Ikšķiles centrālā laukuma izbūves sakarā

1495

2008. gadā Ikšķiles iedzīvotāji sabiedriskajā aptaujā ar milzīgu pārsvaru noraidīja iepriekšējās domes virzīto Ikšķiles centra detālplānojuma projektu. Viens no neapmierinātības iemesliem toreiz bija pašvaldības neveiksmīgais piedāvājums transporta plūsmas risinājumam.

Projekta apspriešanas gaitā vairāki simti ikšķilieši kolektīvos iesniegumos 2008. gada septembra vidū pašvaldībai lūdza centra „..ielu plānošanu izdarīt saskaņā ar visas pilsētas transporta plūsmu izpētes rezultātiem un perspektīvās transporta attīstības shēmu”, kā arī pašvaldībai adresētā dokumentā norādīja, ka „detālplānojuma ietvaros nav izstrādāti pilsētas centrālās daļas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, līdz ar to tas nerisina harmonisku ielu tīklu un labiekārtojuma plānojumu”. Bija arī atkārtoti priekšlikumi centra apzaļumošanu veidot vienotā sistēmā ar pilsētas zaļo zonu.

Pagājuši četri gadi. Jaunie pilsētas centra plānojuma varianti, ar kuriem tikko varēja iepazīties pašvaldības sēžu zālē, nesniedz nevienu būtiski jaunu ideju – tikai variēti tiek atkārtots vecais, primitīvais priekšlikums. Nākas secināt, ka šī jautājuma risināšanā aizvadītie četri gadi pašvaldībai ir bijuši bez jebkādas attīstības. Kas kavēja – kūtrums, nespēja vai nevēlēšanās –noskaidrot iedzīvotāju vēlmes, profesionālu un talantīgu pilsētprojektētāju viedokli, citu pilsētu labāko pieredzi un tikai tad, saskaņā ar to visu, formulēt centra laukuma iekārtošanas projekta konkursa uzdevumu, pirms tam realizējot jau 2002. gadā solīto, ka „..vienā no tuvākajām domes sēdēm tiks izveidota komisija [pilsētas] satiksmes
organizācijas plāna izstrādāšanai”? Tas, ka pilsētas centrālajā laukumā un pie skolas jau sen nav kaut cik sakārtota satiksme atbilstoši šo vietu statusam, ir amorāli.

Taču pēc dažu, kā liecina viņu piedāvājums, apšaubāmu projektētāju naiviem ieteikumiem pa roku galam izbūvēt pilsētas sirdi ir pat traģiski. Droši vien patlaban steidzīgi vajadzētu rast transporta kustības pagaidu risinājumu, bet tas gan prasa radošu domāšanu. Vai kādam pašvaldībā ir vīzija, kā tuvākajos gadu desmitos varētu attīstīties laukuma apbūve un kas risināsies pieguļošajos kvartālos? Rīgā, piemēram, 19. gadsimta beigās Georga Kufalta izstrādātais un augstu vērtētais pilsētas apzaļumošanas plāns un principi ir aktuāli joprojām.

Atteikšanās no sabiedriskās aptaujas liecina par pašvaldības bailēm atkal zaudēt un par apņemšanos katrā ziņā steidzīgi realizēt savu autoritāro iedomu.

Ievērojot pašvaldības iepriekšējo gadu mazspēju novada kompleksā attīstībā, AI deputāti rosināja izveidot Attīstības komiteju, taāu saņēma augstprātīgu noraidījumu. Rezultātā mēs joprojām baudām nekoordinētu, haotisku pašvaldības saimniecisko darbību. Bez jebkādas atbildības tiek bārstīti dažādi solījumi, kuri pa lielākai daļai netiek pildīti. Tikai pāris piemēri par divām Ikšķiles centrālās daļas maģistrālajām ielām. 2009. gadā pēc Daugavas prospekta brauktuves viena posma (no stacijas līdz šosejas tunelim) noasfaltēšanas sekoja tukšs solījums būvēt trotuāru. Savukārt Ozolu ielas labiekārtošanas solījumi iepriekšējos desmit gados ir biruši kā no pārpilnības raga. Pēdējie nopietnākie no tiem – pēc
zemes iegādes trotuāra izveidei, pašvaldības atbildīgās personas daudzkārt apgalvoja, ka labiekārtošana tiks uzsākta 2010. gada nogalē vai, vēlākais, 2011. gada pavasarī. Tuvojas 2012. gada vidus, bet joprojām nav nekādu ziņu, kad daudzkārtīgi lūgtie un solītie darbi beidzot sāksies. Cinisms?

Ir redzams, ka pašvaldībai nepietiek gribas un radoša intelekta, lai realizētu uz koordinētu attīstību vērstu, programmatisku saimniecisko darbību.

Valdis