2008./9.gada ziemā pēc pusnakts Ikšķiles pilsētā iestājās tumsa. Ielu apgaismojums tika izslēgts. Viss saprotams – elektrība (nauda) jātaupa. Ne tikai tādēļ, ka valstī un pasaulē ir krīze, bet tādēļ, ka tas ir vienkārši saprātīgi.
2009.gada jūlijs. Darbu uzsākusi jaunā dome. Var tikai minēt, vai tas ir vecā saimnieciskā tvēriena atslābums – cits domes priekšsēdētājs, izpilddirektora vieta laikam pagaidām vispār brīva – vai varbūt jaunā vadītāja paša vai viņu atbalstītāju simboliska gaismas nešana pilsētai. Pulksten 2 naktī Ikšķile gaiša kā dienā.
Mūsdienās jau neko droši nevar zināt, var jau būt ka tas vispār ir Rīgas rīkojums tērēt visu ko var, lai iekšzemes kopprodukts turētos pie kāda noteikta cipara, tādēļ sildām ekonomiku – kaut ar elektrības patēriņu. Šis minējums laikam mazliet pārspīlēts, vai ne?
Par pilsētu varētu domāt, ka vasarā vadība rūpējas par svinētājiem, kas tā pavēlāk vai varbūt paagrāk mājup dodas, tad to diez vai varētu teikt par bērnudārza teritoriju. Ikšķiles bērnudārzs nestrādā diennakts režīmā, bet jūlijā tas vispār ir slēgts.
Kādas tik domas nenāk galvā cilvēkam, kad tas padomā par vienkāršām lietām, kuras notiek savādāk nekā tām būtu jānotiek vai tikai savādāk nekā iepriekš.
Hei, kurš tuvāk slēdzim – izslēdz Ikšķilē naktīs gaismu!
