Pirmais septembris klāt

jau pāris gadi, kā esmu ārā no šīs skolas, tā sacīt, izmācīta :), bet kas tad tas, vai pareizi sapratu, ka stundas ilgums ir 30min???<br />
Tad jau gan sīāiem haļava!!!<br />
vajadzēja tieši otrādi, kā augstskolā 90min!!!

1. septembra pasākums šogad patiesi nav izdevies. Bet kas tad tālāk? Stundas pa 30 min,piektdien sporta aktivitātes. Vai tā tagad ir jauna norma pie samazinātām skolotāju algām? ? Kad tad sāksies nopietns mācību proces?

Man arī iebildums ir tikai pret “importa” runu par grūtajiem laikiem – ja vajadzēja, tad noteikti varēja 3 reizes īsāk. Pārējais pasākums bija 1.septembrim piemērots, t.sk. vasaras sasniegumu atzīmēšana un ilggadīgo skolotāju sumināšana. Lai to sasniegumu vairāk un ilggadīgos skolotājus suminām tad, kad viņi to izvēlas, nevis “taucēni, raķetes, bundzinieki, lācēni un marsieši” piespiež.<br />
Par “domes skolotāju” diplomiem gan man smaidiņš, bet ja jau tik ļoti vajag :)<br />
<br />
Skolotāji nav vienīgie, kam grūti. Skolotāji varbūt ir redzamākie, kuriem grūti paliek visiem uzreiz. Taāu mēs visi saprotam, ka pie tā noteikti nav vainīgi skolnieki. Turklāt bērni kā izglītības sistēmas klienti ir absolūti neaizsargāti – alternatīvas valsts izglītības sistēmai nav un jau saīsinātie un algās apgraizītie vecāki ārzemju privātskolās aizsūtīt nevar …<br />
<br />
Darīsim katrs savu darbu labi un vēl labāk. Atbalstīsim viens otra pamatotās prasībās. Atbalstīsim arī viens otra protesta akcijas, bet nerīkosim tās akcijas uz citu rēķina. <br />
<br />
Veiksmīgu jauno mācību gadu!

Daļēji piekrītu iepriekšējā komentāra autorei – runas par dižķibeli jau ir apnikušas un garlaicīgas un Zinību dienas svētku pasākumā tām nav vietas ( tiesa, tā nedomāja runas autore no Izglītības ministrijas, un arī skolotajiem, algu samazināšanas dēļ prieks par jauno mācību gadu varētu būt aptumšots). Tomēr nekādi nevaru piekrist, ka viss pasākums bija garlaicīgs. Es uzskatu, ka tie, kas ir pelnījuši pateicības un apsveikumus ir jāapsveic tieši šādos, labi apmeklētos pasākumos, nevis kaut kur skolas vai Domes gaiteņos. Svētki ir svētki, tā ir arī kopā būšana, kad ikšķilnieki ( skolēni, vecāki un skolotāji), skaisti sapucēti var izbaudīt šos svētkus, svētku runas ( kas bijušas gan padomju, gan arī pirmspadomju un ķeizara laikos), dziesmas un jaukus brīžus. Smaids neko nemaksā. Tādēļ beigsim šo ņerkstēšanu par ķibelēm un biežāk izmantosim tos svētku brīžus, kas mums ir doti. Vēl gan viens, ne visai labs novērojums – Latvijas himnu dziedāja tikai nedaudzi. Vai tiešām mēs to neprotam?! Vai kaunamies dziedāt?! Es nekaunos, protu un dziedu, jo šī ir mana zeme, par spīti tiem nejēgām, kas vada šo valsti.

1. septembra pasaakums Ikskiles estraadee bija shausmiigi garlaiciigs. Kaarteejaa atziniibas rakstu un ziedu pasniegshana no Domes skolotaajiem un otraadi. Es saprotu, ka ir paldies vecajiem skolotaajiem jaasaka, bet viss paareejais bija gadskartejais padomijas mantojuma produkts ar gaudainam runam par kjibeli. Pirmo klashu skoleeni totaali nesaprata kaadeelj vinjiem bija tajaa saulee un karstumaa jaaseezh. Un nosleguma vecaakiem veltiitaa dziesma Mama Mia … – toch Mama Mia tas viss. Naakoshgad uz sho pasaakumu var vairs neiet.