Dzīvot zaļi

1584

Šķiet, ikviens Latvijas iedzīvotājs ir informēts par 18. aprīļa Lielo Talku. Šā projekta mērķis ir 10 gadu laikā padarīt Latviju un Baltijas jūras reģionu par tīrāko vietu pasaules kartē.

Šogad Latvijas aicinājumam organizēt Talku ir atsaukušās arī mūsu kaimiņvalstis – Lietuva, Igaunija, Polija un Sanktpēterburgas apgabals. Projekta “Pēdas” vadītāja Vita Jaunzeme ir pārliecināta, ka “apkārtni var mainīt gan mūsu domas, gan mūsu darbi. Galvenais, lai mēs saprastu un gribētu to darīt un darītu to ar lielu mīlestību un cerību, – ka tikai un vienīgi mūsu rokās ir izlemt – kādi mēs esam, kādi mēs būsim un ko atstāsim aiz sevis mūsu bērniem.”

Zaļās idejas kļūst arvien populārākas visā pasaulē. Ir jāmainās sabiedrības domāšanai, mūsu attieksmei pret dabu un dzīves kvalitāti nākotnē. Lielās Talkas ietvaros varam paust savu attieksmi un ar darbu pierādīt, ka mums rūp vide, kurā dzīvojam.

Ir valstis, kur, vērtējot pašvaldību rūpes par iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ņem vērā šādus kritērijus: vides sakārtošanu, atkritumu apsaimniekošanu, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, iedzīvotāju iesaistīšanu pašvaldību darbā un plānošanā.

Latvijas Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija ir virzīta uz atkritumu rašanās samazināšanu un otrreizēju izmantošanu, atkritumu šķirošanu un to pārstrādi. Jūtami pieaug mūsu sadzīves atkritumu daudzums, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību un apkārtējo vidi – tie piesārņo augsni, gaisu un ūdeni ar dažādām indīgām vielām. Kopējais Latvijā gadā saražoto sadzīves atkritumu daudzums ir apmēram 600-700 tūkstoši tonnu, no tiem izgāztuvēs apglabā ap 500 tūkstošus tonnu. Paredz, ka 2015. gadā atkritumu apjoms valstī sasniegs 889 tūkstošus tonnu jeb 311 kg uz iedzīvotāju.

Liela daļa no izgāztuvēs nonākošā ir neatjaunojamie dabas resursi, īpaši laukos. Savukārt pilsētās aptuveni pusi no konteineru satura veido organiskie atkritumi, kurus ir salīdzinoši vienkārši pārstrādāt. Mājsaimniecības atkritumus var iedalīt kompostējamos organiskajos atkritumos (pārtikas produktu atliekas, nezāles, kritušās lapas utt.), pārstrādājamos atkritumos (papīrs, stikls, metāls, plastmasas), kā arī bīstamajos atkritumos (dzīvsudraba termometri un lampas, baterijas, akumulatori, krāsas, lakas, šķīdinātāji, neizlietoti medikamenti, mazgāšanas, dezinfekcijas un augu aizsardzības līdzekļi, insekticīdi, naftas produktu un minerāleļļu atkritumi, elektriskie un elektroniskie aparāti).

Mūsu tuvākie kaimiņi – Ogres novada dome apzinās atkritumu šķirošanas nozīmi un attīsta šo jomu soli pa solim. 2008. gada sākumā Ogres pilsētā izbūvēja sešus jaunus šķiroto atkritumu punktus, vasarā atklāja šķiroto atkritumu laukumu Akmeņu ielā 62a.  Šogad ir plānots uzbūvēt vismaz piecus jaunus šķiroto atkritumu punktus, kuros varēs atsevišķi izmest plastmasu, papīru un stiklu.

Kamēr Ikšķiles novadā nav izstrādāta atkritumu apsaimniekošanas koncepcija, mēs varam sākt ar mazumiņu.

* Iepērkoties, padomāt par iespējamo pirkumu kā par atkritumiem – cik daudz tam ir lieka iesaiņojuma; cik ilgi to lietosiet, līdz apniks, izies no modes vai salūzīs; vai to varēs pārstrādāt?

* Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā samazināt savu atkritumu daudzumu, ir vienmēr nēsāt līdzi maisiņu (vislabāk audekla) iepirkumiem, nevis katru reizi veikalā ņemt jaunu.

* Pirkt ilgstošas lietošanas preces un atteikties no vienreizējās lietošanas precēm (vienreizējie skuvekļi, plastmasas vai papīra galda piederumi, vienreizējās lietošanas fotoaparāti, papīra mutautiņi, pamperi u.tml.).

* Labot lietas, ja tas ir iespējams.

* Lai veicinātu atkritumu pārstrādi, pirkt preces, piemēram, papīra izstrādājumus, uz kurām rakstīts, ka tās gatavotas no otrreizējām izejvielām.

* Ja dzīvojat privātmājā, kompostēt organiskos atkritumus.

* Grāmatas, kas jums kļuvušas liekas, bet citiem varētu noderēt, varat mēģināt nodot antikvariātā, ziedot bibliotēkai vai kādai organizācijai.

* Pārskatot skapju saturu, jums nevajadzīgos, bet lietojamos apģērbus, apavus un sadzīves priekšmetus atdot cilvēkiem, kam tie varētu noderēt, vai sociālajiem dienestiem.

* Papīru var taupīt, aprakstot lapas abas puses, īsām zīmītēm lietojot mazas lapiņas, lasot grāmatas un periodiku bibliotēkās, nelietojot papīra dvieļus un traukus. Vieglāk un lētāk ir pārstrādāt baltu, nevis krāsainu papīru, tāpēc labāk būtu izvēlēties tādu.

* Mēbeļu spodrināšanai var izmantot olīveļļas un etiķa maisījumu, bet stikla virsmu tīrīšanai – vienādās daļās sajaukt ūdeni un etiķi. Veikalā nopērkamo cauruļu tīrītāji var saturēt sārmus, sālskābi, sērskābi un citas bīstamas vielas. Pamēģiniet caurulē ieliet ¼ glāzi sodas un tad ½ glāzi etiķa; kad beidzas reakcija, visu izskalojiet ar verdošu ūdeni.

Plašāka informācija par zaļo dzīvesveidu un atkritumu šķirošanu ir pieejama :

http://www.zb-zeme.lv/dzivesveids/padomi

http://www.maminugrupa.lv/regularas%20tiksanas/071007Zalais_dzivesveids.htm

http://www.atkritumi.lv/content/index.php

http://www.zalais.lv/lv/

http://www.zalajosta.lv/lat/aktivitates/2009__gads/?doc=915