jums nav informācijas un sajēgas. Iesaku vēlreiz pārlasīt rakstīto un izpētīt projektu. Šeit lasāmie komentāri tikai vēlreiz pierāda to,ka noteiktai Ikškiles iedzīvotāju grupai tiešām neinteresē projekta risinājumi un plānošanas, lietošanas principi. Tā ka nu nevajag žēloties, ka nevienam nav ar Jums velēšanas komunicēt.<br />
Paldies par uzmanību.
Zane , esmu inzenieris – projektetajs , veltiju stundas 5-6 , iepazinos ar Jusu gara darbu . Pats ar celtniecibu gan neesmu saistits , piedodiet – nu patiesi man nepatika . Saprotu , ka subjektivi , bet loti nepatika ..
Tiešām asprātīgs jautājums. Ne katrs izdomās aizmirst akustiku un interjers arī vēl sekos. Skatos, ka cien. autore šovakar stāsta par brīnišķigo interjeru ko varēs redzēt bēgot no iespējamā ugunsgrēka pa kāpnēm ātrijā. Nebeidzama jaunrade! Ikšķile taāu bagāta un tētiņš arī labs.
Apzināti veidota šķēršļu zona tehniskajiem darbiniekiem. Ja jātiek pie ventilatora, lien caur lūku jumtā vai pagrīdē. Var arī cirst caurumu sienā. Mūsu domei taāu izdevīgi. Atkal remonts, atkal…..
Papildus jautājums?<br />
<br />
Kadēļ akustiskie mērijumi netika iekļauti projekta izmaksās bet tika piestādīts papildus rēķins?
Interesanti gan. Tad jau sanāk, ka Čudares kundze vainojama par “savdabīgi” plānotajām pulciņu telpām. Dzirdējām, ka viņa bijusi dejotāja. Viņai vajadzētu zināt cik dejotāju ir kolektīvā un, ka 12 kv. telpā isi nevar pārģērbties un vienā dušā nomazgāties. Varbūt savdabīga higiēnas izpratne?
Labi samontējam un dzīvojam! Bet ja kas notiek tad sitīsim caurumu siena? Kādēļ nevar paredzēt durvis projektējot? Un tad mēs brīnamies kad celtniecības procesā sāk pieaugt izmaksas, jo izrādas durvis vajag un utt.<br />
<br />
Nu redziet ja Jūs būtu tikusies ar pašdarbniekiem bet nevis vadību, iespejams nebūtu tik daudz diskutablu risinajumu. <br />
<br />
Jo ne visur kur arhitekti ir uzzīmējuši var dzīvot un strādāt.
Jādomā, ka esat galīgi apjukuši, ka tik daudzu līdzīgu ēku pmeklējumi devuši tik vāju rezultātu. Padomju laikā mūsu arhitekti nekur tālu nebraucot izstrādāja ērti lietojamu ēku projektus. Tas pats Jūsu pieminētais kongresu nams un daudzie kolhozu centru kultūras nami. Varbūt vajadzēja sāt ar tiem. Vai Rudzīša kungs Jums lika doties tik tālos braucienos un varbūt pat tērēt ikšķiles līdzekļus?
Nilam K.<br />
Tehniskajās telpās pieejas ir nodrošinātas caur liftu vai arī pieejas lūkām un trepēm. Atbilstoši būvnormatīviem. Ir atvērumi sienās un jumtā. Šīs telpas ikdienā netiek apmeklētas, tikai korekciju un montāžas veikšanai.
Nilam K.<br />
<br />
Kontaktējamies ar Čudares kundzi, kā arī projekta sapulcēs domē kultūras darbiniekus pārstāvēja Ingūna Bērziņa. Kas mūs informēja par kultūras darbinieku prasībām.
Bibliotēkas logi ir pavērsti pret Lībiešu ielu, kur var redzēt pļavu, un arī pret Peldu ielu,kur var redzēt kokus un Peldu ielu. Caur siem logiem varēs redzēt lasītājus, kaut gan tuvu ielai lasāmtelpas nav velams izvietot, jo īpaši bērniem trauce strādāt. No ieejas halles stiklojumiem varēs redzēt Peldu ielu un, jā bibiotekāres logus preteja fasādē. Ja bibliotekāre ir kabinetā, tad viņai jāredz, ja kāds ienāk vai iziet no bibliotēkas.
Vai izpētes gaitā esat tikusies ar Ikšķiles pašdarbniekiem un kultūras darbiniekiem?
pensionētai bibliotekārei.<br />
nē, ta es gan neteicu. laulāšanāš var notikt otrā stāva hallē vai telpās 203 un 204, ar skatu uz Daugavu. telpās pie virtuves galvenokārt pār pārgērbjas, ja tas vispār ir nepieciešams, vai uzturas īsi pirms ceremonijas. <br />
Gerbtuves telpas ir gan pirmā stavā gan cokola stāvā. Kā nu kuram labpatīkas gērbties. <br />
Nelielas kultūras cetnes, kas vairāk vai mazāk parasti tiek plānotas kā ir universālas lietošanas būves, jo ir jānodrošina telpas dažādiem pasākumiem, apjomiem, veidiet, intensitātei, utt. atšķiras no lielām un specifiskas kultūras funkcijai paredzētās celtnēm, kur parasti ir sarežģīti un specifiski risinājumi attiecīgās funkcijas nodrošināšanai. Atšķirības galvenokārt ir funkcionālajos risinājumos, kā piemēram tehnisko telpu apjoms un izvietojums, apkalpojošo telpu izmērs un risinājums, veids kā to apmeklē skatītāji vai pulciņu dalībnieki, kā ari ikdienas lietošanai paredzētais apmekletāju skaits, utt. Kā piemēram situācija ar liftu, cik bieži tiks pārvadāta krava, iespējams pāris reizes nedēļā, un ne jau laikā kad tur ir apmeklētāji. Jauniem cilvēkiem ir jālieto kāpnes, tās ir ieprojektētas ātrijā ar skatiem un interesantu interjeru. Liftu lietu vairāk vai mazāk vacākā gada gajuma apmeklētāji, kā arī situācijās, kad jāpārvar vairāk kā 2 stavu augstuma starpība. Projektejot Ikšķiles kultūras namu mēs domājam kad par funkcijas apjomu, intensitāti, apmeklētāju skaitu, biežumu, tā atrodot optimālu risinājumu, lai nodrošinātu nepieciešamo funkcionālo nodrošinājumu un neparspīlētu ar izmaksām. Tas nenozīmē, ka nelielas pilsētas kultūras nevar būt labākais pasaulē. Es domāju, ka Ikšķiles kultūras nams būs augsta līmeņa celtne. Ne velti esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes un projekts publicēts A10. Nezinu kāpēc Jums rodas sajūta, ka projekts tiek taisīts pamuļķiem? Stradājam pēc labākās sirdsapziņas. <br />
To ka Ikšķiles domei ir problēmas ar kominikāciju, nevar noliegt, bet tas nenozimē, ka var izplatīt melus par projektu un tā arhitektiem. Mēs galu gala nevaram veikt Rūdzīša kunga pienakumus.<br />
<br />
Kultūras nama ēkas projektēšanas gaitā izpētītie objekti:<br />
<br />
<br />
ASV<br />
New DeYoung Museum in San Francisco – Herzog & DeMeuron *<br />
Seattle Library – OMA *<br />
Nevada Museum of Art in Reno – Will Bruder+Partners*<br />
Ņūjorka<br />
New Museum – SANAA *<br />
American Folk Art Museum – Tod Williams Billie Tsien Architects *<br />
Prada Store – OMA *<br />
Čikāga<br />
Spertus Institute – Krueck + Sexton Architects *<br />
Starlight Theater – Studio Gang *<br />
Hyde Park Art Center – Garofalo Architects *<br />
IIT Student Center – OMA *<br />
<br />
Īrija<br />
Regional Cultural Center – MacGabhann Architects<br />
<br />
Vācija<br />
Berlin Philharmonie / Kammersmusikalle – Hans Scharoun *<br />
Mannheim Community Center – Netzwerk Architects<br />
<br />
Francija<br />
Dole Culture and Sports Center – Brigitte Metra<br />
Onyx Cultural Centre – Jean Nouvelle<br />
<br />
Šveice<br />
Corpataux Community Centre – NB.ARCH and 2B Architects<br />
<br />
Nīderlande<br />
Delft Library – Mecanoo *<br />
Kunsthalle in Rotterdam – OMA *<br />
Agora Teatre in Lelystad – UN Studio<br />
<br />
Spānija<br />
Caxia Forum – Herzog & DeMeuron<br />
Kulturzentrum Valencia – Eduardo de Miguel Arbones<br />
Coruna Arts Center – Acebo x Alanso<br />
Hostalets Civic Center – Miralles + Pinos *<br />
Barcelona Botanical Garden – Carlos Ferrater *<br />
Jaume Fuster Library – Josep Llinas<br />
<br />
Japāna<br />
Sendai Mediateque – Toyo Ito *<br />
Ando Hirosige Museum in Bato – Kengo Kuma *<br />
Gallery Akka in Osaka – Tadao Ando *<br />
Matsunoyama Natural Science Museum – Tezuka Architects <br />
<br />
*projekta autoru apmeklētie objekti<br />
Lūdzu uzrakstiet, kādu ainavu varēs redzēt caur to stikloto vitrīnu. Skatījos to projektu un tur izskatījās, ka pretī tai Jūsu minētajai sienai ir pretējā siena ar mazu lodziņu. Es laikam neko nesaprotu, bet man tā gribētos to bibliotēku tādu gaišu. lai cilvēki var redzēt, ka Ikšķilē ir grāmatas un daudzi lasa. Vai tā būs? Piedodiet cienījamā arhitekte, ka tā Jūs traucēju.
Tātad projektā paredzēta laulāšanās ceremoniju veikt virtuvē. Un visiem dejotājiem būs jāpārģērbjas 12m2 telpiņā un jānomazgājas vienā dušā. Nu nezinu gan vai miljoniem vērtā namā vajadzētu būt tik šauri. Tad jau būs kā lauku pirtiņā. Vai tad nevarētu ko līdzēt lai sanāktu labāk.
pensionetai bibliotekārei.<br />
Biblioēkā ir 2 logi- stiklojumi abi 5m gari un 1 m augsti. Kā arī stiklota sienas daļa pret ieeju cokola stāvā, kas savukārt arī ir stiklojums – vitrīna visa stava augstumā, gaismas un ainavas nodrošināšanai ieejas hallē.
Tā telpa ir tehniskā telpa!
Kādēļ Ikšķilniece-Zane Karpova nevar izprojektēt savam novada kultūras centram risinājumus tā, lai tie būtu labākie un modernākie pasaulē, nevis “nelielas pilsētas kultūras namam domātie”, un visu laiku rodas sajūta, ka projekts tiek taisīts tādiem kā pamuļķiem, kuriem nu viss, kas notiek, tāpat jāpieņem par labu. <br />
<br />
Un kādēļ gan pulciņi nevar notikt pamīšus ar saviesīgiem pasākumiem?<br />
<br />
Un pasūtītājs tomēr ir Iedzīvotāji, kurus diemžēl slikti pārstāv Novada domes deputāti.
Ikškilietei.<br />
Nākamreiz, kad tikšos ar Krastiņa kungu pajautāšu kāpēc jāraksta šādas recenzijas. Mani tiešām tas visnotaļ interesē. Iespējams Krastiņa kungam bija atvaļinājums un nebija laika pētīt projektu un tikties ar arhitektiem, vasara tak. Grūti pateikt, šāda rīcība tiešām bija negaidīta.
Jā, es arī gribētu zināt kura ir tā sabiedriski lietojamā telpa, telpu kur var ieiet tikai caur pagrabu vai griestiem?
celtniekam praktiķim.<br />
Apeirons. Vides pieejamības burtnīca #4 Pandusi, kāpnes tilti, 4 lpp.<br />
Uzbrauktuves (pandusa) augstuma attiecība pret garumu ir 1:20. Slīpa<br />
posma garenkritumu var paredzēt līdz pat 1:12 (8%), ar noteikumu, ka<br />
posma garums nepārsniedz 3 m un abas uzbrauktuves puses ir margas.<br />
Ja panduss ir garāks par 6 m, tajā proporcionali izvieto horizontālus<br />
atputas laukumiņus, taāu ne retāk, kā ik pēc 3 m. Pandusu no abām<br />
pusēm norobežo ar bortiņiem vismaz 5 cm augstumā.<br />
Rakstā teikts, ka bibliotēkai būšot daudz logu, bet tajā projekta fasādē redzami tadi mazi, augsti, nu kā laukos kūtinām, lodziņi. Vai tā gaisma nebūs par maz. Ārā arī būs grūti paskatīties. Varbūt var drusciņ plašākus tos lodziņus. Vienreiz bijām ekskursijā uz Igaunijas bibliotekām. Tur bija tik gaiši. Varāja gan ārā skatīties, gan iekšā redzēt. Visiem tā patika.
Neēsmu lietas kursā, ko Jums teica domē un uz kuru projektu Jūs skatījaties, bet kā jau minēju iepriekš, projektam ir sagatavoti materiāli sabiedrībai gan skiāu projektam, gan tehniskajam projektam. Tehniskā projekta uz skiāu projekta plāni ir līdzīgi, ar minimalām izmaiņām tehniskā projekta laikā. Nokļūt kultūras namā var caur galveno ieeju pirmā stāva līmenī, halli cokola stāva līmenī no Lībiešu ielas puses vai māksliniekiem domātās telpās no estrādes puses. Kā jau vairākas reizes iepriekš minēju, ka cilvēki ratiņkrēslos ēka iekļūst pa galveno ieeju, kur augstuma starpībai ir nodrošināts panduss. Mākslinieki parasti ierodas pirms skatītājiem, kā arī tādas nelielas pilsētas kultūras namā, kā Ikšķile, nav nepieciešams vienmēr atdalīt māksliniekus no skatītājiem. Projektētā vide ir atvērta, demokrātiska, kā arī, piemēram, vecāki-skatītāji un bērni-mākslinieki uz pasākumiem bieži vien ierodas kopā. Skatītāji zālē nokļūst no ieejas halles, kas ir projektēta kā galvenā ieeja. <br />
Zāles skaņas izolācijas risinājumiem ir jāparedz slūža – telpa 104, caur kuru ir paredzēta galvenā ieeja zālē. Zāle ir saistīta ar halli, kafejnīcu, talāk uz terasi, tā veidota kā sabiedriska telpa daudzfunkcionālai izmantošanai un telpisko risinājumu-arhitektūras baudīšanai. Ieejas hallē atradīsies informācijas – apsarga vieta, bārs ar galdiņiem, tualešu telpas, kāpnes uz cokola un otro stāvu kā arī lifts. Lielās zāles, telpas 112 un ātrija funkcionālā saistība veidota, lai šīs telpas, lielu sabiedrisko pasākumu gadījumā, varētu izmantot vienlaicīgi, nodrošinot apmeklētāju plūsmas cirkulāciju pa perimetru. Pie ēkas, ieejas halles zonā, pieslēdzas terase TS2, kur vasarā paredzēts izvietot kafejnīcas galdiņus. <br />
Īpaši lielos pasākumos ieejas zalē var būt nodrošinātas caur abām ieejām, gan caur lielo halli gan caur mazo halli, duadzfunckionālās izmantošanas telpu 112. Izejas no zāles ir nodrošinātas pa 3 izejām, no balkona ir 3 izejas. Ēkā ir 3 kāpnes, 2 evakuācijas un 1 ātrijā. <br />
Zāles trījstūrī ir kāpnes uz otro stāvu ap noliktavas telpu, domāju, ka jūsu komentāri ir nepamatoti. Zāles griesti ir 7,5 no grīdas. Atgādināšu, ka šis ir neliela novada kultūras centrs nevis operas nams vai nacionālais teātris. Griestu augstums ir optimāls universālas zāles akustika snodrošināšanai, kā arī balkona izvietošanai. Zāles un skatuves izmantošanai ir paredzēti dažādi scenāriji, kas ir detalizēti aprakstīti projekta paskaidrojuma rakstā. Īsumā pieminēšu, ka telpa pirms uziešanas uz zāles skatuvi ir starp grimmētavām/garderobēm, koris zāle var ienākt arī no telpas 112. Nelielu kultūras namu vajadzībām piekļūšanu zālei var risināt gan no aizmugures, gan no skatuves puses. Tas nav vēlams valsts vai starptautiska mēroga teātru, operas namu risinājumiem.<br />
Ir nodrošināts pietiekami daudz vietas apmeklētāju plūsmām lielajā zālē nokļūšanai uz balkonu, gan no zāles, gan no otrā stāva. Lielā zālei ir universālas lietošanas funkcija ar nestacionāriem krēsliem. <br />
Garderobe cokola stāvā ir racionāls risinajums, tāds piemēram ir arī kongresu namā Rīgā. Tas apkalpos gan lielākus pasākumus bibliotekā, gan pasākumu kultūras namā. Atgādināšu, ka apmeklētāji uz pasākumi neierodas visi kopā, vasarā tiem uz garderobi nav jāiet, ziemā izeja no garderobes pēc pasākumiem ir nodrošināta tieši no cokola stāva. <br />
Deju kolektīvi nodarbosies lielajā zālē, garderobes un skapīšī paredzēti grimmētavās, arī dušas. Var izmantot arī dušas cokola stāvā, ja nodarbībās ir daudz cilvēku. Grimmētavu izmērs ir 12 m2 katra, neskaitot tualeti un dušu.<br />
Otrā stāvā mākslas studija ir izvietota atsevišķā atklātā zonā. Palīglīdzkļu uzglabāšana ir paredzēta noslēgtā telpā 217. Gleznot varēs gan šajā speciālajā zonā, gan otrā stāvā atvērtajā hallē, atkarībā no izstādēm un telpu noslogojuma. Pieņemu ka jaunieši varētu gleznot dažādās kultūras nama telpās, atkarība no uzdevuma. Šo zonu plānojām ka atvērtu, darbam interesantu vidi. Pulciņu nodarbības nenotiks lielu saviesīgu pasākumu laikā.<br />
Nodarbību telpas 203 un 204 otrajā stāvā ir 9m platas, kas ir pietiekams platums šajas telpās paredzētajām nodarbībām. Telpas gali ir paredzēti palīglīdzekļu izvietošanai. Šīs telpas paredzētas aerobikas, jogas, baleta, uc. nodarbībām. Arī laulību ceremonijām. Telpas sadala bīdāma starpsiena, kuru lielāku pasākakumu vajadzībām var apvienot. <br />
Jaunā pāra telpa paredzēta tuvu pie virtuves zonas, tā ir domāta sagatavošanās vajadzībām. Dienas gaisma tur nebūtu vajadzība, telpās ir paredzēts izgaismojums, tas nebūt nebūs tumšas. <br />
Bērnu spēļu zona ir hallē, ta ir īslaicīgas uzturēšanās ziet bērniem, kamēr vecāki ir nodarbībās, galvenokārt vakara stundās. Zonai ir liels stiklojums un sapulāu telpu, kur ir vairaki logi un stiklojumi, kas nodrošinās dienas gaismu hallē. Sajūtas ēkā noteiks interjera risinājumi, izgaismojums, apdares materiāli, mums nav mērkis veidot garus vai tumšus koridorus. <br />
Ēkas pirmā un otrā stāva sabiedriskās telpas – attiecīgi ieejas halli un izstāžu zāli savieno ātrijs, nodrošinot savstarpēju funkcionālu, vizuālu un telpisku sasaisti, kā arī sasaisti ar ārtelpu. Otrā stāva izstāžu zonā, kas ir arī daudzfunkcionālas lietošanas zona, dienas gaismu un vedināšanu nodrošina stiklota virsgaisma, kā arī galvenās ieejas halles stiklojumi. Gaitenim ZA pusē paredzēts makslīgais apgaismojums. <br />
<br />
Vai tiešām Krastiņa kungs neprot lasīt projektu, vai arhitektu vidū ir pieņemts neko patiesu par projektiem neteikt. Tad jau sanāk, ka viņiem nekad nevar ticēt. Kas tad pareizi var novērtēt arhitektūru. Jā un vai ēkā tiešām ir kāds pasažieru lifts arī, vai tikai tas uz aizskatuvi ejošais kravas lifts. Un ar tām tualetēm arī viss kārtībā?
Nu baigi gribās pajautāt! Kā tad ir ar to telpu kur var ieiet tikai caur pagrabu vai griestiem?
Cienījamā projekta autore! Nezinu kā ir noteikts ASV, bet Eiropas standarts maksimālo pandusa slīpumu nosaka 1:12. Tas, ka Jūs strādājat ASV nav garants labai kvalitātei. Visur ir dažāda līmeņa speciālisti.Arī Jūsu ieguldījums Latvijas arhitektūrā nekur nav saskatāms. Spriežot pēc ši projekta Jums vēl kādu grādu vajadzētu kaut kur dabūt. Varbūt tas palīdzētu.
Kājau minēju, man nav iebildumu pret Krastiņa kunga sasniegumiem vai profesionalitāti minētajās jomā. Viņs ir augstas klases speciālists attiecīgajās jomās. Tas tomēr nedod Krastiņa kungam rakstīt nekorektas recenzijas par kolēgu darbu un tā pret tiem izturēties, kā viņš to darīja diskusiju kluba laikā. Krastiņa kunga recenzija neatbilst projekta risinājumiem un ja viņš ir eksperts attiecīgajās jomās, tad pret kolēgiem ir jāizrāda cieņa un analīze javeic profesionālā līmenī. Krastiņa kungs nav projektējošs arhitekts, vai arī es ko būtu palaidusi garām. Pašlaik gan Šmita kungs gan Krastiņa kungs ir aizskāris daudzu Latvijas arhitektu cieņu un godu.
grafomānija (lietv.)- slimīga tieksme uz rakstīšanu.<br />
Cilme no grieķu “graphein”-rakstīt un “mania”-kaisle;<br />
– neārstējams slimīgs stāvoklis;<br />
– patoloģiska tieksme rakstīt tukšus, nelietderīgus tekstus.<br />
Cienījamā Karpovas kundze! Enciklopēdijā “Māksla un arhitektūra biogāfijās” 2 sējuma, 37. lpp. kā arī daudzos interneta resursos, lasāma prof. Jāņa Krastiņa biogrāfija. Ja Jūs studējot prof J. Krastiņa vadītajā Arhitektūras teorijas un vēstures katedrā neesat pamanījusi Jūsu pedagoga kvalifikāciju un pieredzi,lūdzu izlasiet ko ir novērtējuši daudzi citi profesora studenti un vienkārši kulturāli cilvēki minēto un padomājiet vai Jūsu profesoram “piekarinātā birka” nav maldinoša un cilvēka cieņu aizskaroša. Jūgendstila pētniecība ir tikai viena no profesora daudzpusīgā radošā, zinātniskā un pedagoģiskā darba jomām.
Cienījamais Medņa kungs, <br />
<br />
<br />
Paldies par jautājumiem. Raksta beigās nopelnus uzskaitu tikai akadēmiskā kontekstā, jo pēdējo gadu laikā ir dzirdēti pārmetumi par neprofesionalitāti, izglītības trūkumu. Neesmu mūžīgā studente. Profesionāli strādāju no 1997. gada Latvijā, Eiropā un ASV. Studijas maģistratūrā un doktorantūrā ir pētniecības darbs zināšanu papildināšanai un ieguldījums Latvijas arhitektūras attīstībā paralēli profesionālajai darbībai specialitātē. Profesionālie sasniegumi ir gana daudz, ja ir vēlēšanās zināt detalizēti, lūdzu rakstiet uz zane_karpova[at]yahoo.com. Nebūt neuzskatu sevi par pārāku, raksta drīzāk komentēju faktus, kas ir neobejktīvi un nepamatoti, kā arī rīcību, kas ir neētiska un kādu es pret saviem kolēģiem neatļaujos un savas profesionālās pieredzes laikā neesmu saņēmusi no citiem kolēģiem. Kā jau minēju rakstā, tad projektā visas durvis ir pareizajās vietās, arī logi un kāpnes. Šajā mājas lapā ir nopublicēts projekts, kur to visu var pētīt, ja vien pietiek pacietības. <br />
<br />
<br />
Kā jau minēju iepriekš, Kultūras centra ēka un estrāde ir pieejama cilvēkiem ar kustības traucējumiem. Nokļūšanai ēkā, galvenajā ieejā ēkā no Lībiešu ielas ir nodrošināts panduss slīpumā 1:20. Otrā stāvā tie var nokļūt ar liftu. Cokola stāvā bibliotēkā un garderobē var nokļūt ar liftu vai atsevišķu ieeju no Peldu ielas. Visos stāvos visās tualešu telpās ir paredzētas pēc starptautiskiem standartiem plānotas tualetes. Projektā izmantori gan starptautiskie standarti, gan Invalīdu un viņa draugu apvienības “Apeirons
Sakiet lūdzu vai kāds var paskaidrot kā es ratiņkrēslā nokļūšu līdz savai tualetei 12m garā šaurā tualešu gaiteņa otrā galā, ja tur kāds jau būs iebraucis?,
No kuras telpas un pa kuru logu varēs redzēt Daugavu, vai būs atrakcijas ar kāpšanu uz jumtu?
Ļ. cien. Karpovas kundze! Esam pētījuši ļoti uzmanīgi gan šeit atrodamos metus, gan tehnisko projektu, bet neatrodam, ka daudzo profesionāļu izteiktie un uzrakstītie iebildumi būtu nepamatoti. Gan meta <i></i>(domē mums pateica ka tas vienlaikus esot arī skiāu projekts) gan tehniskā projekta plāni ir ļoti līdzīgi. Tajos tiešām ir redzams, ka skatītājiem jāienāk zālē caur aiskatuvi, jānokāpj pagrabā un kaut kur aiz stūra jāatrod garderobe. Pēc tam mēs varēsim kāpt atkal atpakaļ uz pirmo stāvu un pa šauriem un gariem gaiteņiem, spiežoties starp nogrimmētiem aktieriem doties uz zāli. Vispār jau interesanti, var kāds knififiņš sanākt. Aktieri taāu forši džeki, vai nē? Un zāle!, kā nekur! Tālākajā trijstūra stūrī būs tik intīmas vietiņas. Nekādas skatuves skaņas tur netraucēs. Un balkons, pieplacis pie zemajiem zāles griestiem, trijstūra tālakajā stūri, kā radīts šausmu sajūtām. Mūsu mīļajiem māksliniekiem arī tā pagrūti būs saspiesties divās mazās grimmētaviņās. Bet kur paliks koris vai deju kolektīvi pirms iziešanas uz skatuvi. Iepriekš minētie gaiteņi būs par šauru. Ļoti interesanta ir mākslas studijas telpa-stūrītis neatdalīts no vestibila un caurstaigājams. Kā tur varēs nodoties zīmēšanai un kā uzglabāt krāsas, otas, papīrus un citus priekšmetus. Divas nodarbību telpas, trīsreiz garākas kā platas, ar logu telpas galā atgādina paplatinātus gaiteņus. Deju nodarbībām paredzēta telpa, bet kur pārģērbties un kur nomazgāties? Ēkas viducī, bez logiem, paredzētā jaunā pāra istaba liek domāt, ka ēkā paredzēta laulību reģistrācija, bet kur varētu notikt ceremonija nav zināms. Bērnu spēļu vieta paredzēta tumšā administrācijas telpu gaiteņa paplašinājumā. Cilvēkiem ratiņkrēlos vajadzēs iekļūt caur pagrabstāvu un pacelties ar kravas liftu, ja tas netraucēs māksliniekiem pacelt dekorācijas. Ugunsgrēka gadījumā visi 500 skatītāji un pārējie ēkā esošie būs spiesti islēkt pa logiem jo vienīgās ugunsdrošās kāpnes ir tikai aiz zāles. <br />
Ziniet, mēs jau tādi pāķi, daudz neko redzējuši neesam, bet tomēr tik strauji pieņēmt Jūsu piedāvāto nākošās ēras arhitektūru ir pagrūti. Tāda izvarotības sajūta pārņem. Ja vēlaties pierādīt, ka te teiktais nav patiesībā, lasīsim tos plānus kopīgi, te Ikšķilē, visu interesentu klātbūtnē un tikai pēc tam noteiksmim kurš runā pateisību un kurš melus.<br />
Satraukumam nav īsti pamata. Žēl tikai, ka tauta tiek maldināta šādā veidā. Šaja pašā mājas lapā ir nopublicēta projekta informācija, kur var redzēt attiecīgos manis aprakstītos risinājumus. Nevaru un negribu Jums uzspiest savu viedokli, kā tikai vēlreiz ierosināt papētīt projektu. Tam nav nekāda dekoratīva jēga, tas ir sabiedrībai, ka tas notiek gan Latvijā, gan citurviet pasaulē, sagatavots projekta materiāls, kas atbilst tehniskā projekta risinājumiem.
Ļ. cien. Karpovas kundzes satraukums liek domāt, ka viņa ļoti sen nav bijusi Latvijā, pat nenojauš kā cilvēki dzīvo, kā strādā un cik saņem par labi padarītu darbu. Iespējams, ka Karpovas kundzi sēit palikušie izpalīgi maldina un viņai rāda pavisam citu projektu. Ikšķilē atrodamā projekta risinājumi pilnībā atbilst prof. Jāņa Krastiņa atzinumā aprakstītajiem. Mēs te “Jūsuprāt necilajā miestiņā” palikušie neesam ne akli ne tik neizglītoti, ka nespētu lasīt rasējumus un saprast klātpievienoto bildīšu dekorātīvo jēgu. Objektīvisma labad ir jāļauj cilvēkiem izskatīt izvēŗtēt un pašiem izlemt savu attieksmi. Neesam lielākie pasaules muļķi kam sapratne nāk caur iestāstīšanu. Vai Jums šķiet, ka tā nav? Padomājiet lūdzu par elementāru cieņu.
Labdien, kaut kā nav labi ar komentāru pievienošanu Jūsu lapā. Pazūd? Gribēju ielikt komentāru Medņa kungam, bet nekā?
Cienījamais dakteri Bērziņ, <br />
<br />
Būtu korekti startēt ar savu vārdu, jo cik saprotu slēpjams taāu te neienam nekas nav un nav jākaunās no sava viedokļa? Negribu plaši komentēt par avantūru, jo man tā nešķiet avantūra, bet Jums jau tāpat ir cits viedoklis un Jūs galīgi negrib ieklausīties savadāk domājošos, cik nu var spriest pēc komentāriem. Nešķiet arī nekaunība un netalants. Ikškilei ir nepieciešams mūsdienīgs kultūras nams, tapēc arī nolēmām piedalīties konkursā. Arhitekta Šmita kungam arī bija tāda iespējam, personīgi tika paaicināts. Starp citu ir ienākušās starptautiskās atsauksmes par projektu. Varbūt <a href=”http://www.ikskile.com” target=_blank>www.ikskile.com</a> vēlētos tās publicēt? Man nav īsti saprotams arguments par alkatību, pašlaik nezinu nevienu, kas uz šī projekta būtu sapelnījuši milzīgu naudu. Knapi tiek nosegtas projektešanas darbu pamatizmaksas. Kā jau minēju iepriekš, pie projekta – kultūras nama ēkas, estrādes un parka, strādā arhitekti, akustiķi, inženieri, būvinženieri, utt. Mēs arhitekti, šo projektu nevienam neuzspiežam, pasūtītājs ir Ikšķiles dome. Un man kā Ikšķiles iedzīvotājai nākotnē, šī ideja likās apsveicama, un tāpēc arī piedalījos konkursā. Vai man Iksķiles iedzīvotājai, arhitektei, būtu jāstāv malā? Es gribēju piedāvāt savu redzējumu pilsētas kultūras namam, visiem bija tādas iespējas. Šī situācija ir tāda izveidojusies pateicoties, tas tikai ir mans viedoklis, vairāku cilvēku savtīgu politisku interešu rezultātā. Vienmēr ir tadi kam projekti patīk un nepatīk. Man nepatīk vairāki Rīgā plānotie projekti, bet vai tāpēc es šādā nekorektā veidā ar meliem skrienu apkārt un vācu parakstus vai aģitēju pret projektu? <br />
Starp citu atkal nekorekti apgalvojumi par stipendijām studiju laikos. Vai tiešām nevar izpētīt faktus pirms publicē sabiedrībai? Nav skaidrs apgalvojums par – no autora neatkarīgu iemeslu dēļ realizētie projekti? Es šo projektu nerealizēju, to nerealizē arī citi šajā projekta iesaistītie arhitekti. Ka jau minēju iepriekš, kvalifikācijas tiek pieminētas, jo iepriekš tika apgalvots, ka mēs arhitekti esam neprofesionāļi un neizglītoti, kā tas nākas, ka tagad ir otrādi? <br />
Krastiņa kungs ir augsti cienījams vēstures un jūgenstila speciālists, visu cieņu. Bet sagatavot recenziju, kurā ir atspoguļoti nekorekti projekta risinājumi, ir neprofesionāli un neētiski. Vēl jo vairāk to darot nekonsultējoties ar projekta arhitektu? Mēs kulturāli komunicējam ar sabiedrību, neizplatam nekorektu informāciju. Ja mēs sagatavojam projektu un kāds par to uzraksta nekopetentu, kļūdainu recenziju acīmredzami sadarbībā ar cilvēkiem, kuri jau 2 gadu garumā izplata plašsaziņas līdzekļos melus, mums ir pienākums sabiedrību informēt par notikuši un par reālajiem faktiem, īpaši ja šī situācija ir tā politizēta, kā pašlaik un LAS neizrāda par to nekādu interesi. Man ir pienākums pret sabiedrību tā rīkoties, īpaši ja esmu Iksķiles iedzīvotāja, kaut arī Latvijā pēdējos gadus nedzīvoju. <br />
Par projektu ir sagatavotas 3 prezentācijas – konkursa projekts, skiāu projekts un tehnikā projekta risinājumi. Visas planšetes ir Ikškiles domē pieejamas, kā arī sējumi ar rasējumiem. Projekts ir publicēts gan arhitektu platformā a4d, gan ikskiles mājas lapā, gan ikskile.com. Ir pabeigts tehniskais projekts un planšetes ir nopublicētas Ikškiles mājas lapā un arī šajā mājas lapā. Skiāu projekta planšetes bija izliktas dome pagājušā gada septembrī, kā arī Ikšķiles mājas lapā, tās tur varēja aplūkot līdz pat brīdim, kad sagatavojām tehniskā projekta informāciju prezentācijas veidā. Domē bija arī makets, tas pašlaik ir Liepājā, jo ceļo pa Latviju kopā ar izstādi PROCESS Kas ir laba arhitektūra. Visi gribētāji varēja izteikties par projektu. Vai Jūs bijāt Iksķiles domē? Vai pētījāt attiecīgo projektu Ikšķiles domes majas lapā? Ja Jūs tik ļoti interesējaties par šo projektu, tad kāpēc joprojām neesat izpētījis šo internetā un domē pieejamo informāciju? Makets ir projekta atbilstošs, tas tika gatavots pēc skiāu projekta risinājumiem un konceptuāli attēlo ēkas risinājumus. Tehniskā projektā tika veikti nelieli papildinājumi, kas ir tipiski strādājot pie detalizētiem tehniskā projekta risinājumiem, kur darba gaitā vienmēr ir izmaiņas. Ēkas principiālie risinajumi nav mainījušies. Par novietni mēs jau runājām iepriekšējās publikācijās un sarakstē a4d. Novietnes reljefs ir izgatavots pēc uzmērītās topogrāfijas, koki ir esošie un jaunie, ja ir izpētīts novietnes plāns, tur ir parādīti esošie koki un jaunie koki ar dažādiem apzīmējumiem. Projekts visās stadijās ir izstrādāts atbilstoši nepieciešamajam līmenim, pat to pārsniedzot. Nezinu nevienu kultūras būvi, kur būtu projektēšanas samaksa 3-5%. Tas pat nenosegtu projektēšanas darbu ikdienas izdevumus, nerunājot jau par peļņu. Projektēšanas izmaksas tika aprēķinātas pēc LAS ieteiktajiem principiem, kaut arī projekta gaitā palielinājās ēkas apjoms, samaksa par projektēšanu netika palielināta. Tā kā es atkārtoti ieteiktu izpētīt patiesos ar konkursu, projektēšanu, sabiedriskām apspriešanām, kā arī sabiedrībai pieejamo informāciju saistītos faktus un tikai tad savas domas klāstīt plašākai publikai. <br />
Piekrītu Medņa kungam. Dzīvošana un darbs ASV nenozīmē, ka jāuzskata sevi pārāku par Latvijas iedzīvotājiem. Darbs ASV (ne mācības), drīzāk būtu traktējams, kā uzspļāviens uz savu dzimto valsti, vai nodevība. Ceļš ko vieglāk iet…
Pievienojos Aivara Medņa k-ga viedoklim. Aicinu ikšķiliešus ļoti nopietni izvērtēt kultūras centra projektēšanas un būvniecības avantūru. Paredzēts iztērēt sabiedrisko līdzekļu miljonus un radīt pilsētas centrā pieminekli netalantam un nekaunībai. Citādi nevar vērtēt projektu un tā uzspiešanas veidu. Te konstatējama pārspīlēta pašapziņa un pilnīgi infantīla morāle uz alkatības fona. Vēl nebijusi histēriska cīņa par skaidri redzamas zemas kvalitātes projekta īstenošanu līdz pat galējai citu un pat sevis pazemošanai. Latvijā ir virkne, mūsu pašu arhitektūras skolā un ārvalstīs labi izglītotu un pieredzējušu arhitektu, bet neviens nav centies savu garadarbu uzspiest, tā kvalitāti argumentējot ar studiju laikā saņemto stipendiju nosaukumiem, studiju laikā obligāti veicamo studiju darbu sarakstu vai līdzdalību konkursos. Arhitekta kvalifikāciju apliecina vienīgi uzbūvētie objekti vai, no autora neatkarīgu apstākļu dēļ nerealizētie, bet pilnībā pabeigtie projekti. Dalība konkursos neko nenozīmē, vēl jo vairāk, ja projekts nav patiesā konkursā uzvarējis. Daudzi arhitekti ir piedalījušies starptautiskos konkursos un guvuši augstus novērtējumus, bet neizvirza to kā pārākuma apliecinājumu ik uz soļa. Kultūras centra lietotājs būs sabiedrība, tādēļ tas ir jāprojektē rēķinoties ar sabiedrības viedokli nevis tikai sevis apliecināšanai. Projekta autoru darba pienākums ir kulturāli komunicēt ar lietotāju izprast tā vajadzības, respektēt un profesionāli virzīt radošo domu optimāla, visiem pieņemama risinājuma sasniegšanai. Kultūras centra projekts, tā agresīvais uzspiešanas veids ir civēku cieņu aizskaroš un provocē konfliktus. LAS diskusijas videoieraksts atspoguļo ne tikai Krastiņa k-ga un Šmita k-ga kritisko viedokli, bet vēl vismaz āetru arhitektu izteiktu ļoti nopietnu kritiku un nagatīvu vērtējumu. Tas apliecina, ka te nav neobjektīvu, personīgu motīvu vadīta, negatīva projekta vērtēšana. Īpaši apbrīnojama ir uzdrošināšanās izteikt nievājošus vērtējumus par starptautiski augsti vērtētu, daudzās pasaules augstskolās gaidītu prof. Jāni Krastiņu. Kā gan projekta autori izkopuši savu ģenialitāti studējot pie tik nezinošiem pedagogiem. <br />
Vai autori nevarētu paskaidrot kur ir palicis skiāu projekts, jo līdz šim ir redzams tikai konkursa mets un dažas neko neizsakošas “bildītes” Skiāu projekta publiska apspriešana nekad nav notikusi. nevajag mānīt sabiedrību, jo publiskai apskatei bija pieejams tikai citam zemes gabalam paredzētais konkursa mets. Arī makets ir tehniskā projekta stadijai neatbilstošs. Aptuvens kalna reljefs, simbolisks mežs, kaut kāds būvķermenis kaut kādā mistiskā vidē. Vai Tā ir Ikšķile? Par 240000,00 Ls vajadzētu būt pefekti izstrādātām visām projekta stadijām. Summa taāu ievērojami pārsniedz pašvaldību pasūtījumos tradicionālos 3-5% no paredzamā ieguldijuma. Kā te ar meliem un godprātību?!<br />
Arhitektūras guru, diplomantei, maģistrei, u.t.t. ,u.t.j.p., mūžīgajai studentei, Ikšķiles domes izpilddirektora Jāņa Karpova meitai.<br />
<br />
Atklāta vēstule ar dažiem jautājumiem.<br />
<br />
1. Ja sava raksta beigās Jūs uzskaitāt savus diplomus, stipendijas un citus jabumus, kas Jums it kā ir, un pēc raksta spriežot uzskatāt sevi par pārāku, salīdzinot sevi ar citiem Latvijā darbojošamies autoritatīviem un cienījamiem arhitektiem,tad jautājums – kādēļ Jūs savā kultūras kalna projektā neesat vairākās vietās iezīmējusi kāpnes, durvis, logus.<br />
<br />
2. Kādēļ laikā, kad visi saprātīgi domājoši arhitekti un būvniecības speciālisti paredz jaunceļamajās ēkās piemērotu iekļūšanu arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (šeit jāsaprot – ratiņkrēslā), Jūsu perfektajā projektā šāda iespēja nav paredzēta. Vismaz pa parādes durvīm noteikti ne. Un cilvēkiem, kuriem ir pārvietošanās grūtības, nav paredzēta cilvēka cienīga iespēja nokļūt celtnes augšējos stāvos. Varat atbildēt, ka tas iespējams no cokolstāva. Ļoti modīgs nosaukums, lai tas nebūtu jāsauc latviski – par pagrabstāvu, un no sāniem. Ja jau Jūs patlaban dzīvojat Čikāgā, tad pajautājiet saviem arhitektūras pasniedzējiem, cik lieli būtu tiesas izdevumi, ja kādam cilvēkam invalīdam norādītu, ka publiskā celtnē A.S.V. viņam jāiekļūst, tā teikt, no sētaspuses cokolstāva. Tā, ziniet, noteikti pēc A.S.V., Kanādas, Zviedrijas, Dānijas un arī citu Eiropas valstu cilvēktiesību pieredzes tiktu nosaukta par segregāciju un diskrimināciju. Ja Jums nav zināms, tad pateikšū, ka Latvija diemžēl arī atrodas Eiropas savienībā, un tai saistoši kā nacionālie, tā arī starptautiskie dokumenti, ko tā akceptējusi.<br />
<br />
3. Kā tas nākas, ka projektu konkursā uzvarējā tieši Jūsu projekts, ņemot vērā, par ko un kur strādā Jūsu tētis? Vai Jūs pati nesaskatāt šajā apstāklī interešu konfliktu? Jo neviens cits projekta variants tā arī apspriešanai sabiedrībā netika piedāvāts.<br />
<br />
4. Ja Jums šķiet tik svarīgi ar visādiem indīgiem “argumentiem” aistāvēt savu kļūdpilno “garadarbu” turpināt aizstāvēt ar neētiskiem līdzekļiem, uztaisot sevi par svēto un nekļūdīgo, apšaubāmus argumentus veltot Ikšķilē un Latvijā pazīstamiem un cienījamiem cilvēkiem, tad kādēļ Jūs neatradāt par vajadzīgu savu Kultūras Kalnu aizstāvēt personīgi, ierodoties Ikšķilē uz domes un iedzīvotāju tikšanos š.g. septembra mēnesī. Tad Jūs varētu gan aizstāvēt savu piedāvāto celtni. Domāju, ka pilsētas iedzīvotājiem nekas nebūtu pretī izdarīt nelielu atkāpi dienas kārtībā, un viņi arlielu interesi Jūs uzklausītu. Un turklāt Jūs varētu savus 6 lappušu vēstulē Ikšķiles iedzīvotājiem veltītos apvainojumus un citas cilvēkiem veltītas domu pērles izteikt personīgi un tieši.<br />
<br />
Gan jau projekts ir tā vērts, lai kaut nelielu daļu no saņemtās naudas ziedotu pāris lidmašīnas biļetēm, ja jau projekta izmaksas jau vismaz gadu Ikšķiles dome min kā Ls 5 000 000. No šī 16.septembra izziņošanas dienas būtu bijis pietiekami daudz laika, lai novērstu vismaz rupjākās paviršības skiāu projektā. Ziniet, tomēr gribas uz 2. stāvu kāpt pa kāpnēm, un ieiet caur duvīm, nevis caur sienu.<br />
<br />
5. Ikšķilē dzīvo ļoti daudz cilvēku ar augstāko izglītību, kas Jūsu Kultūras Kalna rasējumus (skiāu projektu) spēj pietiekami adekvāti izlasīt un novērtēt. Daudzas specialitātes apgūstot, tiek apgūts tāds priekšmets, kā rasējumu lasīšana. Cilvēki pat pēc vidusskolas beigšanas Tāpēc lūdzu neiedomājieties sevi kā īpaši Dieva izredzēto, un tēlojiet līdz dvēseles dziļumiem nāvīgi aizvainoto, ja Jums pasaka priekšā, ka ir kļūdas, varbūt pat nejaušas. Reāli domājoši cilvēki iet uz dialogu, nevis runā aizskarošus monologus, kā J.K.<br />
<br />
Vienmēr personīgi un nedaudz aizvainojoši – Aivars Mednis, Ikšķiles iedzīvotājs, vēl joprojām ar augstāko izglītību celtniecībā.